Miega traucējumi bērnam: kas jāņem vērā, stāsta bērnu neirologs Strautmanis

Grūtības aizmigt, mošanās naktī, murgi, kliegšana un raudāšana – šie ir tikai daži no miega traucējumiem, ko var piedzīvot bērni līdz sešu septiņu gadu vecumam. Svarīgāko par miega traucējumiem žurnālam "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks" stāsta bērnu neirologs, EEG speciālists Jurģis Strautmanis. 

Miegā tiek atjaunotas vielmaiņas un enerģētiskās rezerves, no smadzenēm tiek izvadītas liekās vielas

FOTO: Shutterstock.com

Miegā tiek atjaunotas vielmaiņas un enerģētiskās rezerves, no smadzenēm tiek izvadītas liekās vielas

Miega traucējumi ir jebkuri miega ilguma, aizmigšanas, nepārtrauktības traucējumi. Tomēr nav viegli un nepārprotami novelkama robeža, kur sākas traucējumi kā slimība un kur tā ir vienkārši bērna attīstības īpatnība. 

Miegs nav viendabīgs process, bet sastāv no cikliem (viens cikls ilgst no 40 minūtēm līdz pusotrai stundai). Kad cikls beidzas, daļa bērnu pamostas. Novērojumi liecina, ka mošanos naktī piedzīvo aptuveni 40 % mazuļu viena gada vecumā. Ja bērns naktīs mostas, slikti aizmieg, ir trauksmains, tas ir ne tikai traucējums vecākiem, citiem ģimenes locekļiem, bet arī pašam bērnam, līdz ar to vēlams meklēt risinājumu. Bieži vien ārstēšana nav nekas vairāk kā režīma un miega higiēnas ievērošana. 

 

Slikta miega kvalitāte rada bērniem mācību grūtības. Tiem bērniem, kam ir vienmērīgs labas kvalitātes miegs, uzrāda labākus mācību sasniegumus.

 

Miega režīms un higiēna

Bērnam diennaktī ir noteikts summārais apjoms stundās, cik būtu jāguļ. Tāpat būtu jātiecas uz to, lai nakts miegs nepārtraukts būtu pēc iespējas vairāk stundu, nevis sadalīts trīs, četrās vai pat piecās īsās gulēšanas reizēs. Ja bērnam ir grūtības aiziet gulēt un aizmigt, ir jāmeklē iemesli, kāpēc tas tā notiek. 


Daži iespējamie iemesli:

  • bērnu liek gulēt par agru;
  • bērnam grūtības aizmigt, jo izveidojušās negatīvas asociācijas ar noteiktiem gulētiešanas apstākļiem;
  • pirmajos divos bērna dzīves gados biežākā miega problēma ir tā sauktie iemigšanas asociācijas traucējumi – mazulim izveidojas asociācija, ka viņš spēj iemigt tikai mammai vai tētim uz rokām. Ja izveidojas šāda asociācija, arī naktī viņš prasīs tos pašus apstākļus. Šis ir biežākais miega traucējumu iemesls agrīnā vecumā, kas var turpināties līdz pat septiņu gadu vecumam. Ir bērni, kuri šā iemesla dēļ arī skolas vecumā guļ vecāku gultā [1; 2]. 
  • gulētiešanas laiku bērns izmanto kā iespēju būt kontaktā ar vecākiem, prasot padzerties, sakot, ka nepieciešams apmeklēt labierīcības, lūdzot izlasīt vēl kādu pasaku (angļu valodā šī procesa apzīmēšanai lieto terminu bedtime refusal [3–5]);
    pirms gulētiešanas izmantotas viedierīces vai skatīts televizors.

 


Miega traucējumu veidi

Pirmsskolas vecumā viens no miega traucējumu veidiem ir parasomnijas, kas izpaužas kā staigāšana un cita veida kustības miegā, kliegšana un raudāšana. Tā notiek nakts laikā, bērnam īsti nepamostoties vai arī pamostoties daļēji – ar apjukumu. Visām parasomnijām kopīga ir izcelsme. Tie ir miega traucējumi, kas nav saistīti ar psihi, bet gan vairāk ar sapņošanas fāzēm naktīs. Miegs ir aktīvs process, kā laikā smadzenes apstrādā dienā uzņemto informāciju. Miegā tiek atjaunotas vielmaiņas un enerģētiskās rezerves, no smadzenēm tiek izvadītas liekās vielas. Ja dienas laikā, īpaši dienas otrajā pusē vai īsi pirms aizmigšanas, ir bijušās spilgtas emocijas, tad tās miegā var provocēt raudāšanu, kliegšanu, pārbīšanos, staigāšanu, runāšanu. Visi šie parasomniju veidi parasti ir labdabīgi un, bērnam augot, mazinās, pat izzūd pavisam. Ja bērns cieš no parasomnijām, palīdzēt var, samazinot emocionālo slodzi pirms aizmigšanas. 
 

