Neārstēta depresija ik gadus valstij rada 68 miljonus latu zaudējumus

Iedzīvotāji apzinās depresijas smagās sekas, taču nemeklē palīdzību pie speciālista, secināts psihiatru veiktajā aptaujā. Saskaņā ar speciālistu aprēķiniem neārstēta depresija ik gadus valstij rada 68 miljonus latu zaudējumus.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Profesionāli neārstēta depresija noved pie slimības padziļināšanās, pat - pašnāvības.

 

 

Lai apzinātu Latvijas iedzīvotāju informētības līmeni par depresiju, tās diagnostiku un izplatītākajiem, ar saslimšanu saistītajiem stereotipiem, Rīgas Stradiņu universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedra (RSU PNK) un Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) martā veikusi iedzīvotāju aptauju. Iepazīstoties ar aptaujas rezultātiem, speciālisti secinājuši, ka pērnajā rudenī iesāktais darbs iedzīvotāju izglītošanā par depresiju ar kampaņu "Uzveic depresiju!" jāturpina - gan depresija, gan tās ārstēšana joprojām ir saistīta ar aizspriedumiem un situācijas nopietnības nepietiekamu izvērtējumu. Saskaņā ar speciālistu aprēķiniem, neārstēta depresija ik gadus valstij rada 68 miljonus latu zaudējumus.

 

Lai arī lielākā daļa - 70% Latvijas iedzīvotāju ir informēti, ka depresija ir saslimšana, kas prasa nopietnu ārstēšanu, tikai 15% no visiem respondentiem, kuri ir atzinuši, ka paši ir saskārušies ar depresiju, ir vērsušies pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai psihiatra.

 

75% respondentu apgalvo, ka ar depresiju tikuši galā paši. Šī situācija sakrīt arī ar pašu ārstu sacīto - pārsvarā depresija paliek nepamanīta un netiek ārstēta. RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, profesors Elmārs Rancāns norāda: "Šajos rezultātos spilgti iezīmējas cilvēka psiholoģijai raksturīgie kontrasti: teorētiska sapratne par konkrēto problēmu - apzinos, ka slimība ir nopietna, bet saskaroties ar to personīgi, ir tendence noliegt īstenību, neapzināties situācijas nopietnību, novilcināt vēršanos pie speciālista. Sabiedrība it kā ir informēta, bet rīcība neseko. Manuprāt, šo situāciju lielā mērā ietekmē esošie aizspriedumi un stigma par depresijas ārstēšanas metodēm."

 

LPA sabiedrisko attiecību konsultante Sabīne Puķe portālu mammamuntetiem.lv informē, ka aptaujātie respondenti norādījuši - viņuprāt, pārsvarā depresija skar radošo profesiju pārstāvjus - māksliniekus, mūziķus un dzejniekus. Taču E.Rancāns atgādina, ka slimība nešķiro.

 

Saskaņā ar pētījumu datiem Latvijā ik dienas vismaz 120 000 cilvēki sastopas ar nozīmīgiem depresijas simptomiem, un tie ir visdažādāko profesiju pārstāvji. Būtiski ir arī saprast, ka depresija nav tikai indivīda, bet gan visas sabiedrības kopīga problēma.

Reklāma
Reklāma

 

Šī saslimšana ik gadus Latvijas valstij rada zaudējumus 68 miljonu latu apmērā. Šī summa nav salīdzināma ar to niecīgo veselības budžeta daļu - 0,25 miljonus latu, kuri šobrīd tiek novirzīti depresijas ambulatorajai aprūpei (vizītes pie speciālistiem, medikamenti).

 

Veiktās aptaujas dati liecina, ka 66% aptaujāto uzskata - depresija rodas traģiska dzīves negadījuma vai tuvinieka nāves rezultātā. Kā norāda LPA prezidents Elmārs Tērauds, nevar noliegt, ka šādi notikumi provocē depresijas attīstību tai cilvēku grupai, kurai uz to ir nosliece. Šeit valstij svarīgi ir rūpēties par palīdzības pieejamību krīzes situācijās, kā arī atbilstošu finansējumu ambulatorās palīdzības saņemšanai. Taču vienlīdz svarīgi ir arī turpināt sabiedrības izglītošanu par depresiju un tās ārstēšanu, lai cilvēki, nonākuši depresijā, apzinātos, ka palīdzība ir pieejama.

 

"Iespējams, pateicoties daudzajām publikācijām dažādos žurnālos, vairāk kā puse jeb 52% aptaujāto nenovērtē depresijas kā diagnozes nopietnību un uzskata, ka to var izārstēt ar atpūtu, iegādājoties košu apģērbu vai arī, ka tā pāries pati no sevis. Šāda "ārstēšanās" nav nedz medicīniski pierādīta, nedz efektīva. Gluži otrādi - profesionāli neārstēta depresija noved pie depresijas padziļināšanās, dzīves kvalitātes mazināšanās, darbanespējas, un sliktākajā gadījumā - pat pašnāvības," brīdina E.Tērauds.

 

Mediķi aicina cilvēkus nebaidīties depresijas gadījumā laicīgi vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem, lai saņemtu atbilstošu, profesionālu palīdzību un tādējādi novērstu depresijas sekas - dzīves kvalitātes pasliktināšanos, darbanespēju un dzīvildzes samazināšanos. 

 

Pētījums veikts, izmantojot tirgus un sabiedriskās domas pētījumu kompānijas SIA "Predicta" interneta pētījumu paneli "eSample". Pētījums veikts no šā gada 28.marta līdz 3.aprīlim un tajā aptaujāti 659 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.