Kādā vecumā ir visaugstākā iespējamība iegūt cilvēka papilomas vīrusu

Kā nule kā notikušajā konferencē "Primārās aprūpes loma vēža profilaksē Latvijā” uzsvēra Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā, asociētā profesore Dace Rezeberga, visaugstākā iespēja iegūt HPV ir sievietēm vecumā no 20-25, tad seko 25-29 gadu vecumu sasniegušās un tālāk 30-34 gadu vecās sievietes, bet, kļūstot vecākam, infekcijas iespējamība samazinās.

Konferences mērķis bija aktualizēt onkoloģisko slimību profilaksi un savlaicīgas diagnostikas nozīmi, īpaši uzsverot primārās aprūpes speciālistu lomu un skrīninga programmu nozīmi agrīnā vēža stadiju diagnostikā.

Speciālisti atzina, ka šī ir sāpīga, grūta un pat traģiska tēma, tomēr vienlaikus arī perspektīva, jo, atklājot infekciju laikus, to var izārstēt pilnībā.

D.Rezeberga atgādināja, ka patlaban ir diva veida profilaktiskās iespējas - vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi 12 gadu vecumu sasniegušajām meitenēm (izlasi arī rakstu "Vecāki jautā - vai tiešām meitas jāvakcinē pret dzemdes kakla vēzi?") un skrīnings 25-69 gadu vecām sievietēm. Ministrijas mērķis, lai pēc iespējas ātrāk atklātu HPV, būtu aptvert 95% meiteņu un veikt viņu vakcinēšanu, kā arī 75% - pieaugušo sieviešu. Pagaidām aina neesot tik spīdoša, vakcinētas tiek aptuveni puse no ministrijas mērķa meitenēm, un arī sievietes tik aktīvas nemaz nav. Šajā jautājumā gan īstas skaidrības nav, jo daudzas sievietes saņemto vēstuli par bezmaksas skrīningu neizmanto, bet apmeklē ginekologu, kurš paņem citoloģiskās analīzes, bet šie izmeklējumi statistikas datos nesummējas ar valsts apmaksātajām analīzēm.   

Dzemdes kakla vēzis "aug" ilgi

Lai rastos dzemdes kakla vēzis ir jāpaiet ļoti ilgam laikam no brīža, kad infekcija parādījusies un sākusi attīstīties. Tie pat ir padsmit gadu, tādēļ laikus atklājot infekciju, ir pietiekams laiks arī to izārstēt, kamēr vēl nav attīstījušās vēža šūnas. D.Rezeberga atgādināja, ka skrīninga būtība ir "noķert" šīs izmaiņas.

Ģimenes ārstu iesaiste

Profesore konferences dalībniekiem uzsvēra, ka ģimenes ārsta kompetencē ietilpst arī ginekoloģiskā apskate, veselas grūtnieces apskate un konsultēšana ģimenes plānošanas jautājumos. Ģimenes ārstam būtu jāmudina savas pacientes aiziet pie speciālista, ja viņš redz - pacients gadiem nav apmeklējis ginekologu. Tāpat D.Rezeberga norādīja, ka citoloģiskās analīzes paņemšana nebūt nav sarežģīta, tādējādi aicinot iziet apmācību, kā to darīt. Latvijā patlaban esot ap 100 ģimenes ārstu, kas paši spēj veikt skrīningu. Šim skaitim vajadzētu būt lielākam.

Pēc D.Rezebergas teiktā, noteikti valstī jāievieš jauns modelis - bērnu vakcinācija notiek tikai  caur ģimenes ārstu, un skolās to neveic, tādējādi būtu iespējams kontrolēt, kad un kādas vakcinājas bērnam veiktas. Tāpat viņa aicināja ģimenes ārstus sekot līdzi skrīninga vēsturei. Proti, ģimenes ārstiem, atšķirībā no ginekologiem, ir pieejama datu bāze par veikto skrīningu rezultātiem. Ja sieviete bezmaksas pārbaudi nav izmantojusi saistībā ar vēstules pazaudēšanu, ģimenes ārsts to var atjaunot.

Lai rosinātu lielāku ģimenes ārstu iesaisti šajā jautājumā, D.Rezeberga prezentēja dažus datus. Piemēram, 2012.gadā atklāts 261 jauns dzemdes kakla vēža gadījums un tikai 55 no tiem atklāti skrīninga programmā.