Smēķēšana var negatīvi ietekmēt pusaudžu nieru funkciju

Smēķēšana var negatīvi ietekmēt pusaudžu nieru funkciju, secināts nesen ASV veiktā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Pediatrics. Pētījuma laikā tika analizēta saistība starp aktīvu smēķēšanu un nieru funkciju, sākot ar bērnu vecumu.

FOTO: Shutterstock.com

Iepriekš veiktos pētījumos ir secināts, ka vairāk nekā 600 000 pamatskolēnu un 3 miljoni vidusskolēnu ASV smēķē un 15% pusaudžu, kuri paši nesmēķē ir pakļauti pasīvai smēķēšanai mājās.

 

Aktīvā un pasīvā smēķēšana ir vislielākā veselības problēma pusaudžiem, kas rezultējas ar īstermiņa un ilgtermiņa veselības blakusefektiem. Pētījums tika veikts ASV un tika izvēlēta nacionāli reprezentatīva pusaudžu kopa, kuriem tika novērtēta tabakas ekspozīcijas, tai skaitā, pasīvās un aktīvās smēķēšanas, saistība ar zemākiem glomeruļu filtrācijas ātruma rādītājiem, kas ir visbiežāk lietotais rādītājs, lai novērtētu nieru darbību.

 

Škērsgriezuma pētījumā piedalījās 7516 pusaudži vecumā no 12 līdz 17 gadiem, aktīvas un pasīvas smēķēšanas fakts tika konstatēts, lūdzot pusaudžiem aizpildīt aptaujas anketu, kā arī nosakot serumā kotinīna līmeni.

Pie aktīviem smēķētājiem tika ieskaitīti tie pusaudži, kas atzīmēja, ka ir smēķējuši vismaz vienu dienu pēdējā mēneša laikā vai arī izsmēķējuši vismaz vienu cigareti pēdējā mēneša laikā, kā arī tie, kuriem serumā kotinīna līmenis pārsniedza 10ng/ml.

Pie aktīviem smēķētājiem tika ieskaitīti tie pusaudži, kas atzīmēja, ka ir smēķējuši vismaz vienu dienu pēdējā mēneša laikā vai arī izsmēķējuši vismaz vienu cigareti pēdējā mēneša laikā, kā arī tie, kuriem serumā kotinīna līmenis pārsniedza 10ng/ml. Pasīvā smēķēšana tika definēta kā neaktīvs smēķētājs, kas dzīvo kopā ar vismaz vienu personu, kas smēķē, vai tie, kuriem kotinīna līmenis bija lielāks vai vienāds ar 0,05ng/ml, bet mazāks vai vienāds ar 10ng/ml, pat ja šis pusaudzis nedzīvoja kopā ar smēķētāju.  Pētījuma dalībnieki, kuriem kotinīna līmenis serumā bija zem 0,05ng/ml, kuri nedzīvoja kopā ar smēķētāju un paši nesmēķēja pēdējā mēneša laikā, tika klasificēti kā nesmēķētāji.

 

Iepriekš veiktos pētījumos ir secināts, ka vairāk nekā 600 000 pamatskolēnu un 3 miljoni vidusskolēnu ASV smēķē un 15% pusaudžu, kuri paši nesmēķē ir pakļauti pasīvai smēķēšanai mājās. Starp pusaudžiem aktīva smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu astmas risku, samazinātu plaušu funkciju un augšanu, agrīniem aterosklerotiskiem bojājumiem un paaugstinātu ļaundabīgu audzēju attīstības risku, kā arī priekšlaicīgu nāvi pieaugušo vecumā.  Pēc ASV Slimību kontroles un profilakses centra datiem smēķēšana ir riska faktors arī vairākām autoimūnām saslimšanām, tai skaitā, Krona slimībai un reimatoīdajam artrītam.

 


LASI ARĪ: Kas slēpjas aiz vārdiem - pasīvā smēķēšana?

Baisi fakti par to, kādu ļaunumu nodara pasīvā smēķēšana

Reklāma
Reklāma

Daktere Renāte Snipe: "Tabakā esošās indīgās vielas nogulsnējas arī uz grīdas, uz rotaļlietām...!"

Pie dzemdību nama smēķējošās grūtnieces. FOTO un SPECIĀLISTU komentāri


 

Pat nelielas izmaiņas glomerulu filtrācijas ātrumā var būtiski ietekmēt nieru slimību attīstību, tas ir tāpat kā asinsspiediena izmaiņas un ar hipertensiju saistītās slimības.  

 

Pētnieki atzīst, ka tabakas ekspozīcija ir hronisku nieru slimību riska faktors, ņemot vērā lielo smēķēšanas izplatību un vēlākos gados ar to saistītu daudzu hronisku slimību pieaugumu, būtiski ir pievērst uzmanību pusaudžiem un mēģināt viņus pārliecināt par smēķēšanas kaitīgumu. Gandrīz 80% no pieaugušajiem, kuri smēķēs šo netikumu ir uzsākuši pirms 18 gadu vecuma.

 

Pirmavots: Esther García-Esquinas, Lauren F. Loeffler, Virginia M. Weaver, Jeffrey J. Fadrowski, and Ana Navas-Acien. Kidney Function and Tobacco Smoke Exposure in US Adolescents. Pediatrics, 2013

 

Avots: www.doctus.lv