Aicina vienoties par nacionāla līmeņa pieeju ņirgāšanās izplatības mazināšanai un novēršanai izglītības vidē

Veselības Ministrija sadarbībā ar Izglītības Zinātnes Ministriju un Labklājības Ministrija aicina vienoties par nacionāla līmeņa pieeju ņirgāšanās izplatības mazināšanai un novēršanai izglītības vidē.

FOTO: Shutterstock.com

Šīs vienotās nacionālā limeņa vadlīnijas spētu viest izmaiņas sabiedrības uzskatos par ņirgāšanās atstātajām sekām uz bērnu un jauniešu veselību,

Lai novērstu un mazinātu ņirgāšanās izplatību izglītības vidē (ietverot arī virtuālo interneta vidi), Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju piedāvā ieviest vienotu nacionāla līmeņa pieeju, paredzot valsts izstrādātas vadlīnijas un rekomendācijas kā obligātu metodoloģiju izglītības vidē, teikts konceptuālajā ziņojumā “Par ņirgāšanās izplatības mazināšanu izglītības vidē” (turpmāk – konceptuālais ziņojums), kas šodien, 16. jūlijā, nodots sabiedriskai apspriešanai.

 

Neskatoties uz to, ka jau šobrīd izglītības iestādes un tās dibinātājs ir atbildīgas par drošas izglītības vides nodrošināšanu un vardarbības, tai skaitā ņirgāšanās, izplatības mazināšanu, Latvijā ņirgāšanās izplatības rādītāji turpina paaugstināties, savukārt prevencijas un novēršanas joma joprojām ir sadrumstalota un bez vienota rīcības plāna, metodoloģijas vai rekomendācijām, kas ilgtermiņā nodrošinātu visaptverošu problēmsituācijas risināšanu un uzlabošanos. Būtiska loma ņirgāšanās izplatības mazināšanai ir vienotai un koordinētai rīcībai visos līmeņos, prevencijas pasākumiem, iesaistīto pušu rīcības ceļiem un savstarpējai sadarbībai starp iestādēm.

 

 

 

Kāpēc nepieciešamas vadlīnijas un rekomendācijas?

Vadlīnijas plānotas kā metodoloģisks atbalsta materiāls izglītības iestāžu vadībai, pedagogiem un atbalsta personālam, kā arī pašvaldību atbalsta institūciju un citu atbildīgo iestāžu darbiniekiem sistēmiskas pieejas nodrošināšanai ņirgāšanās izplatības un seku mazināšanai, aptverot esošās situācijas un vajadzību novērtēšanu izglītības iestādē, ņirgāšanās mazināšanas iespējamo risinājumu plānošanu un skaidru rīcības shēmu (algoritmu) ieviešanu, kā arī risinājumu efektivitātes novērtēšanu.

 

Rekomendācijas izglītojamo vecākiem, likumiskajiem pārstāvjiem un citiem ņirgāšanās prevencijā iesaistītajiem sniegs ieskatu un vēlamo rīcību ņirgāšanās situāciju novēršanai vēl pirms tāda izveidojusies, palīdzēs atpazīt ņirgāšanās gadījumus un veikt tūlītēju risinājuma meklēšanu.

 

Šāds piedāvātais risinājums spētu viest izmaiņas sabiedrības uzskatos par ņirgāšanās atstātajām sekām uz bērnu un jauniešu veselību un nodrošinās vienotu pieeju ņirgāšanās novēršanai izglītības iestādēs, paredzot savstarpēju sadarbību visos līmeņos. 

Reklāma
Reklāma

 

Kādi būs galvenie ieguvumi?

