No alerģijas cieš katrs ceturtais bērns. Iemesls ir pārāk sterila un pārāk piesārņota vide

Saslimstība ar alerģijām strauji palielinās un tās izpausmes kļūst smagākas un grūtāk ārstējamas. Viens no iemesliem, kāpēc palielinās alerģijas izplatība, ir dzīvesveids.
 

Ieva Cīrule, "Neutral" akadēmijas alergoloģe un Latvijas Alergologu asociācijas vadītāja norāda, ka alerģiju skaits pieaug, bet visi iemesli vēl nav apzināti „Bērnu saslimstība ar alerģijām gadu no gada kļūst arvien satraucošāka un ir brīdinājums par nepieciešamību mainīt apkārtējo vidi un mūsu paradumus. Pasaulē vēl pēta iemeslus, kāpēc pieaug saslimšanas ar alerģiju, bet ir skaidrs, ka viens no faktoriem ir pārmantojamība. Respektīvi, mūsu dzīvesveids un apstākļi, kādus radām sev apkārt vēl ilgi pirms bērna dzimšanas, kā arī pēc tās.”
 

Arvien vairāk mazu bērnu pirmajos dzīves gados pēc dzimšanas saskaras ar alergēniem, kas tiem nosacīti iedzimuši no vecākiem un to paradumiem. Jo vecāki vēl ilgi pirms bērna dzimšanas lielāku uzmanību pievērsīs savas dzīvesveidam, jo vēlāk paši un bērni būs mazāk pakļauti alerģiskām izpausmēm

Starp izplatītākajiem alerģijas veidiem bērniem Pasaules alerģijas organizācija min ēdiena alerģiju, ekzēmu un bronhiālo astmu, ar kuru saskaras aptuveni no 5% - 20% bērnu Eiropā.

Alergoloģe Dace Kārkliņa:“Mēs dzīvojam vienlaikus pārāk sterilā un pārāk piesārņotā vidē, kas izraisa alerģisku reakciju veidošanos bērniem. Arvien vairāk mazu bērnu pirmajos dzīves gados pēc dzimšanas saskaras ar alergēniem, kas tiem nosacīti iedzimuši no vecākiem un to paradumiem. Jo vecāki vēl ilgi pirms bērna dzimšanas lielāku uzmanību pievērsīs savas dzīvesveidam, jo vēlāk paši un bērni būs mazāk pakļauti alerģiskām izpausmēm.”
 

Eiropā viena no visizplatītākajām bērnu slimībām ir astma, kas ir alerģijas izraisīta saslimšana un ir viens no vadošajiem bērnu mirstības cēloņiem. To tāpat kā citas alerģijas slimības veicina sterila vide, kas kavē spēcīgas imūnsistēmas veidošanos, un riska faktoru arvien lielāks pieaugums, kas saistīts ar ķīmiski apstrādātiem produktiem, gaisa piesārņojumu, agrīnu, biežu antibiotiku lietošanu, sadzīves ķīmijas pārmērīgu lietošanu. Alerģiskas reakcijas var skart visu organismu – ādu, elpceļus, acis, sirds un asinsvadu sistēmu, locītavas, nervu sistēmu, kuņģa un zarnu traktu.
 

Pasaulē arvien vairāk sāk diskutēt, vai mums maz ir vajadzīga mākslīgi uzlabotā vide, kas var ilgtermiņā atstāt negatīvu ietekmi uz mūsu veselību un dzīves kvalitāti. Šobrīd jau Eiropas Savienības līmenī sāk aktualizēt jautājumu par vairāku alergēnu speciālu marķēšanu skaistumkopšanas un tīrīšanas līdzekļos. Piemēram, par alerģiju izraisošu smaržvielu norādīšanu marķējumā.   
 

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem aptuveni 30 – 40% iedzīvotāju pasaulē cieš no alerģiskām slimībām, un izplatība tuvojas epidēmijas apmēriem.

Jāatceras, ka alerģija var rasties pakāpeniski dzīves laikā, pat ja iepriekš tās pazīmes nav novērotas. Parādoties alerģiskām reakcijām, svarīgi ir izslēgt kontaktu ar alergēnu, kas tās izraisa. Tai pat laikā būtiski ir mainīt arī ikdienas paradumus - lietot atbilstošus kopšanas līdzekļus ķermenim un tīrīšanas līdzekļus mājai, pārdomāti izvēlēties uzturu bez konservantiem, nesmēķēt un neuzturēties piesārņotā gaisā, tādā veidā nepakļaujot sevi smagākām alerģijas un to radīto slimību izpausmēm.

*Neutral akadēmija apvieno alergologus un citus veselības aprūpes ekspertus, jau otro gadu turpina projektu, kurā izglīto par alerģijas un ar to saistītu saslimšanu cēloņiem.