Latvijā pieaug grūti diagnosticējamu neiroendokrīno ļaundabīgo audzēju izplatība

Katru gadu gan Latvijā, gan pasaulē pieaug saslimstība ar retām un grūti diagnosticējamām slimībām. 
 

FOTO: Shutterstock.com

Agrāk neiroendokrīnus audzējus uzskatīja par labdabīgiem audzējiem, kuri lēni progresē, taču šodien ir skaidrs, ka tā nav.

Par retām slimībām tiek  uzskatītas tās, ar kurām slimo neliels skaits cilvēku – mazāk nekā pieci no 10 000.

Mūsdienās ir noskaidrots, ka arī neiroendokrīnā sistēma, līdzīgi kā daudzi citi cilvēka iekšējie un ārējie orgāni, nav pasargāta no audzējiem. Neiroendokrīnie audzēji (NET – no angļu valodas – neuroendocrine tumors) ir reta slimība, kas rodas no neiroendokrīnās sistēmas šūnām, kas izdala dažādus hormonus, tādējādi regulējot procesus cilvēka organismā. Neiroendokrīnie audzēji visbiežāk lokalizējas gremošanas sistēmā, plaušās un virsnierēs, taču tos var sastapt arī citur organismā. 

Agrāk neiroendokrīnus audzējus uzskatīja par labdabīgiem audzējiem, kuri lēni progresē, taču šodien ir skaidrs, ka tā nav.

 Šie neiroendokrīno šūnu veidojumi mēdz būt ļaundabīgi un var veidot metastāzes. Šobrīd šīs vēža formas veido it kā tikai nelielu daļu jeb 0,46% no visiem audzējiem, tomēr, līdzīgi kā citu vēža saslimšanas formu izplatība pieaug, arī neiroendokrīnie audzēji ir sastopami aizvien biežāk gan Latvijā, gan pasaulē. Pēdējo 30 gadu laikā saslimstība ar šiem audzējiem ir pieaugusi līdz pat 6 reizēm.
 

Šobrīd ir daudz šaubu un neskaidrību pacientiem un sabiedrībai kopumā par neiroendokrīniem audzējiem. Tiek uzdoti ļoti daudz dažādi jautājumi gan ierēdņiem valsts iestādēs par valsts finansējuma piešķiršanu šo audzēju precīzas diagnostikas nodrošināšanai un savlaicīgas ārstēšanas uzsākšanai, gan ārstiem, no kuriem ir atkarīga savlaicīga un veiksmīga terapijas izvēle,  kas atšķiras no parasta ļaundabīga audzēja terapijas. 
 

Latvijā neiroendokrīno audzēju ārstēšana notiek lielajās daudzprofilu slimnīcās, sadarbojoties multidisciplinārai komandai - patologiem, radiologiem, ķirurgiem, endokrinologiem, gastroenterologiem, onkologiem, ķīmijterapeitiem. "Man ir prieks, ka mēs, ārsti, sākam atpazīt neiroendokrīnus audzējus. Man zvana kolēģi no perifērijas, arī paši pacienti interesējas. Tomēr ir vēl daudz nesakārtotu jautājumu. Piemēram, jāattīsta pacienta dinamiskā novērošana, sadarbība starp ārstiem, jo man kā ķirurgam nav atgriezeniskās saites, kas notiek ar pacientu pēc operācijas," saka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs Dr.med. Artūrs Ozoliņš. 
 

Reklāma
Reklāma

Visā pasaulē starptautiski pieņemtais retās slimības simbols ir zebra, jo nav divu vienādu neiroendokrīno audzēju, tāpat arī katrai zebrai svītrojums uz ādas ir neatkārtojams, tāpēc, lai pievērstu uzmanību šo audzēju izplatībai Latvijā, 2015. gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika atzīmēta Starptautiskā neiroendokrīno audzēju diena, kurā tika dibināts Latvijas Zebru klubs. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, Latvijas Onkologu-ķīmijterapeitu asociācijas locekle asoc.prof., Dr.med. Gunta Purkalne: "Līdzīgi kā zebras ir neprognozējamas savā būtībā un nepakļaujas dresūrai, neiroendokrīnie audzēji ir daudzšķautņaini un mēs kā ārsti sastopamies ar grūtībām to savlaicīgā atklāšanā un ārstēšanā. Lai arī neiroendokrīnie audzēji ir reti, aiz šīs diagnozes stāv dzīvi pacienti, bieži vien gados jauni, kuriem nepieciešama adekvāta ārstēšana. Kopumā mēs esam uz pareizā ceļa, strādājot multidisciplinārā Latvijas Zebru kluba mērķis ir iepazīstināt, izglītot un atbildēt uz jautājumiem, piedāvāt veiksmīgas pieredzes stāstus, iedvesmot un rosināt uzdrīkstēties uz šķietami zināmām lietām paskatīties no citas puses. Tas ir klubs, kurā klātienē un neklātienē pulcējas dažādu specialitāšu ārsti no visas Latvijas un profesionāļi no citām Eiropas un pasaules valstīm. Zebru kluba biedriem ir iespēja pirmajiem uzzināt jaunākos NET pētījumu rezultātus, atklājumus un aktuālākos notikumus, saņemt atbildes uz saviem jautājumiem un dalīties pieredzē ar pasaulē atzītākajiem speciālistiem.
 

Jautājumu gadījumos griezieties pie P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikā Rīgā, Pilsoņu ielā 13 vai Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas onkoloģijas centrā Rīgā, Hipokrāta ielā 4.