Mainīgs progress sabiedrības veselības uzlabojumos – secināts Veselības ministrijas ziņojumā

Ziņojumu sagatavojusi Veselības ministrija (VM), izvērtējot mērķa indikatoru un politikas rezultātu izpildi līdz 2024. gadam. Ziņojumā secināts, ka vairākās jomās vērojamas pozitīvas tendences, tomēr daļa izvirzīto mērķu nav sasniegti vai to sasniegšana kavējas dažādu faktoru dēļ.

Atbilstoši ziņojuma datiem Latvijā pakāpeniski palielinās veselīgi nodzīvoto mūža gadu un jaundzimušo paredzamā mūža ilguma rādītāji, kā arī samazinās potenciāli zaudētie mūža gadi. Vienlaikus vairākos gadījumos par 2024. gadu dati vēl nav pieejami, kas ierobežo mērķu sasniegšanas izvērtējumu.

Attiecībā uz veselīga dzīvesveida veicināšanu secināts, ka pieaugušo vidū uzlabojas atsevišķi uztura paradumi, tostarp augļu un dārzeņu lietošana, tomēr fizisko aktivitāšu līmenis un liekās ķermeņa masas izplatība joprojām neatbilst izvirzītajiem mērķiem. Pusaudžu vidū vairākos rādītājos – fiziskajās aktivitātēs un uztura paradumos – fiksēta mērķu neizpilde, kas skaidrots ar Covid-19 pandēmijas ietekmi, attālinātajām mācībām un ilgāku ekrānlaiku.

Gan pusaudžu, gan pieaugušo zobu kopšanas paradumi ne vienmēr sasniedz cerēto līmeni. Ziņojumā uzsvērts, ka sasniegto rezultātu noturēšanai nepieciešami turpmāki profilaktiski pasākumi.

Psihoemocionālās veselības sadaļā atzīmēts, ka augsts iedzīvotāju īpatsvars joprojām izjūt stresu, sasprindzinājumu un nomāktību, savukārt depresijas izplatība, lai arī atsevišķos gados samazinājusies, kopumā saglabājas būtiska. Pašnāvību rādītāji atsevišķās vecuma grupās atbilst prognozētajam, tomēr ziņojumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt ilgtermiņā noturīgus uzlabojumus.

Iedzīvotāju īpatsvars vecuma posmā no 15 līdz 64 gadiem ar depresiju ir ar pieaugošu tendenci. Lielākais pieaugums saistīts ar Covid-19 sākšanos. Ņemot vērā pēc Covid-19 uzsāktos pasākumus psiholoģiskās un psihoterapeitiskās palīdzības nodrošināšanai, 2024. gadā depresijas īpatsvars nedaudz sarucis. Ziņojumā prognozē, ka nākamajos periodos depresijas īpatsvars īpaši nemainīsies.

Atkarību izraisošo vielu lietošanas jomā secināts, ka alkohola patēriņš, ikdienas smēķēšana un elektronisko cigarešu lietošana pārsniedz plānotās mērķa vērtības. Ziņojumā norādīts, ka situāciju ietekmējuši pandēmijas apstākļi, alkohola un nikotīna produktu pieejamība un mārketings, kas nereti vērsts tieši uz gados jaunākiem iedzīvotājiem.

Tāpat ziņojumā atzīmēta nepietiekama valsts apmaksātu atkarību ārstēšanas un smēķēšanas atmešanas pakalpojumu pieejamība.

Bērnu un pieaugušo traumatisma jomā vērojams progress, īpaši bērnu mirstības no ārējiem nāves cēloņiem samazināšanā, tomēr noslīkšanas un kopējās mirstības no ārējiem cēloņiem rādītāji ne vienmēr sasniedz plānotās vērtības.

Seksuālās un reproduktīvās veselības jomā secināts, ka nepilngadīgo grūtniecību īpatsvars un saslimstība ar HIV samazinās, savukārt mākslīgo abortu rādītāju dinamiku būtiski ietekmē dzimstības kritums.

Infekcijas slimību jomā kopumā sasniegti mērķi attiecībā uz B un C hepatītu, HIV un tuberkulozi, lai gan atsevišķos gados rādītājus ietekmējusi pandēmija.

Vakcinācijas sadaļā konstatēts, ka pamatvakcinācijas aptvere bērniem saglabājas augsta, tomēr gripas vakcinācijas līmenis bērnu, senioru un grūtnieču vidū būtiski atpaliek no izvirzītajiem mērķiem. Ziņojumā norādīts, ka iedzīvotāju modrība par gripas riskiem mazinājusies pēc Covid-19 pandēmijas.

Intensīva informēšana par iespēju vienlaikus vakcinēties pret Covid-19 un gripu, kā arī individuālā uzrunāšana 2022. gada sezonā ir nodrošinājusi vakcinācijas aptveres būtisku pieaugumu. Savukārt sezonālās vakcinācijas 2024. un 2025. gada rādītājs – 35% vakcinēto senioru virs 65 gadiem – netika sasniegts, jo pretgripas vakcīnu apjomi šajā sezonā nebija lielāki par pagājušās sezonas pretgripas vakcīnu iepirkumu, minēts ziņojumā.

Veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes jomā secināts, ka mirstība no sirds un asinsvadu slimībām līdz 64 gadu vecumam un mirstība no ļaundabīgiem audzējiem samazinās, savukārt onkoloģisko skrīningu atsaucība kopumā pieaug, lai gan krūts vēža skrīninga rādītāji joprojām nesasniedz izvirzītos mērķus.

Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka ārstniecības personu nodrošinājums kopumā uzlabojas, īpaši jauno speciālistu īpatsvara ziņā, tomēr māsu skaits joprojām ir nepietiekams. Veselības nozares digitalizācijas jomā progress vērtēts kā lēnāks, nekā plānots, un vairāki mērķrādītāji nav sasniegti.

Ziņojumā norādīts, ka daļai rezultatīvo rādītāju dati nav pieejami katru gadu, jo atsevišķi pētījumi tiek veikti reizi divos, četros vai pat piecos gados, savukārt citos gadījumos datu salīdzināmību ietekmējušas metodoloģiskas izmaiņas, digitalizācija vai provizorisks datu statuss. Pilnīgāka un regulārāka datu pieejamība raksturīga mirstības, vakcinācijas, infekcijas slimību un veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas rādītājiem, savukārt lielāki ierobežojumi konstatēti uzvedības, paradumu, psihoemocionālās veselības un atkarību jomā, kur dati balstās periodiskos pētījumos.

Kā pausts ziņojumā, Sabiedrības veselības pamatnostādņu īstenošanas noslēdzošajā posmā līdz 2027. gadam nepieciešams koncentrēt resursus uz veselības veicināšanu, psihiskās veselības stiprināšanu, atkarību mazināšanu, vakcinācijas aptveres palielināšanu, kā arī veselības aprūpes sistēmas pieejamības, kvalitātes un datu pārvaldības uzlabošanu.