Kādos gadījumos patiešām ieteicams pazemināt temperatūru zīdainim vai bērnam?

Katra mamma ir nonākusi situācijā, kad zīdainim sākas drudzis. Paaugstināta temperatūra ir dabiska reakcija, kas norāda uz to, ka bērna organisms cīnās ar baktērijām vai vīrusiem. Drudzis aptur baktēriju un vīrusu vairošanos un aktivizē organisma imūnsistēmas šūnas. 
Paaugstinātas temperatūras laikā paātrinās vielmaiņa, tāpēc bērnam ir nepieciešams miers un siltums.

FOTO: Shutterstock.com

Paaugstinātas temperatūras laikā paātrinās vielmaiņa, tāpēc bērnam ir nepieciešams miers un siltums.

Paaugstinātai temperatūrai ir daudz iemeslu. Kas jāņem vērā, ja zīdainim vai bērnam sākās drudzis? Kad par to jāuztraucas?

 

Ja bērnam vai zīdainim ir drudzis, jāpievērš uzmanība vairākiem aspektiem:

Vai līdz ar paaugstinātu temperatūru ir arī saaukstēšanās simptomi, piemēram, zīdainim parādās iesnas, viņš sāk klepot?     

Vai bērns neizskatās savārdzis?

Vai nav ādas izsitumu?

Vai vēdera izeja ir normāla?

Vai nav vemšanas?

Vai mazulim nešķiļas zobiņi?

 

Jebkurā gadījumā: ja ir tikai drudža simptomi un tie nepāriet diennakts laikā – zīdaini ir jāparāda ārstam. 

 

Ar zobu šķilšanos saistīts drudzis

Zobiņiem šķiļoties, temperatūra parasti nav augsta, bet gadās arī citādi. Mammām ir jāsaprot, ka drudzis ir organisma dabiska reakcija uz baktērijām, vīrusiem, kairinātājiem vai smaganu iekaisumu, tāpēc to uzreiz nevajag pazemināt. Tomēr katrs konkrēts gadījums jāizvērtē atsevišķi. Ir bērni, kuri, neskatoties uz augstu temperatūru, paliek modri. toties citi mazuļi atstāj smagi slima bērna iespaidu. 

 

Kāda uzskatāma par augstu un ne ļoti augstu temperatūru?

Kad mūsu organisms cīnās ar vīrusa infekcijām, visbiežāk tam ir nepieciešama augsta temperatūra. Temperatūru līdz 37,9 ºC sauc par subfebrilu (ne ļoti augstu), bet sākot ar 39 ºC – par augstu. Terapeitiski pasākumi zīdainim ir jāveic, kad temperatūra sasniedz 39 ºC. 

 

Ja bērnam drudža laikā ir krampji, par obligātajiem pasākumiem ir jākonsultējas ar ārstu. Paaugstinātas temperatūras laikā paātrinās vielmaiņa, tāpēc bērnam ir nepieciešams miers un siltums. Drudža laikā viņam jābūt gultā. Jāatsakās no intensīviem kairinātajiem – televizora, datora. Jādzer daudz šķidruma. Ļaujiet bērnam izvēlēties – vai viņš grib augļu sulu vai karstu tēju. Nepiespiediet bērnu ēst. Bieži vien bērni ļoti labi jūt, kas viņiem ir nepieciešams. Respektējiet viņu vēlmes. Slimības laikā ēstgriba pasliktinās. Tas ir normāli un norāda uz to, ka organisms visu enerģiju tērē tam, lai cīnītos ar slimību, un nevajag to apgrūtināt ar gremošanu. Kad simptomi samazināsies, jādod bērnam pietiekami daudz laika, lai viņš varētu atgūties pēc slimības.        

 

Kas jādara, ja šķiļas zobiņi vai bērns ir saaukstējies, ir nemierīgs, bet temperatūra nav augsta?

Reklāma
Reklāma

Šādā gadījumā zīdaiņiem un maziem bērniem īpaši labi palīdz Viburcol svecītes. Viena no šī preparāta sastāvdaļām ir homeopātiski sagatavota kumelīte, kura efektīvi iedarbojas, ja šķiļas zobi, paaugstinās temperatūra, un bērns kļūst nemierīgs. 

 

Kas ir Viburcol svecīšu sastāvā? Kā tās jālieto?

Galvenais homeopātijas princips ir ārstēšana ar līdzīgu. Tas nozīmē, ka Viburcol sastāvā ir vielas, kas izraisa simptomus, līdzīgus tam, kas rodas, kad sāk augt zobiņi. Pirmkārt, kad šķiļas zobi, mazulis kļūst jūtīgs, neapmierināts, nemierīgs. Tāpēc sastāvā ir ārstnieciskā kumelīte (latīņu: Chamomilla recutita), kas nomierina un mazina iekaisumu.

