Kā pārdzīvot rudens skumjas jeb septiņi ieteikumi tumsas pieradināšanai

Pamazām iestājas gada tumšākais laiks, un šogad tas notiek cieši vienlaikus ar epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un ierobežojumiem ikdienā. Ar to mums visiem ir jāsadzīvo.

FOTO: Shutterstock.com

Gaismas un tumsas proporcijai gadalaiku mijā arī ir sava jēga.

Kā šajā periodā justies pēc iespējas labāk – ceļazīmes norāda klīniskā psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Veselības centru apvienībā Jeļena Paņkova un „Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa.  

 

“Lai cik arī nomācoša kādam šķiet tumsa, ja visu laiku spīdētu saule, no tā nebūtu absolūta labuma, jo cilvēkam ir vajadzīga gan gaisma, gan tumsa. Dienas un nakts ritmam ir savi uzdevumi, tostarp fizioloģiskie. Diena ir paredzēta darbībai, možumam, bet nakts – miegam, kura laikā organisms atpūšas un atjaunojas. Tikai tumsā izstrādājas melatonīns – miega hormons.  Kvalitatīvs miegs, kā zināms, ir nepieciešams cilvēka normālai funkcionēšanai un veselībai. Tātad ikvienam ir svarīgs gaismas un tumsas līdzsvars – zelta vidusceļš bez galējībām un pārspīlējumiem,” skaidro Jeļena Paņkova.  

Gaismas un tumsas proporcijai gadalaiku mijā arī ir sava jēga. Vasarā diena ir garāka, vakari ir gaiši, līdz ar to aktivitātes posms diennakts ietvaros ir ilgāks, savukārt rudenī un ziemā tas saīsinās. Daži dzīvnieki pat dodas ziemas miegā, kamēr cilvēku aktīva darbošanās tumšajā gadalaikā turpinās. 

 

Pielāgoties lēnākām ritmam

Vēlā rudenī dabā viss it kā apstājas. Ja reiz esam dabas daļa, tad visticamāk arī cilvēka organismā kādi procesi kļūst lēnāki, un prātīgi būtu nevis pretoties, bet elastīgi pielāgoties, jo tam, ka dienas kļūst īsākas un vakaros ātrāk satumst, ir arī pozitīvā puse. 

“Daudzi domā, ka pateicoties gaismai, saulei visi ir priecīgi un enerģijas pilni, taču tā nebūt nav. Ir cilvēki, kuriem depresija saasinās tieši vasarā, kad ilgi ir gaišs, kad ir karsti, vakaros ilgi nerimst trokšņi un rosība. Tādēļ var teikt, ka tumšāka laika iestāšanās nav galvenais iemesls grūtsirdībai, nomāktībai, depresijai. Ir tikai jācenšas pielāgoties citādam dzīves ritmam.

Tiesa, ir cilvēki, kuru emocionālo stāvokli patiešām pasliktina tumšais laiks. Iespējams, tie ir darbaholiķi, kuri jūtas tā, it kā tumsa nozagtu laiku. Varbūt šie cilvēki neprot atslābināties, iespējams, viņiem gaisma ir nepieciešama kā aktivitātes stimulators,” saka klīniska psiholoģe. 

 

 

Tumšāka laika iestāšanās nav galvenais iemesls grūtsirdībai, nomāktībai, depresijai. Ir tikai jācenšas pielāgoties citādam dzīves ritmam

 

 

Reklāma
Reklāma

Pārvarēt bailes no tumsas

Tumsu nereti asociē ar visa ļaunuma sakni (tumšajā laikā taču notiek vairāk noziegumu!) un tumsa pamodina cilvēka bailes. Kādēļ tās rodas? “Apziņai ar redzes palīdzību nespējot skaidri uztvert apkārtni, rodas laba augsne fantāzijai. Bērnībā gandrīz ikviens baidās no tumsas, domājot, ka tajā slēpjas briesmoņi.  Bailes, ko pieaugušā cilvēka izraisa tumsa, zināmā mēra ir regress – atgriešanās pie biedējošām bērnības izjūtam. Taču, kad cilvēks iemācās kontrolēt iztēli, bailes mazinās. Tas nozīmē, ka, saskaroties ar tumsu ir jāmāk vadīt savas bailes – jāapzinās, ko darīt un ko nedarīt, lai tumsai pielāgotos.” 

 

Kā pieradināt tumsu?

