Ārsts: intensīvas mūzikas klausīšanās austiņās var radīt neatgriezeniskus dzirdes traucējumus

Trokšņa slodzei ir negatīva ietekme uz cilvēka ķermeni, jo tā ietekmē gan nervu, sirds, asinsvadu un pat gremošanas sistēmu. Taču visvairāk no trokšņainām skaņām cieš dzirdes orgāns. Pasaules Veselības organizācijas statistikas dati liecina, ka vairāk nekā 1,1 miljardam bērnu, pusaudžu un jauniešu ir aizdomas par dzirdes traucējumiem austiņu lietošanu dēļ. Taču dzirdes traucējumi visbiežāk liek par sevi manīt un tiek konstatēti pēc daudziem gadiem, kad sekas ir neatgriezeniskas.

“Dzirdes traucējumi rodas tādēļ, ka cilvēka dzirdes sistēmas muskuļi dabiski aizsargājas tikai no neregulārām skaņām. Kad skaņa ir spēcīga, muskuļi saspringst, tādējādi aizsargājot īpaši jūtīgās dzirdes šūnas. Šie muskuļi nevar būt ilgstošā sasprindzinājumā, tādēļ klausoties skaļu mūziku austiņās, tie nodrošina tikai daļēju aizsardzību,” stāsta Gjensidige Latvija Veselības, Ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.
 

Pasaules Veselības organizācijas statistikas dati liecina, ka vairāk nekā 1,1 miljardam bērnu, pusaudžu un jauniešu ir aizdomas par dzirdes traucējumiem austiņu lietošanu dēļ.

Intensīva skaņas jauda
Cilvēka dzirdei ir droša skaņa ar jaudu no 40 līdz 60 decibeliem (dB), kas ir zema skaļuma austiņu skaņa. Tāpēc vidēja skaļuma skaņu, kuras intensitāte ir 85 dB, var klausīties daudzas stundas bez pārtraukuma. Taču augstākas intensitātes skaņu klausīšanās nav droša. Piemēram, pilna skaļuma skaņu, kuras jauda ir 100–105 dB austiņās var klausīties tikai 10 minūtes. Šādas intensitātes mūzikas klausīšanās austiņās var izraisīt reiboni, atmiņas un veiktspējas pasliktināšanos un samazināt koncentrēšanās spējas.

“Intensīvas, skaļas mūzikas klausīšanās austiņās ir riskanta, jo dzirdes zuduma attīstība notiek pakāpeniski. Cilvēks var ilgstoši nemanīt dzirdes sistēmas izmaiņas, kā rezultātā palielinās risks, ka traucējumi tiks konstatēti par vēlu – kad ir ievērojami samazinājusies runas uztvere un pasliktinājusies vestibulārā aparāta darbība,” skaidro Z.Johansone.
 

Izolācija no apkārtējiem trokšņiem
Austiņām ir divi trokšņu slāpēšanas veidi – pasīvā trokšņu slapēšana (PNC) un aktīvā trokšņu slāpēšana (ANC). Pasīvā trokšņu slāpēšanas metode aiztur neregulāras, augstas frekvences skaņas. PNC veida austiņas nebloķē pilnībā apkārtējos trokšņus, tādēļ, neskatoties uz mūzikas skaļumu, noteiktas fona skaņas būs tāpat dzirdamas.
Savukārt aktīvā trokšņu slāpēšana paredz trokšņa līmeņa samazināšanu līdz pat tā pilnīgai izolācijai no pastāvīgām zemes frekvences fona skaņām. Šāda trokšņu slāpēšanas metode pilnībā dzēš fona skaņas, un šādu austiņu lietotājs dzirdēs tikai izdoto radīto skaņu bez fona trokšņiem. 

Lai gan trokšņu slāpēšanas funkcija ir parocīga austiņu lietotājiem, tā ir arī nedroša, jo to lietotājs daļēji vai pilnībā tiek izolēts no visiem apkārtējās vides signāliem. Īpaši riskanta ir šādu austiņu lietošana, piedaloties ceļa satiksmē, jo to lietošana samazina uzmanību, un austiņu lietotājs var viegli nokļūt zem automašīnas riteņiem vai gūt citas traumas. 

Austiņu radītais spiediens var radīt neatgriezenisku kaitējumu, jo dzirde ir viena no svarīgākajiem cilvēku maņu orgāniem, pateicoties kurai, cilvēks spēj ne izprast apkārtējās skaņas un komunicēt. “Pieaugušais visdrīzāk spēj saprast, ja viņa dzirde pasliktinās. Taču, ilglaicīgi izmantojot austiņas un tādējādi pieradinot dzirdes sistēmu pie intensīvas skaņas, pastāv iespējamība, ka dzirdes traucējumus pats nespēs konstatēt, jo ir pie tiem pieradis,” uzsver Zane Johansone.