Vai jau pavasarī jālieto saules aizsargkrēms un citi svarīgi jautājumi par saules aizsardzību

Pēc garās ziemas beidzot esam sagaidījuši pavasari... Saule vēl nav tik spoža kā vasarā, rodas jautājums – vai jau tagad jāsāk lietot aizsargkrēmi?
Pirms sauļošanās līdzekļa lietošanas noteikti jāpārbauda derīguma termiņš.

FOTO: Shutterstock.com

Pirms sauļošanās līdzekļa lietošanas noteikti jāpārbauda derīguma termiņš.

Raksts tapis sadarbībā ar "Avène".

 

Ar pavasara saulīti jābūt uzmanīgiem. Ziemā salīdzinoši maz esam saņēmuši saules gaismu un nepieciešams laiks, lai notiktu aklimatizēšanās. Šī augstākā UV starojuma intensitāte, nekā mēs esam pieraduši, var ļoti viegli izraisīt saules apdegumus. Vasarai tuvojoties, UV līmenis pakāpeniski palielinās, un, biežāk esot ārā pavasarī un vasarā, mēs pakāpeniski pie tā pierodam. Arī atmosfēras ozona slānis, kas atmosfērā absorbē lielu daļu no saules ienākošā ultravioletā (UV) starojuma, var būt periodiski “plānāks”, un Zemi var sasniegt augstāks UV starojuma līmenis. 

 

Kā samazināt saules apdegumu risku?

Ir vērts sekot līdzi laika prognozēm. Saules ultravioletās radiācijas līmeni uz Zemes virsmas raksturo ultravioletās radiācijas indekss (UVI). Indeksa lielums tiek noteikts no 0 (zemākais rādītājs) līdz 11+ (augstākais rādītājs). Jo lielāks ir ultravioletās radiācijas indekss, jo lielāku ietekmi tas var atstāt uz ādu un acīm (pēc Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra datiem).

 

Ja tiek minēts, ka UVI ir augsts un plānojat pavadīt daudz laiku ārā, padomājiet par nosedzošāku apģērbu un saules cepuri, kā arī par saules aizsargkrēmu ar apģērbu nenosegtajām ķermeņa daļām.

 

Vai saules aizsargkrēms nepieciešams tikai saulainās dienās?

Dažkārt maldīgi var likties, ka mākoņainā un vējainā laikā saule nevar būt bīstama, jo mazāk to sajūtam. Tomēr UV starojums joprojām var būt augsts un ir iespējams apdegt. Mākoņi daļēji absorbē saules enerģiju un skaidrās dienās saules intensitāte parasti ir lielāka nekā mākoņainās dienās, tomēr jāatceras, ka starojums joprojām iedarbojas. Ultravioleto starojumu nevar redzēt vai sajust. Saules apdegums neizraisa tūlītēju karstuma un sāpju sajūtu. No saules gūtā apdeguma sekas izpaužas tikai vairākas stundas pēc iedarbības.

 

Kādēļ šis jautājums par saules aizsardzību ir aktuāls?

Protams, saules gaisma ir nepieciešama dzīvībai uz Zemes, tomēr tās UV starojuma pārmērīga iedarbība mums var nodarīt arī kaitējumu. No saules gaismas Zemi sasniedz UVA un UVB stari. Abi šie stari veicina dažādu ļaundabīgu ādas veidojumu attīstīšanos, turklāt UVA stari ievērojami paātrina priekšlaicīgu ādas novecošanos, veicina grumbu un pigmentācijas plankumu veidošanos. 

 

Ādas tips un dabiskā ādas krāsa nosaka jutību pret saules apdegumiem. 

Vidēji pigmentēta un tumši pigmentēta āda var izturēt lielāku UV starojumu nekā gaiša āda. 