Lai uzlabotu bērna miegu:

  • bērnam nepieciešams konstants gulētiešanas laiks; 
  • bērnam ir nepieciešams noteikts gulētiešanas rituāls (mazgāšanās, zobu tīrīšana, pasaciņa);
  • gulēšana savā gultā;
  • aizvilkti aizkari, lai netraucē gaismas no ielas, mēness gaisma;
  • labāk aizmigt un gulēt tumsā, jo miega hormons melatonīns izdalās tieši tumsā; 
  • brīvdienu ritmam iespēju robežās jābūt tādam pašam kā darbdienās.

 


Celšanās no rītiem

Parasti mošanās process nav izšķirošs, domājot par miega traucējumiem mazulim, taču tam var būt nozīmīga loma, rūpējoties par bērna harmonisku dienu, kas pastarpināti ietekmē miegu vēlāk naktī. Ja piecelšanās mazajam rada grūtības, tad vecākiem ir jāparūpējas, lai atvasei būtu gana daudz laika piecelties bez steigas un stresa. 
Jāatrod patīkamākais veids gan bērnam, gan vecākiem, lai rīts nesāktos ar kašķiem. Ir bērni, kas labi ceļas, ja viņus modina nevis vecāki, bet modinātājpulkstenis. 

 

Reklāma
Reklāma


Vai bērnam var dot nomierinošus sīrupus un tējas?

„Vecākiem jāsaprot, ka jebkuras nomierinošas tējas vai sīrupi satur bioloģiski aktīvas vielas. Respektīvi, tās var pielīdzināt zālēm, kuras nav paredzētas ilgstošai lietošanai, lai risinātu bērna miega problēmas,” tā neirologs. Ja zāles ir efektīvas un palīdz, tām likumsakarīgi ir arī kādas blaknes, kas rada izmaiņas organismā. Šīs izmaiņas var būt gan labvēlīgas, gan nelabvēlīgas, kas katram var būt individuālas. Lietojot sīrupus un nomierinošās tējas, maksimālais pozitīvais efekts miega traucējumu risināšanā var būt pāris nedēļas. Līdz ar to tas nav efektīvi, ja netiek darīts vienlaikus ar miega režīma un higiēnas uzlabošanas pasākumiem. Ja divu nedēļu laikā pēc uzlabojumu veikšanas nav rezultātu, jādodas pie speciālista. 

 


Ja miega režīma ievērošana nesniedz rezultātu

Ja miega režīma un higiēnas uzlabojumi un to konsekventa ievērošana pozitīvu rezultātu nedod un miega traucējumi bērnam turpinās, jādodas pie ārsta, lai izslēgtu nopietnas neiroloģiskas slimības. Iespējamās slimības:

  • epilepsija, ko ne vienmēr var atpazīt, jo tā var izpausties arī kā kliegšana, raudāšana, bailes, spārdīšanās;
  • var būt elpošanas traucējumi miegā, ko izraisa palielinātas mandeles un aizdeguna mandeles;
  • astma;
  • miegā var izpausties jebkurš fizisks diskomforts, piemēram, sāpes, nieze;
  • sirds slimības (sirds ritma traucējumi);
  • vielmaiņas un ģenētiskas slimības;
  • psihiatriskas slimības. 


Lai arī ir gana liels slimību klāsts, tās ir salīdzinoši retas. Tomēr, ja ir šaubas vai aizdomas, labāk atrādīties ārstam, lai iespējamās slimības izslēgtu. 

 

Svarīgi zināt! Arī tad, ja bērnam konstatēta nopietna neiroloģiska vai cita veida slimība, miega režīms būs viena no tām lietām, kas tiks pārskatīta un vajadzības gadījumā koriģēta. 

 


Kāpēc svarīgi labi izgulēties?

Bērns aug, attīstās, mācās jaunas lietas, apgūst jaunas spējas, zināšanas. Un, jo bērns var tajā brīdī labāk funkcionēt, jo gatavāks būs apgūt nākamās lietas. Miegs kopumā atstāj iespaidu uz dzīves kvalitāti. Slikta miega kvalitāte rada bērniem mācību grūtības. Tiem bērniem, kam ir vienmērīgs labas kvalitātes miegs, uzrāda labākus mācību sasniegumus. Miega deficīts rada nopietnus intelektuālos traucējumus arī pieaugušajiem. 

 

Cik stundas diennaktī jāguļ dažādos vecumos

 


Izmantotā literatūra:
1. Bayer J. K., Hampton A., Obioha C. Long-term Mother and Child Mental Health Effects of a Population-Based Infant Sleep Intervention: Cluster-Randomized, Controlled Trial Harriet Hiscock. Ukoumunne and Melissa Wake Pediatrics, 2008; 122; e621.
2. Symon B. et al. Reducing Postnatal Depression, Anxiety and Stress Using an Infant Sleep Intervention. Pieejams šeit.
3. https://www.kidshealth.org.nz/bedtime-resistance
4. https://www.parentingscience.com/bedtime-problems.html 
5. https://www.verywellfamily.com/discipline-strategies-for-bedtime-behavior-problems-1094951 
6.National Sleep Foundation Recommends New Sleep Times. Pieejams šeit.