7 situācijas, kad ārsts var nozīmēt probiotikas

Kas īsti ir “labās baktērijas” un kādos gadījumos tās var noderēt, skaidro speciāliste.

Ar ko labās baktērijas ir tik labas

“Savā ziņā var uzskatīt, ka cilvēka veselību un imunitāti nosaka kuņģa un zarnu trakts, taču ir arī citi cilvēka imunitāti ietekmējoši faktori, ne tikai mikroflora. Tai, protams, ir liela nozīme, un tā tiek daudz pētīta. Mikroflora nu jau kļūst par šaurākas nozīmes terminu, šobrīd vairāk runā par mikrobiotu, kur ietilpst gan zarnu labās baktērijas, gan labās sēnītes,” atklāj speciāliste. 

Cilvēka kuņģa un zarnu traktā dzīvo liels apjoms labo baktēriju, kas palīdz un noder cilvēka veselības uzturēšanai, – tās nodrošina zarnu gļotādas veselību, uzlabo gremošanu, aizsargā organismu no patogēniem un ietekmē cilvēka imunitāti. Ir uzskats, ka labvēlīga mikrobiota palīdz izvairīties no tādām slimībām kā cukura diabēts un dažādas ar vielmaiņu saistītas slimības. Ir pētījumi, kas apliecina: ja cilvēkam ir veselīga mikrobiota, samazinās iespēja saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām un iegūt alerģiskas reakcijas, tā var kalpot zarnu pretiekaisuma darbībai. Ir daudz faktoru, kas joprojām tiek pētīti saistībā ar mikrobiotu, norāda Linda Erne.

Kā var zināt, vai man labo baktēriju pietiek vai nē?

Ja cilvēks kopumā ir vesels un labi jūtas, vai var sajust, ka ar mikrobiotu kaut kas nav kārtībā? Tieši pateikt tik vienkārši to nevarēs, bet kā izpausme tam, ka zarnu traktā nav līdzsvara, varētu būt vēdera pūšanās, vēdera izejas traucējumi (gan aizcietējumi, gan šķidrāka vēdera izeja), imunitātes traucējumi, hroniskas slimības, iekaisīgas zarnu slimības.

Kad labās baktērijas var palīdzēt

Tā kā labās baktērijas atrodas kuņģa un zarnu traktā, tās arī iespējams uzņemt ar dažādiem pārtikas produktiem, piemēram, skābpiena produktiem. Tomēr ne vienmēr ar pārtiku izdosies dabūt nepieciešamo daudzumu šo baktēriju, tāpēc ir noteiktas situācijas, kad ārsts var nozīmēt lietot probiotiķus – papildu labās baktērijas.

1. Pēc antibiotiku lietošanas. Šī ir viena no izplatītākajām situācijām, kad papildu probiotikas būtu ieteicamas – tās atjauno zarnu floru un zarnu trakta darbību, jo antibiotikas iznīcina kā organismā nevēlamās, tā arī labās baktērijas.
2. Ja ir caureja. Ja caureja norit samērā viegli, var lietot kuņģa un zarnu mikrofloru uzlabojošus līdzekļus jeb probiotikas – tās palīdzēs nodrošināt baktēriju līdzsvaru. Savukārt, ja caureja ir izteikta un dažu dienu laikā nemazinās, jāmeklē ārsta palīdzība.
3. Ja ir dažādas zarnu slimības, arī var tikt noteikta probiotiku lietošana.
4. Dažādu baktēriju ārstēšanai – ir uzskats, ka labās baktērijas, papildu lietotas, palīdz arī šādās situācijās, piemēram, helikobaktērijas ārstēšanā.
5. Ja ir uzpūsts vēders. Ar to ik pa brīdim var saskarties ikviens, taču tas ne uzreiz norādīs, ka pie tā vainīga ir mikrobiota. Labākais šādā gadījumā būtu konsultēties ar ģimenes ārstu, bet, ja ārsts tik ātri nav sasniedzams, var lūgt padomu arī farmaceitam. “Katrā gadījumā ne vienmēr pie vēdera pūšanās vainīga būs mikrobiota – var būt arī citas lietas, kas to izraisa, piemēram, zarnu iekaisums vai citi veselības sarežģījumi. Kādreiz noderīga var būt arī speciālista konsultācija,” atgādina Linda Erne.
6. Ja ir aizcietējumi. Arī aizcietējumiem var būt dažādi iemesli, kā mazkustīgs dzīvesveids, nesabalansēts uzturs, kad talkā var nākt probiotikas, taču aizcietējumi var rasties arī citu, nopietnāku slimību dēļ.
7. Pēc operācijām. Kādreiz var būt situācija, ka pēc operācijas arī tiek parakstīti probiotiķi. “Operācija pati par sevi tiek uzskatīta par stresa faktoru, kas iespaido organismu un var ietekmēt arī zarnu mikrofloru. Domāju, ka to vairāk varētu attiecināt uz smagākām operācijām, kad tiek izmainīta zarnu mikroflora,” norāda speciāliste.

Vai labās baktērijas vienmēr jālieto? Protams, ja ārsts tās ir parakstījis, ir stingri rekomendēts ievērot viņa norādījumus. Taču jāatceras, ka probiotikas parasti jālieto ilgāku laiku, nevis tikai dažas dienas, – tad tam būs efekts.