Mūsdienīgas kontracepcijas pieejamības jomā – Latvija viena no pēdējām Eiropā

Tāpat ārste atklāj tendenci - jo jaunāka ir sieviete, jo vieglprātīgāk viņa izturas pret izsargāšanos. Pirmajā dzimumattiecību gadā nekādu kontracepciju nelieto līdz pat 50% sieviešu!  Nepietiekama ir arī skolu jauniešu izglītošana reproduktīvās veselības jomā. Piemēram, tēma par mēnešreizēm mācību programmā ir iekļauta tikai 9. klasē, kad lielākajai daļai meiteņu jau sen ir sākušās menstruācijas. 


Lai gan seksuāli reproduktīvā veselība un tiesības (SRVT) ir atspoguļotas nacionālās politikas ietvaros, piemēram, Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, sabiedrības veselības stratēģijā un vadlīnijās pašvaldībām veselības veicināšanā, šajos politikas plānošanas dokumentos netiek detalizēti apskatīti ar kontracepciju saistītie jautājumi. Tāpat ne vienmēr tiek ņemti vērā nevalstisko organizāciju viedokļi, bet SRVT statistika tiek tikai ievākta, taču netiek sistemātiski analizēta, tas uzsvērts pārskata ziņojumā.

Runājot par sabiedrības informētību, pētnieki atzīmē, ka Latvijā netiek īstenotas kampaņas par SRVT un kontracepciju. Sievietes veselības veicināšana norisinās, vienīgi īstenojot kampaņas par ļaundabīgām saslimšanām, piemēram, par krūts un dzemdes kakla vēzi.

Analizējot izglītības pieejamību, konstatēts, ka seksualitātes izglītībai nav ne laika, ne līdzekļu. Nav informācijas par to, kā seksualitātes izglītošana tiek ieviesta skolās. Vērtējot veselības aprūpē strādājošo profesionāļu izglītību, konstatēts, ka Latvijā nav nacionālo vadlīniju mūsdienīgu pakalpojumu sniegšanā un konsultēšanā kontracepcijas jomā.

Lielākā daļa – 70% sieviešu nelieto kontracepciju vispār vai paļaujas uz ne tik drošām metodēm, piemēram, prezervatīvu, norāda ginekoloģe Dace Matule.


Individualizētas konsultēšanas rekomendācijas ir iekļautas valdības politikā par vispārējo medicīnisko izglītību un prakses standartiem. Tās ietver arī psiholoģiskās un konsultēšanas prasmes. Taču nav vadlīniju par minimālajiem kvalitātes standartiem, nepastāv uzraudzības sistēmas. Tāpat SRVT pakalpojumu pieejamība ir ļoti ierobežota, īpaši lauku reģionos, kā arī nav ģimenes plānošanas centru. Mūsdienīgas kontracepcijas metodes ir pieejamas visā valstī, izņēmums ir sieviešu prezervatīvi un diafragmas. Tai pašā laikā valsts neapmaksā nevienu kontracepcijas metodi.
 

Runājot par diskrimināciju, ir izveidota likumdošanas bāze, kas aizliedz jebkādu diskrimināciju, taču vienlaikus nav politikas vadlīniju par SRVT pakalpojumiem riska grupām. Arī veselības aprūpes profesionāļiem ne vienmēr ir pietiekamas prasmes, lai izvairītos no diskriminācijas, netiek arī ņemtas vērā ekonomiskās un sociālās barjeras.
 

Pārskatā konstatēts, ka Latvijā ir dzimumu līdztiesības ieviešanas plāns 2012. -2014. gadam, un tā ieviešanas process tiek regulāri uzraudzīts, tomēr SRVT, dzimstības kontrole un informācija par visu moderno kontracepcijas metožu pieejamību šajā plānā nav minēta.

Pārskats veikts, izvērtējot astoņas būtiskas jomas − politiku un stratēģiju, sabiedrības informētību, seksualitātes izglītību, veselības aprūpē strādājošo izglītību, individuālo konsultāciju pieejamību, medikamentu kompensēšanas sistēmu, diskrimināciju un situāciju sieviešu tiesību jomā.

Pārskata Latvijas sadaļas konsultantes ir Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dr. Dace Matule, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Ilze Vīberga, biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle, Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Agnese Gaile, kā arī Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Antra Valdmane.