  1. Dienasgaismas trūkums ir izcils fons, lai pievienotu savai dzīvei īpašas sajūtas, kas nav iespējamas vasarā. Rudens vakars pilsētā ir brīnišķīgs – to izgaismo simtiem laternu, veidojot gaismas un ēnu spēles. Laukos, kur mākslīgā apgaismojuma nav, tieši tumšajā gadalaikā var vislabāk vērot zvaigžņotās debesis. Lai arī vakars mums šobrīd ir stipri ierobežots, izmanto katru brīdi, saģērbies siltāk un dodies izbaudīt!
  2. Ja kāda maņa ir vājāka, saasinās citas. Piemēram, var sagatavoties un mēģināt ieturēt maltīti pilnīgā tumsā, ļaujot vaļu ožas un garšas sajūtai.
  3. Tumsai ir savs skaistums, turklāt tai ir arī noslēpumainības aura, vieta iztēles lidojumam. Vakaros vajag aizdedzināt sveces, iekurt kamīnu, ieslēgt lampiņu virteni. Jā, tas piestāv Ziemassvētkiem, taču tikpat labi arī visam gada tumšākajam laikam.
  4. Mūsu senčiem bija maza izvēle – tumšajā gadalaikā nācās doties gulēt gandrīz vai reizē ar vistām. Tagad iespēju ir daudz vairāk – var ieslēgt elektrisko apgaismojumu. Mūsdienu cilvēks var ietekmēt to, cik komfortabli jūtas tumsā.
  5. Vieglāk būtu, ja censtos dzīvot saskaņā ar dabas ritmu. Tiklīdz cilvēks sāk dumpi par lietām, kuras nav iespējams ietekmēt, piemēram, par saules gaismu, sākas problēmas. Un tas ir ceļš uz neirozi! „Jāpatur prāta, ka koncentrēties uz to, ko gribas, bet nevar dabūt, ir bērnišķīgi,” šo atgādinājumu īpaši izceļ „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte Jeļena Paņkova.
  6. Pieaugušam cilvēkam vajadzētu spēt vadīt savas sajūtas. Ja nevar tumsu iemīlēt, var iemācīties to izmantot savā labā. Kā teicis kāds gudrais: labāk iedegt sveci nekā lamāt tumsu.
  7. Reakcija uz ziemas laika maiņu par vienu stundu lielā mērā tomēr ir atkarīga no attieksmes. Ja koncentrējas uz neērtībām, adaptēties ir grūtāk. Protams, pastāv iespēja, ka kāds organisms patiešām pielāgojas ļoti lēni. Tad sākuma posma iemigšanai var ņemt palīgā melatonīnu.

 

Ir cilvēki, kuru emocionālo stāvokli patiešām pasliktina tumšais laiks. Iespējams, tie ir darbaholiķi, kuri jūtas tā, it kā tumsa nozagtu laiku. Varbūt šie cilvēki neprot atslābināties, iespējams, viņiem gaisma ir nepieciešama kā aktivitātes stimulators

 

 

Tikai pagaidu risinājums

„Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa skaidro, ka arī tad, ja kādu reizi neizdodas iemigt ierastajā laikā, tūdaļ nav jāķeras pie šī hormona tabletēm. Par iemigšanas problēmām būtu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. “Melatonīna tabletei nav tūlītējs efekts, tādēļ to parasti lieto vienu divas stundas pirms gulētiešanas. Preparāts nerada atkarību, taču to nevajadzētu lietot mūžīgi – tas ir pagaidu risinājums un nedrīkst kļūt par pastāvīgu aizmigšanas uzlabotāju,” saka farmaceite un piebilst, ka hormona līmeni var nedaudz paaugstināt arī ar pārtikas produktiem – valriekstiem, tomātiem, olīvām, rīsiem, miežiem, zemenēm, ķiršiem un govs pienu. “Nereti, lai rosinātu miegu, pirms gulēšanas iesaka izdzert glāzi piena. Varbūt tas var kļūt tumšo rudens un ziemas vakaru rituālu – iedegtas sveces un pārdomas par to, kā aizritējusi diena, dzerot glāzi piena?”

 

Ieklausīties sevī

Jāatzīst, ka dabas aktivitātes samazināšanās ir tikai tās daudzveidīgās dzīves redzamā daļa. Kokiem krīt lapas, taču saknes tiecas dziļāk zemē, zem velēnām dzimst jauni asni. Novembrī tiek likti pamati nākamā pavasara atmodai. Mums arī būtu jāspēj uz visu šo laiku paskatīties kā uz jauna sākuma pirmajiem soļiem. Mēs varam nostiprināt savas saknes – pilnveidoties, vēršot savu aktivitāti uz iekšu, sevi izzinot un bagātinot. Tad tumsai ir cita jēga. “Rudens, ziemas vakarus var veltīt noderīgām nodarbēm, kas veicina attīstību, piemēram, mācīties ko jaunu (ir tik plašas iespējas to darīt attālināti!), lasīt grāmatas, nodoties hobijiem – atrast to, kas sniedz gandarījumu, prieku, atbrīvo, relaksē ķermeni un prātu,” turpina klīniska psiholoģe.

Dienas gaismas samazināšanās cilvēku tuvina sev. Iespējams šādā situācijā patiešām var saasināties iekšējās problēmas – no tām noslēpties nevar. „Paliekot ar sevi viens pret vienu, svarīgi ir nenobīties. 

Nav tā, ka problēmas rada tumsa, tumsā tās kļūst pašam labāk pamanāmas, tādēļ šis tumšais laiks iespējami ir jāizmanto arī pašhigiēnai un pašterapijai,” iesaka klīniskā psiholoģe Jeļena Paņkova.