Kā atradināties no ieraduma pieskarties sejai? Psiholoģiski pamatots paņēmiens

Šajā Covid-19 laikmetā nav iespējams izvairīties no ieteikumiem bieži mazgāt rokas vai nepieskarties savai sejai. Ja rokas mazgāt var ieradināties viegli, tad no instinktīvas pieskaršanās sejai atradināties ir daudz grūtāk. Bet nav neiespējami. Par savu veikto pētījumu pirms vairākiem gadiem stāsta profesors Stīvens C. Hajess no Nevadas Universitātes psiholoģijas katedras.

Savai sejai pieskaramies simtiem un pat tūkstošiem reižu dienā. Foto: Juliana Stein, Pexel.com

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Savai sejai pieskaramies simtiem un pat tūkstošiem reižu dienā. Foto: Juliana Stein, Pexel.com

Kā psihologs es varu jums atklāt, ka ‘’labs ieteikums’’ ir viena no vājākajām uzvedības izmaiņas formām.  Vienkārši pateikt cilvēkiem, kas ir vai nav jādara, bieži vien ir bezjēdzīgi. 

Sāksim ar faktu - cilvēki pieskaras savai sejai. Daudz un bieži. Gandrīz pastāvīgi. Es esmu viens no nedaudzajiem zinātniekiem, kas jebkad to ir nopietni pētījis. Cik bieži cilvēks to dara un kāpēc viņš to dara. 

Kad veicām uzskaiti, cik bieži cilvēki pieskaras savai sejai, kamēr viņi nezina, ka tiek novēroti, rezultāts bija 0,5 - 3 reizes minūtē..

Tas nozīmē - ja mēs esam nomodā 16 stundas,  savai sejai pieskaramies simtiem un pat tūkstošiem reižu dienā. Tas iekļauj arī deguna bakstīšanu, nagu graušanu, pirkstu aplaizīšanu.

Reklāma
Reklāma


Kā to var mainīt?
Mēs atklājām vienu praktisku metodi, kas sejas aiztikšanu samazina par 65 līdz 95 procentiem. Saskaitiet, cik reižu dienā pieskarieties savai sejai. Dienas gaitā atzīmējiet to uz papīra lapas, telefonā vai jebkur citur. Rūpīgi seko tam līdzi un atzīmē katru pieskaršanos bez izņēmumiem. Jau dažu minūšu laikā pamanīsi, ka pieskaries sejai arvien retāk.  Katru dienu tam sekojot un skaitot līdzi, pieskārienu reizes samazinās, taču, pārtraucot sekot tām līdzi, pieskaršanās reizes sejai atkal kļūst biežākas. 

Izrādās, ka skaitīšana līdzi darbojas pat tad, ja tā nav precīza, un kādu reizi aizmirstas to piefiksēt. Efektu rada centieni to apzināti ierobežot un piefiksēt. Lai labumu no šīs metodes būtu ilgtermiņā, tā jāizmanto visu laiku.

 

Informācija: Psychology Today