  • tas ļaus izglītības iestādēm iekļaut mācību procesā skolēniem nepieciešamo prasmju apgūšanu ņirgāšanās un kiberņirgāšanās (ņirgāšanās virtuālajā vidē) preventīvai novēršanai, atpazīšanai un mazināšanai;
  • sniegs atbalstu sistēmiskas un datos balstītas pieejas veidošanai ņirgāšanās izplatības mazināšanā, aptverot visus atbalsta procesa posmus – situācijas novērtēšana, atbilstoša risinājuma plānošana, risinājuma ieviešana jeb rīcība, risinājuma efektivitātes novērtēšana;
  • palīdzēs izglītības iestādēm un vecākiem attīstīt un pilnveidot skolēnu savstarpējās saskarsmes un konfliktu risināšanas prasmes, kā arī definēt vēlamās uzvedības normas un iespējamos vardarbības mazināšanas veidus;
  • skolām, citu iestāžu speciālistiem pilnveidos prasmes, kā preventīvi novērst dažādus vardarbības gadījumus, tai skaitā ņirgāšanos, un kā tos risināt izglītības un virtuālajā vidē, savukārt skolēniem un viņu vecākiem nodrošinās informāciju par ņirgāšanās izraisītajiem riskiem, ietekmi uz bērnu un jauniešu psihisko un fizisko veselību;
  • paaugstināta izglītojamo un pedagogu labsajūta, uzlabosies izglītojamo sekmes un sasniegumi;
  • veicinot pozitīvu uzvedību, mazināsies risks bērniem un jauniešiem saskarties ar psihiskās veselības problēmām nākotnē, daudzkārt samazinot, piemēram, depresiju, trauksmi, veģetatīvās slimību iespējamību un to ārstēšanai nepieciešamos resursus;
  • uzlabota un pilnveidota izglītības vide un psihoemocionālais mikroklimats izglītības iestādēs, stiprināta piesaiste un piederības sajūta konkrētai izglītības iestādei, veicināta savstarpēja veselīga komunikācija un saskarsme, uzlabota bērnu un jauniešu psihiskā veselība un vispārējā attīstība;
  • samazināta bērnu un jauniešu vēlme priekšlaicīgi pārtraukt mācības; mazināsies iespējamo likumpārkāpumu risks;
  • attīstīta starpinstitucionālā sadarbība, kā arī stiprināta atbildīgo iestāžu speciālistu kompetence ņirgāšanās prevencijai un novēršanai;
  • mazināts bērnu paškaitējuma un pašnāvību mēģinājumu skaits.



Konceptuālajā ziņojumā sniegti trīs ņirgāšanās izplatības mazināšanas nacionāla līmeņa risinājuma veidi, tomēr par vēlamu tiek uzskatīts rīcības variants – ņirgāšanās izplatības mazināšanas vadlīnijas ieviest kā obligātu metodoloģiju izglītības vidē, vienlaikus piesaistot gan Eiropas Sociālā fonda projekta finansējumu, gan valsts budžeta finansējumu dažādiem atbalsta pasākumiem un veicot grozījumus normatīvajos aktos. Vienota valsts mēroga pieeja spētu nodrošināt ņirgāšanās izplatības mazināšanos ilgtermiņā un veicinātu bērnu un jauniešu sekmes un sasniegumus, pozitīvu uzvedību, mazināts risks saskarties ar psihiskās veselības problēmām nākotnē, kā arī citi būtiski uzlabojumi.

 

Vadlīnijas un rekomendācijas plānots izstrādāt no Veselības ministrijas Eiropas Savienības fondu projektu līdzekļiem, piesaistot attiecīgo jomu speciālistus, attīstot sadarbību starp iestādēm, iesaistot pašvaldības un arī nevalstiskās organizācijas. Vienlaikus no ES fondu projekta līdzekļiem plānots nodrošināt mācības un profesionālās kompetences pilnveidi izglītības iestāžu dibinātāju un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī pedagogiem un atbalsta personālam, kas veicinātu veiksmīgāku metodoloģijas ieviešanu un atbalstu vardarbības, tai skaitā ņirgāšanās, prevencijā.

 

Šobrīd plānots, ka sākot ar 2025. gadu un turpmāk ik pēc trīs gadiem papildus nepieciešams nedaudz vairāk kā 222 tūkstoši eiro valsts budžeta finansējums ņirgāšanās prevencijas ilgtspējas nodrošināšanai. 

 

Pēdējie veiktie pētījumi liecina, ka tīša, agresīva rīcība vai uzvedība, ņirgāšanās, kas sistemātiski atkārtojas ilgākā laika posmā un ir vērsta pret vienu vai vairākiem izglītojamajiem ar naidīgu nolūku radīt emocionālas ciešanas, Latvijā ir izplatīta problēma. Starptautiskās skolēnu kompetences vērtēšanas programmas OECD PISA pētījumā 2018. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs tika secināts, ka Latvijā 35 % skolēnu 15 gadu vecumā ir piedzīvojuši ņirgāšanās (bullying) situācijas, kas ierindoja Latviju neglaimojošajā pirmajā vietā citu Eiropas valstu vidū.