 

Turklāt visiem vecākiem savs bērns ir kā pērlīte, mīkstumiņš un mīļumiņš, lai arī nereti ietiepīgs. To atspoguļo jūras pērles: to moluski ir mīksti jo mīksti, bet apvalks – ciets (tāpat, kā ietiepies bērns), un tie arī audzē pērles. Tādēļ svecīšu sastāvā ir no pērles iegūts Calcium carbonicum. Preparātā ietilpst arī vilkoga (latīņu: Atropa belladonna), kas palīdz drudža laikā, un bebrukārkliņš (latīņu: Solanum dulcamara), kurš palīdz pret iesnām un temperatūru – simptomiem, kas rodas, šķiļoties zobiņiem. Svecīšu sastāvā ir arī pļavas silpurene (latīņu: Pulsatilla pratensis)  – augs, kas ir piemērots jūtīgiem, raudulīgiem bērniem, kuri visu laiku grib būt mammai uz rokām. Tieši par tādiem zobu šķilšanās periodā kļūst vairums bērnu. Bet lielā ceļteka (latīņu: Plantago major) no senseniem laikiem ir pazīstams antibakteriāls un pretiekaisuma līdzeklis, ko liek uz brūcēm, lai apturētu asiņošanu. Konsultējoties ar ārstu, veselu Vibrucol svecīti drīkst lietot pat zīdaiņiem. Ja mammas tomēr ir ļoti norūpējušās, svecīti gareniski var sadalīt uz pusēm. Parasti mazuļiem, kas ir jaunāki par 2 gadiem, pietiek ar 1 svecīti 2 reizes dienā. Vecākiem bērniem atkarībā no vecuma var dot 1 svecīti 3-4 reizes dienā. 

 

Ja drudzis ir lielākiem bērniem

Vecākiem bērniem, kam zobi vairs neaug, paaugstināta temperatūra var būt saistīta ar saaukstēšanos. Tādos gadījumos ļoti labi palīdz Gripp-Heel tabletes, kuru sastāvā ir homeopātiskas vielas Aconitum, Bryonia, Lachesis, Eupatorium, Phosphorus. Šo preparātu jālieto, slimojot ar vīrusa slimībām, kad ir drudzis un nepieciešams stiprināt organisma aizsardzības spēkus. Lai ārstētu vīrusa infekciju ar paaugstinātu temperatūru, ļoti labi der homeopātisks kombinēts preparāts Engystol. Tika zinātniski pierādīts, ka šis preparāts aptur vīrusu vairošanos. Turklāt tas aktivē organisma aizsardzības funkcijas, tāpēc preparātu var lietot profilaktiski, piemēram, gripas epidēmijas laikā.       

 

Vai šīm homeopātiskajām zālēm piemīt pretvīrusu iedarbība?

Laboratoriski pētījumi liecina, ka daudzas augu vielas, kas ir homeopātisko preparātu sastāvā, iedarbojas uz vīrusiem, apturot to vairošanos. Īpaši laba pretiekaisuma un pretvīrusu iedarbība piemīt preparātiem Engystol un Euphorbium compositum S.

 

Vai modernās homeopātiskās zāles palīdz tikai slimības sākuma fāzēs?

Jo ātrāk tiek uzsākta ārstēšana, jo labāki ir rezultāti. Tomēr ļoti liela daļa homeopātisko preparātu, pateicoties to īpašam sastāvam, var cīnīties ar saaukstēšanos arī tad, kad slimība ir ieilgusi.

 

Ar ko homeopātiskie preparāti atšķiras no ķīmiskām zālēm vai augu preparātiem?    

Mammām vēl daudz kas jāskaidro par homeopātiju, jo daudzas kļūdaini to pielīdzina ārstēšanai ar augu preparātiem. Pirmkārt, homeopātiskos preparātus gatavo ne tikai no augiem, bet arī no minerāliem un dzīvniekiem. Turklāt tos pagatavo pavisam citādi – tie tiek atšķaidīti un sakratīti, tas ir potencēti. Ir trīs pamata potences: D – decimālā (zāļu un atšķaidītāja attiecība 1:9), C – centimālā (1:99) un LM – piecdesmit tūkstošu (1:50 000). Izgatavojot C potences preparātu, 1 daļa aktīvās vielas tiek sajaukta ar 99 daļām atšķaidītāja un preparāts tiek sakratīts 10–100 reizes. Rezultāts – C1 potence. Lai iegūtu C2 potenci, ņemam 1 daļu C potences šķīduma un 99 daļas atšķaidītāja, atkal tikpat daudz reižu sakratām. Kad procesu atkārtosim 200 reizes, iegūsim C200 potenci. Aktīvās vielas daudzums pirmajā mēģenē (potence C1) būs 1:100, bet katrā nākamajā kārtā vēl mazāks (C2 – 1:10 000, C3 – 1:1 000 000 utt.). C 1–12 potences preparāti ietekmē materiālo ķermeni, t.i., mandeles, gļotādu, smaganas utt., C30 – ietekmē funkcijas, piem., žults izdalīšanos, sirds darbību un tml. C200 potence ietekmē psihisko stāvokli. Tāpēc augu preparāta tinktūras un no tās pagatavota homeopātiska preparāta atšķirība ir acīmredzama.

Lūk, viens piemērs, lai salīdzinātu homeopātiskās un ķīmiskās ārstēšanas principus. Jūs iebāžat roku ugunī, jums sāp, jūs lietojat zāles pret sāpēm, tomēr roku turpināt turēt ugunī. Tas ir ķīmiskās ārstēšanas princips. Bet homeopātiskā ārstēšana – izvilkt roku no uguns, meklēt iemeslu un to novērst.

Lietojot homeopātiskos preparātus, blakusparādību nav, vai arī tās sastopamas ļoti reti. Var būt sākotnēja homeopātiska pasliktināšanās, kura, starp citu, arī parāda, ka ir izvēlētas atbilstošas zāles, jo homeopātiskie preparāti veicina paša organisma cīņu ar slimību.