Mīti un patiesība par sauļošanās krēmiem

Sauļošanās krēmi par visiem pieejamu ikdienas lietu ir kļuvuši salīdzinoši nesen – veselas paaudzes ir uzaugušas bez tiem. Kas īsti ir sauļošanās krēmi, kādas funkcijas tie veic un kādi ir izplatītākie mīti par tiem, stāsta dermatoloģe, veneroloģe Gerda Pētersone (Rīgas veselības centrs “Ziepniekkalns”, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca).

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Saules aizsargkrēmi jālieto arī dienās, kad ir mākoņains

Saules gaismai nenoliedzami ir daudz pozitīvu īpašību, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka ultravioletie (UV) stari, ko izstaro saule, var nodarīt lielu kaitējumu organismam. UV stari iespiežas ādā un bojā šūnu DNS, tādējādi pārmērīga atrašanās saulē var veicināt ādas novecošanos, apdegumu rašanos un palielina risku iegūt ādas vēzi. Saules aizsargkrēmi pasargā mūs no UV stariem. Pastāv divi veidi, kā to panākt – ar  fizikāliem vai ķīmiskiem filtriem. Fizikālie filtri atstaro UV starus, savukārt ķīmiskie filtri tos absorbē. Krēmi parasti satur vai nu fizikālus vai nu ķīmiskus filtrus, taču ir krēmi kuros ir abi – gan fizikālie, gan ķīmiskie filtri. 
 

Tomēr laiku pa laikam izskan dažādi maldinoši un šaubīgi apgalvojumi par tiem.
 

Agrāk saule bija mazāk spēcīga, tāpēc iepriekš cilvēkiem nevajadzēja krēmus

Mode un uzskati regulāri mainās. Līdz pat 19. gadsimta beigām, 20. gadsimta sākumam iedegusi āda tika uzskatīta kā nemoderna un neveselīga. Pēc neilga laika domas mainījās un par estētiski pievilcīgu ādu tiek uzskatīta tieši nosauļota un iedegusi āda. Pēdējos gados ir īpaši pieaugusi ādas vēža izplatība, tostarp arī jaunāku cilvēku populācijā. Dermatologi diemžēl aizvien biežāk var novērot saules staru radītās sekas uz to paaudžu ādas, kas uzaugušas bez saules aizsargkrēmiem. Teikt, ka iepriekš saule bija mazāk nekaitīga, nav īsti pamata. Iepriekš nebija arī tik daudz zināšanu par saules ietekmi uz cilvēka ādu.

 

Saules aizsargkrēmi tiek uzklāti nepietiekamā daudzumā (mazāk par pusi no nepieciešamā) vai tiek aizmirsts par to atkārtotu uzklāšana

 

Krēmi 100% pasargā ādu no vēža

Svarīgi ir uzsērt, ka 100% garantija medicīnā neeksistē. Nenoliedzami viens no galvenajiem ādas vēža riska faktoriem ir UV starojums. Labā ziņa, ka šo faktoru mēs varam viegli ietekmēt, tomēr pastāv arī citi riska faktori, kas var veicināt ādas vēža attīstību, tostarp tādi, kurus, diemžēl nevaram ietekmēt – piemēram, ģenētiskie faktori. Vēl viena būtiska lieta ir praksē bieži novērta tendence nepareizi lietot saules aizsargkrēmus, kas samazina to aizsargspējas. 

 

Jo lielāks krēma SPF, jo tas ir labāks

SPF (sun protection factor no angļu valodas) praktiski nenorāda uz laiku, kurā mēs varam uzturēties saulē, bet gan uz enerģiju jeb UV stariem, kas tiek bloķēti, kamēr uzturamies saulē. To var ietekmēt ādas fototips, UV staru intensitāte, saules aizsargkrēma daudzums, kas uzsmērēts uz ķermeņa u.c. faktori.
 

Jo augstāks ir krēma SPF, jo vairāk UV staru tiek bloķēti, taču šis SPF pieaugums nav lineārs – SPF15 bloķē 93% , SPF30 97%, SPF50 98%, SPF100 99% UVB staru. Taču reālā dzīvē saules aizsargkrēmi tiek uzklāti nepietiekamā daudzumā (mazāk par pusi no nepieciešamā) vai tiek aizmirsts par to atkārtotu uzklāšana, tāpēc to aizsardzība ir mazāka. 

 

Saules aizsargkrēmu būtu vēlams lietot arī rudenī un pavasarī, pat ziemā, kad ir saule, ne tikai tajās dienās, kas mums ir karsti


Pieaugušajiem vēlams izvēlēties saules aizsargkrēmu ar SPF 30, savukārt, bērniem, cilvēkiem ar specifiskām slimībām, kuras var pasliktināt saules stari (piemēram, rozācija, sarkanā vilkēde) vai tādiem, kuriem ir paaugstināts risks iegūt ādas vēzi vai ir bijis ādas vēzis, būtu jāizvēlas krēmi ar augstākiem SPF. 
 

Pietiekams daudzums pieaugušam cilvēkam, lai noklātu visu ķermeni un seju ir mg saules aizsarglīdzekļa uz 1 cm2 ādas (aptuveni divas lielas ēdamkarotes). Nedrīkst aizmirst arī par ausīm, lūpām. 

 

Krēms jālieto tikai karstās dienās

Saules aizsargkrēmu būtu vēlams lietot arī rudenī un pavasarī, pat ziemā, kad ir saule, ne tikai tajās dienās, kas mums ir karsti. Jāatceras, ka arī caur mākoņiem var izlauzties UV stari, tāpēc dažkārt krēmus ir nepieciešams lietot arī mākoņainās dienās. Ja ir šaubas, vai lietot saules aizsargkrēmu, tad speciālistes ieteikums būtu apmeklēt Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra mājas lapu, kur katru dienu ir redzams UV indekss un tabula, kurā ir paskaidrojums, kad būtu vēlams lietot saules aizsargkrēmu. 

 

Tā kā par ar saules aizsargkrēmu netiek bloķēti 100 % UV stari, tad arī ar saules krēmu var iegūt iedegumu

 

Krēms mazina D vitamīna uzsūkšanos

Tiešām, ir pētījumi, kur laboratoriski pierādīts, ka, uzliekot saules aizsargkrēmu, samazinās D vitamīna vērtības asinīs. Taču pētījumos reālajā dzīvē saules aizsargkrēmu lietošana neparādīja D vitamīna deficītu. Kā izskaidrojums šīm atšķirībām varētu būt saules krēmu lietošanas paradumi – visbiežāk cilvēki neuzklāj saules aizsargkrēmus pietiekamā daudzumā. 

 

Ar krēmu nevar iesauļoties 

Tā kā par ar saules aizsargkrēmu netiek bloķēti 100 % UV stari, tad arī ar saules krēmu var iegūt iedegumu. 

 

Iededzis cilvēks ir veselīgāks

Katram cilvēkam ir savi skaistuma standarti un, iespējams, modes industrijā tiešām brūni iedegusi āda tiek vērtēta kā veselības un skaistuma pazīme. Tomēr dermatologu vidū iedegusi āda ir neveselīga āda. 

 

Saules aizsargkrēmi satur kaitīgas vielas, kas kaitē cilvēka un īpaši mazu bērnu veselībai

Pašlaik nav datu, kas pierādītu to kaitīgumu cilvēku veselībai. Ir nepieciešami plašāki pētījumi.