Tātad, jo gaišāka āda, jo vieglāk var apdegt. Atrodoties UV staru ietekmē, ādas šūnas (melanocīti) izstrādā pigmentu. Šis tumšais pigments darbojas kā aizsargslānis, mēģinot pasargāt ādu no turpmākas saules staru bojājošās iedarbības. Dabīgais iedeguma saules aizsargfaktors (SPF) ir tikai 4, līdz ar to, atrodoties saulē ilgstoši, pastāv risks apdegumam. 

 

Kuri cilvēki ir vairāk pakļauti riskam attiecībā uz pārmērīga UV starojuma nelabvēlīgo iedarbību? 

Cilvēki, kuriem ir:

  • gaiša ādas krāsa, rudi vai blondi mati;
  • gaišas krāsas acis;
  • āda, kas saulē ātri apdeg;
  • daudz dzimumzīmes un vasaras raibumi;
  • iepriekš bijuši saules apdegumi;
  • iepriekš bijis ādas vēzis pašam cilvēkam vai kādam no radiniekiem;

 

Kā darbojas saules aizsargkrēms un ko nozīmē uz tā rakstītais SPF?

Sauļošanās līdzekļos saules aizsardzības faktors (no angļu valodas SPF – sun protection factor) palīdz bloķēt saules starojumu un līdz ar to aizsargā ādu no apdegumiem. Lai nodrošinātu pietiekami labu aizsardzību, rekomendēts izmantot saules aizsargkrēmu ar vismaz SPF30 (pasargā no 96,7% UVB staru), plaša spektra – aizsargā pret UVA un UVB stariem. Tāpat svarīgi, lai krēms būtu ūdens izturīgs, ja plānojat peldēties vai paredzat stiprāku svīšanu. Īpaši stiprai aizsardzībai intensīva saules starojuma laikā un cilvēkiem ar lielāku risku apdegt ieteicami aizsarglīdzekļi ar SPF 50 + (pasargā no 98 % UVB staru).

 

 

Reklāma
Reklāma

Saules aizsarglīdzekļu formas – kā izvēlēties sev piemērotāko?

Saules aizsarglīdzekļi ir pieejami dažādās formās – losjoni, fluīdi, emulsijas, krēmi, gēli, ziedes, “zīmulīši” un izsmidzināmi aerosoli jeb spreji. Losjoni un fluīdi ir viegli uzklājami, ātri uzsūcas, piemēroti ķermenim lieliem ādas laukumiem. Emulsijas ir īpaši piemērotas taukainai ādai, visbiežāk problemātiskai sejas ādai ar tendenci veidoties komedoniem un pinnēm. Krēmi ir vairāk piemēroti sausākai sejas un ķermeņa ādai, ziedes – izteikti sausai ādai.  Gēli noderīgi apmatojuma vietām, piemēram, galvas ādai. “Zīmulīšus” ērti paņemt līdzi un atkārtoti uzklāt sejas zonām. Sprejus bieži izvēlas bērniem, jo ​​tos ir viegli lietot. Jāuzmanās tikai, lai aerosola daļiņas nenonāk bērna elpceļos! Jutīgai ādai ieteicams izvēlēties saules aizsarglīdzekļus bez pievienotām smaržvielām, lai tie neizraisītu alerģisku reakciju un ādas kairinājumu. Parasti uz šiem produktiem ir norāde, ka tie piemēroti jutīgai ādai. Saules aizsarglīdzekļu sastāvā var būt pievienotas arī nomierinošas un kairinājumu mazinošas vielas. Tie var būt ar mitrinošu un mīkstinošu iedarbību. Uz iepakojuma parasti ir norāde par sastāvu, iedarbību, atbilstību vecumam un konkrētam ādas tipam. Produktu klāsts šobrīd ir tik plašs, ka cilvēkam ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko!

 

Kāda ir atšķirība starp ķīmiskajiem un fizikālajiem saules aizsarglīdzekļiem?

Ķīmiskie saules aizsarglīdzekļi satur ķīmiskas vielas, kuru aizsargājošai darbībai vispirms nepieciešama reakcija ar ādu, tādēļ jāuzklāj 15 minūtes pirms došanās saulē. 

