Baisi dati: Latvijā 15 gadu vecumā 80,2% bērnu ir zobu kariess

Latvijā 15 gadu vecumā 80,2% bērnu ir zobu kariess jeb caurumi zobos, turklāt ar vecuma pieaugumu aizvien mazāk ir kariess brīvi iedzīvotāji, liecina vadošo stomatoloģijas un sabiedriskās veselības ekspertu organizācijas Alianse par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos (ACFF) pārskats par situāciju ar zobu kariesu Centrālās un Austrumeiropas valstīs, ieskaitot Latviju.

FOTO: Shutterstock.com

Latvijā bērniem 2 – 3 gadu vecumā zobu kariess ir 26%, vecuma grupā 2 – 6 gadi kariess sastopams 48% bērnu. Savukārt jau 12 gadu vecumā zobu kariess ir 79,7% bērnu, bet 15 gadu vecumā 80,2% bērnu, turklāt ar vecuma pieaugumu aizvien mazāk ir kariess brīvi iedzīvotāji.

Kā liecina šis pārskats, Latvijā bērniem 2 – 3 gadu vecumā zobu kariess ir 26%, vecuma grupā 2 – 6 gadi kariess sastopams 48% bērnu. Savukārt jau 12 gadu vecumā zobu kariess ir 79,7% bērnu, bet 15 gadu vecumā 80,2% bērnu, turklāt ar vecuma pieaugumu aizvien mazāk ir kariess brīvi iedzīvotāji.

 

“Par spīti tam, ka mums ir līdzekļi zobu kariesa ārstēšanai, šī slimība joprojām ir būtiska problēma Centrālās un Austrumeiropas valstīs,” sacīja Dr. Georgioss Tsakoss, ACFF valdes loceklis Eiropas Savienībā. “Lai gan šī statistika ir satraucoša, ir svarīgi atcerēties, ka pastāv cerība, jo agrīnās stadijās zobu kariess ir pilnībā gan novēršams, gan apgriežams ar atbilstošas ārstniecības palīdzību.”

 

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērniem 12 gadu vecumā rodas zobu kariess, ir pavirša vai pārāk reta zobu tīrīšana. Pētījuma dati liecina, ka tikai puse jeb 51,5% Latvijas bērnu 12 gadu vecumā tīra zobus divas reizes dienā. Vienreiz dienā zobus tīra aptuveni 33% bērnu. Savukārt kā nākamo zobu kariesa rašanās iemeslu var minēt neveselīgu ēšanu. Pārsteidzoši, ka tikai 6,8% no Latvijas 12 gadniekiem nenašķojas vispār, gandrīz 41% to dara divreiz dienā, bet 29% Latvijas bērnu 12 gadu vecumā našķus ēd vairāk nekā divas reizes dienā. Šo statistiku pat varētu saukt par dramatisku, tomēr, neskatoties uz to, ir jādara viss, lai šos datus ievērojami uzlabotu un bērnu zobu veselība kļūtu labāka, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Egita Senakola.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērniem 12 gadu vecumā rodas zobu kariess, ir pavirša vai pārāk reta zobu tīrīšana. 

“Resursu un iejaukšanās līmenis gan no sabiedriskās veselības, gan klīniskā viedokļa Latvijā ir nepietiekams,” sacīja E.Senakola. “Tas nozīmē, ka vairāk nekā 80% bērnu 15 gadu vecumā, un, gadiem pieaugot, vēl vairāk iedzīvotāju Latvijā cieš no problēmas, kuru mēs zinām, kā apturēt. Kariess ir pelnījis lielāku uzmanību, lai paceltu to līdz svarīgas veselības problēmas statusam. Tieši to mēs plānojam darīt mūsu valstī.”

 

ACFF Centrālās un Austrumeiropas deklarācija par jauna skatījuma uz kariesu nepieciešamību 

2014. gada 25. jūnijā Varšavā vadošie zobārstniecības eksperti no Polijas Čehijas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas parakstīja reģionālo deklarāciju par Alianses par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos (ACFF) Centrālās un Austrumeiropas nodaļa izveidi. Deklarācijā eksperti aicina uz sadarbību nacionālajā līmenī, lai mudinātu kopienas līderus un ieinteresētās puses apzināties kariesa kā nepārtrauktas slimības nopietnību, atzīt, ka caurumi zobos ir novēršami un agrīnās stadijās apgriežami, un izstrādāt visaptverošas profilakses un ārstēšanas programmas Centrālās un Austrumeiropas reģionā.  

Reklāma
Reklāma

 

Par zobu kariesu:

Zobu kariess, kas plašāk pazīstams kā caurumi zobos, ir visizplatītākā slimība pasaulē, kas skar 5 mljrd. jeb 80 % pasaules iedzīvotāju.1 Pēdējos 30 gados Eiropas valstīs ir vērojami nozīmīgi uzlabojumi zobu kariesa jomā, taču tā joprojām ir nopietna veselības problēma.1 Zobu kariess var ne tikai ietekmēt indivīda mutes dobuma veselību – zobu izkrišanas, sāpju vai samazinātas funkcijas dēļ –, bet arī ietekmēt personas labsajūtu, pašcieņu un sociālo mobilitāti. Latvijā 15 gadu vecumā 80,2% bērnu ir zobu kariess, savukārt ar gadu pieaugumu aizvien mazāk ir kariess brīvi iedzīvotāji, kas galvenokārt iedzīvotāji ar zemāku izglītības un ienākumu līmeni.

 

 

Atsauces:

1. World Health Organization, Report on Oral Health, 2003.

Pieejams: http://www.who.int/oral_health/media/en/orh_report03_en.pdf