Diagnoze – mantu krājējs. Tas ir nopietnāk, nekā sākotnēji šķiet

Vai zināt cilvēkus, kam pilna māja ar dažādām lietām? Tik pilna, ka pat pašam trūkst vietas... Patoloģiska krāšana ir nevis untums, bet gan psihiskās veselības traucējums.
Patoloģisko vākšanu raksturo pilnīga dzīves telpas piepildīšana ar dažnedažādām mantām.

FOTO: Shutterstock.com

Patoloģisko vākšanu raksturo pilnīga dzīves telpas piepildīšana ar dažnedažādām mantām.

Nevajag pārsteigties ar secinājumiem!

Cilvēkiem ir dažādas gaumes, un ne visiem ir jābūt minimālisma piekritējiem savā dzīvesstilā un mājoklī. Kādam var patikt vairāk grāmatu plauktos, vairāk drēbju skapī, no kurām izvēlēties, vairāk sentimentālu priekšmetu interjerā, taču vēlmei vākt jāsaglabājas veselīgās robežās.

"Ir ļoti svarīgi atšķirt cilvēku, kuram patīk maksimālisms vai daudz mantu, no patiešām smaga stāvokļa, kas ir psihiskā saslimšana, mentālās veselības traucējums," skaidro klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa. 

 

Ejas un piramīdas

Patoloģisko vākšanu raksturo pilnīga dzīves telpas piepildīšana ar dažnedažādām mantām. 

Nereti cilvēkiem, kuriem ir šis mentālās veselības traucējums, nepaliek vietas, pa kuru aiziet, piemēram, uz virtuvi. 

Viss dzīvoklis vai māja ir tik blīvi piepildīta, ka tur ir tikai tādas kā ejas, kas patiesībā apdraud arī dzīvību. Mantas bieži tiek sakrāmētas tādās kā piramīdās, un tas viss var uzkrist virsū. 

Šo problēmu nevar atrisināt, lietas vienkārši izmetot. Cilvēkam ir nepieciešama profesionāla palīdzība, uzsver M. Ābeltiņa, piebilstot: “Ja kāds vardarbīgi atņem šīs mantas, cilvēks izjūt ļoti daudz bēdu, skumju un dusmu. Tas ir ļoti milzīgs pārdzīvojums. Tas nav vienkārši izmest mantas – šiem cilvēkiem tas ir kā izmest daļu no viņiem.”

Reklāma
Reklāma

Ja krājumus ir izmetuši tuvinieki, vācējs to var uztvert kā pāridarījumu un pat saraut attiecības, norobežoties no apkārtējās pasaules un cilvēkiem. 

 

Vai attīstās tikai veciem cilvēkiem?

Patoloģiska vākšana var attīstīties jebkurā vecumposmā, taču pētnieki secinājuši, ka ar katru desmitgadi, ja cilvēkam jau ir novērojamas problēmas, situācija pasliktinās. Līdz ar to, jo vecāks kļūst cilvēks, jo lielākas izpausmes šim traucējumam būs iespējams novērot. 

Pētījumi par šīs diagnozes izcelsmes iemesliem vēl turpinās, un joprojām speciālistiem ir gana daudz neatbildētu jautājumu, taču skaidrs, ka cilvēks ar patoloģiskām vākšanas problēmām no mantu vākšanas gūst prieku, iespējams, aizpilda arī kādu tukšumu dzīvē, tāpēc nevēlas no tām šķirties.

 

Vairāk lasi portālā lsm.lv.

Saistītie raksti