Fizikālie saules aizsarglīdzekļi darbojas kā mehānisks aizsargs uz ādas virsmas. Tie satur dabīgus minerālus, kas, atrodoties uz ādas virsmas, atstaro un izkliedē UV starus kā spogulis. 

 

Kā vislabāk pasargāt zīdaini no saules pārmērīgas iedarbības?

Zīdaiņa āda ir ievērojami plānāka, jutīgāka un var vieglāk apdegt. Jaundzimušajiem un zīdaiņiem, kas jaunāki par 6 mēnešiem, ieteicams neatrasties tiešajos saules staros. Vislabākā saules aizsardzība šajā vecumā ir palikt ēnā - zem nojumes, saules sarga vai kokiem. 

Īpaši svarīgi ir neļaut bērnam atrasties saulē laikā no pulksten 10.00 līdz 14.00, kad saule ir visspēcīgākā un ultravioletie (UV) stari ir visintensīvākie. 

Zīdaiņiem, kas jaunāki par 6 mēnešiem, nav ieteicams lietot saules aizsargkrēmu. Labākie veidi, kā nodrošināt zīdaiņu drošību saulē, ir ēna un apģērbs.

 

Zīdaiņiem, kas ir vecāki par 6 mēnešiem, uz saulei atklātās ādas laukumiem, ko neaizsargā apģērbs vai cepure, ieteicams uzklāt vecumam piemērotu saules aizsarglīdzekli.

Izvēloties saules aizsarglīdzekli, jāpievērš uzmanība norādei – “piemērots zīdaiņiem”.  Ja tomēr uztrauc iespējamās reakcijas uz sauļošanās līdzekli, pirms jauna produkta lietošanas var veikt pārbaudi - uzklāt to iepriekšējā dienā uz neliela ādas laukumiņa un pavērot vai neparādās kādi izsitumi, piemēram, apsārtums.

 

Kā pareizi lietot saules aizsargkrēmu

Pirms sauļošanās līdzekļa lietošanas noteikti jāpārbauda derīguma termiņš. Ja tas ir novecojis, aktīvās sastāvdaļas var būt sabojājušās un zaudējušas savu aizsargājošo iedarbību. Saules aizsargkrēmam bez norādīta derīguma termiņa tas ir ne vairāk kā trīs gadi. Glabāšanas laiks ir īsāks, ja tas bijis pakļauts augstām temperatūrām.

Aizsarglīdzeklis jāuzklāj pieteikami biezā slānī (pieaugušam cilvēkam nepieciešams aptuveni 30 ml produkta visam ķermenim), neaizmirstot arī par pēdu augšdaļu, kaklu, ausīm un lūpām (lūpu balzāms ar PPF). Pētījumi rāda, ka liela daļa cilvēku uzklāj tikai 25 – 50% no ieteicamā sauļošanās līdzekļa daudzuma.

 

Lai nodrošinātu tā efektivitāti lietošanas laikā, saules aizsargkrēms atkārtoti jāuzklāj ik pēc divām stundām. Tas samazinās uz ādas virsmas peldoties, svīstot un noberžoties (no dvieļiem, smiltīm), īpaši fizikālie jeb minerālu saules aizsargkrēmi. Pat lietojot ūdensizturīgu saules aizsargkrēmu, pēc iznākšanas no ūdens vai stiprākas svīšanas ieteicams to uzklāt atkārtoti.

Tā kā UV starojums papildus tiek atstarots no virsmām - ūdens, smiltīm un sniega, daļa UV stari joprojām var sasniegt ādu atrodoties ēnā. Sniegs var atstarot līdz pat 80% no saņemtā UV starojuma. Tāpēc arī ēnā ir nepieciešams saules aizsarglīdzeklis. 

 

Izmantotā literatūra

UK Health Security Agency

Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centrs

 

 

Reklāmas informācija

----------------------

Saistītie raksti