Nepareizi lietots testosterons var radīt bīstamas un pat neatgriezeniskas sekas vīrieša veselībā

Tādi simptomi kā nespēks, hronisks nogurums, pazemināts libido, enerģijas trūkums, neizskaidrojams svara pieaugums, samazināts ķermeņa apmatojums vai tā pasliktināšanās, kā arī krūšu dziedzeru palielināšanās var liecināt par vīriešu dzimumhormonu nelīdzsvarotību. Šādos gadījumos ir būtiski veikt endokrīno izmeklēšanu, lai noskaidrotu hormonālo traucējumu cēloņus un tos savlaicīgi ārstētu.

Klīnikas "Embrions" endokrinoloģe ar specializāciju androloģijā Dr. Sabīne Upmale-Engela stāsta: "Vīrieša hormonālā veselība ir sarežģīta un smalki regulēta sistēma. Bieži redzu pacientus, kuri gadiem lietojuši testosteronu bez objektīvas vajadzības. Dažiem to ir ieteikuši speciālisti, kas nav ārstniecības personas, neveicot pilnu hormonālā profila izvērtējumu. Tā rezultātā tiek nomākta paša organisma testosterona ražošana, pasliktinās spermas kvalitāte."

Ja testosterona terapija tiek uzsākta nepamatoti, pastāv risks, ka organisma dabīgā testosterona ražošana var neatjaunoties pat pēc terapijas pārtraukšanas. Tas var radīt pastāvīgus hormonālās sistēmas traucējumus un būt par iemeslu neauglībai.

Ārste brīdina – testosterona deficīta cēloņi ir dažādi, un tikai rūpīga medicīniska izmeklēšana var noteikt, vai hormonu terapija ir pamatota. Testosterona terapija ne vienmēr uzlabo seksuālo funkciju vai pašsajūtu – dažkārt tieši pretēji, tā var izraisīt sēklinieku atrofiju, samazinātu spermatoģenēzi un pat radīt nopietnus draudus veselībai, proti, paaugstinās trombožu risks, palielinās prostatas vēža izplatības risks. Tāpat medikamenta devas ir jāmonitorē, lai nesasniegtu suprafizioloģisku līmeni. Pirms testosterona aizstājterapijas uzsākšanas svarīgi būtu apsvērt spermas sasaldēšanu nākotnei.

Dr. Upmale-Engela atzīst, ka bieži vien vīrieši ar seksuālās veselības problēmām nemeklē palīdzību vai arī vēršas pie nepiemērotiem speciālistiem, tādējādi palaižot garām iespēju laikus atklāt nopietnas endokrīnās slimības, piemēram, vairogdziedzera traucējumus, prolaktīna vai citu hormonu (testosterona, estradiola, kortizola u.c.) disbalansu. Būtiska loma erektīlās disfunkcijas un hipogonādisma attīstībā ir arī insulīna rezistencei 2. tipa cukura diabētam un aptaukošanās radītajām vielmaiņas izmaiņām. Ne vienmēr pazemināta testosterona gadījumā uzreiz jālieto hormonu aizvietotājterapija. Pastāv medikamenti, kas palīdz organismam pašam atjaunot testosterona veidošanos. Ne mazāk svarīgi ir sakārtot arī citus veselības faktorus, piemēram, svaru un vielmaiņu.

Vīriešu hormonālās un reproduktīvās veselības traucējumi bieži attīstās nemanāmi, taču to sekas var būt ilgstošas un reizēm arī neatgriezeniskas – tādēļ ieteicams neatlikt vizīti pie androloga vai endokrinologa, kas specializējas androloģijā. Individuāli pielāgota ārstēšana ļauj ne tikai uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti, bet arī saglabā iespēju kļūt par tēvu.