Svarīgi! Nenovērtē par zemu bērnu un pusaudžu stresu, jo tas veicina arī citas saslimšanas

Mūsdienu drudžainajā dzīves ritmā pārmēru lielam stresam jeb distresam arvien biežāk tiek pakļauti ne vien pieaugušie, bet arī bērni un pusaudži. Distresa sekas jau vēlāk ir manāmas pediatru un citu ārstu kabinetos – tās ir dažādas saslimšanas. Par to, kas tad ir distress un kā tas ietekmē bērnu un pusaudžu veselību, plašāk stāsta Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Latvijas Pediatru asociācijas prezidente asoc. prof. Ilze Grope. 

Ja ģimenē ir problēmas, bērns stresu izjutīs jebkurā vecumā, jo galvenokārt tas tiek uztverts no vecākiem. Bērns ir vecāku spogulis, un viss, kas notiek ar vecākiem, atspoguļojas arī bērnu un pusaudžu uzvedībā.

FOTO: Shutterstock.com

Ja ģimenē ir problēmas, bērns stresu izjutīs jebkurā vecumā, jo galvenokārt tas tiek uztverts no vecākiem. Bērns ir vecāku spogulis, un viss, kas notiek ar vecākiem, atspoguļojas arī bērnu un pusaudžu uzvedībā.

 

Jāatzīst, ka bieži vien esam ieraduši domāt, ka stress ir negatīvs, lai gan būtībā tas samērīgās devās vērtējams pozitīvi - tas ir ļoti nozīmīgs izdzīvošanai. Lielākās problēmas mēdz rasties tad, kad mūsu dzīvēs stresa ir par daudz un tā rezultātā iestājas distress – slikts, kaitīgs un neveselīgs stress, kas rada nelabvēlīgas emocionālas, kā arī fizioloģiskas izmaiņas organismā. Distress ir brīdis, kad stresu vairs nav iespējams izturēt un šī procesa rezultātā rodas visdažādākās organisma atbildes reakcijas, tostarp dažādas psihosomatiskas saslimšanas, jo bērnu un pusaudžu organisma imūnsistēma nespēj adekvāti atbildēt infekciju slimībām. 

 

Bieži vien distress ir iemesls situācijām, kad bērns nedēļu ir slims, tad piecas dienas padzīvo mājās, atgriežas skolā vai bērnudārzā un drīz vien atkal saslimst. 

I.Grope norāda, ka, ilgstoši pakļaujot bērnu pārmēru lielam stresam var ne vien parādīties slimības, kuras pieprasa konkrētu ārstēšanu, bet arī mainīties uzvedība - kāds var kļūt agresīvs vai ļoti aizkaitināms, tā signalizējot, ka stresa līmenis vairs nav izturams. 

 

Distresa gadījumā bērni var sākt raustīt valodu, var parādīties gribai nepakļautas spaidu kustības, tostarp patoloģiskas tīrības vēlmes, kuru laikā bērns ļoti intensīvi sāk mazgāt rokas. Var parādīties urīna nesaturēšana, fēču aizturēšana, kā arī bērni biežāk sāk slimot ar dažādām elpceļu slimībām, var izjust arī sāpes vēderā un galvā

 

Papildus tam bērniem var rasties koncentrēšanās un uzmanības traucējumi, psiholoģiskais diskomforts, garastāvokļa izmaiņas, svārstīgs noskaņojums, miega traucējumi, kā arī atkarības, kas ir īpaši izteikta problēma tieši pusaudžiem.

 

Mēs, speciālisti, visbiežāk redzam un novērojam, ka distresu bērniem un pusaudžiem, pirmkārt, izraisa nesaskaņas ģimenē, jauna vides un sabiedrības apgūšana. Tāpat arī krasās izmaiņas dienaskārtībā, tostarp problēmas mācību iestādēs, kā arī pārmērīga aizraušanās ar virtuālo pasauli. 

Pašlaik būtiski pieaudzis arī to vecāku skaits, kuru atvases cieš no lielas slodzes. 

Reklāma
Reklāma

Profesore norāda, ka pašlaik būtiski pieaudzis arī to vecāku skaits, kuru atvases cieš no lielas slodzes. Tāpat vecāki ļoti maz laika pavada kopā ar bērniem, kuriem trūkst kopīgu pastaigu, fiziskas aktivitātes – vecāki ir sīki saplānojuši sava bērna dzīvi, kuru nemitīgi pavada steiga un bailes kaut ko nokavēt, kā rezultātā bērniem un pusaudžiem tiek laupīts laiks, kurā vienkārši augt un uzplaukt. 

 

Tāpat jāpiebilst, ka nozīmīgs faktors bērnu distresa attīstībai ir arī agrīna bērnu palaišana uz kādu no pirmsskolas izglītības iestādēm, sākot no gada un divu mēnešu, kā arī pusotra gada vecuma, ko vecāki ne vienmēr pamana. No bērna attīstības viedokļa raugoties, šādā vecumā bērns nedrīkst atrasties prom no vecākiem – to būtu vēlams darīt vien tad, kad bērns var sevi aprūpēt un pastāstīt par savām problēmām.

 

Nenoliedzami, daudzās ģimenēs norisinās psihoemocionālā vardarbība, kuru speciālistiem gan ir grūtāk pamanīt, taču arī tā izraisa distresu bērnam un pusaudzim. Bieži vien esmu dzirdējusi, ka vecāki bērnus saukā sliktos vārdos un tādējādi tos pazemo, kas ir viena no smagākajām psihoemocionālās vardarbības izpausmēm. Tā vietā vecākiem būtu nepieciešams bērnu mierināt un iedrošināt, jo bērns ir ģimenes spogulis, apgalvo profesore.

 

Tā kā vecākiem bieži vien pašiem ir problēmas ar distresu, viņiem trūkst zināšanu par to, ko paši nepazīst un līdz galam neizprot savā un jo īpaši savu bērnu dzīvē. Ja ģimenē ir problēmas, bērns stresu izjutīs jebkurā vecumā, jo galvenokārt tas tiek uztverts no vecākiem. Bērns ir vecāku spogulis, un viss, kas notiek ar vecākiem, atspoguļojas arī bērnu un pusaudžu uzvedībā.

 

Lai arī situācijas mēdz būt dažādas, sākotnēji ar bērnu būtu nepieciešams pārrunāt radušos situāciju, lai izprastu iemeslus, kāpēc bērnam distress radies, turklāt būtu svarīgi izprast, vai bērnam netrūkst pilnvērtīgas fiziskās aktivitātes un ir sabalansēts uzturs, kurā pietiekamā daudzumā ir vitamīni un mikroelementi, tostarp magnijs, kas ir būtisks, ja bērnam liela distresa rezultātā attīstījušās psihosomatiskas saslimšanas. Turklāt magniju būtu svarīgi ar uzturu uzņemt ne tikai stresa apstākļos, bet arī laikā no vēla rudens līdz pavasarim, kad tiek novērots vislielākais magnija deficīts, jo zināms, ka magnija deficīts uzturā izraisa magnija deficītu organismā, kas var pastiprināt stresu pat tad, ja trūkst citu kairinātāju, kas varētu to izraisīt. Kā arī nevienam vecākam nevajadzētu aizmirst, ka bērnam ir nepieciešama sapratne un mīlestība! 

 

Latvijas Pediatru asociācija aicina arī ieskatīties mājas lapā www.stress.lv – tajā ikvienam interesentam bez maksas iespējams iepazīties un lejupielādēt informatīvo materiālu par bērnu un pusaudžu stresa cēloņiem, sekām, ārstēšanu un profilaksi.