Astma un alerģija – kā cīnīties?

„Nenoliedzami, mūsdienās alerģijas ir daudz biežāk sastopamas nekā pirms gadiem divdesmit,” stāsta Rita Paeglīte. „Un tas lielā mērā ir saistīts ar lielo ķīmijas klātbūtni mūsu ikdienā. Mēs ķīmiskas vielas apēdam, ieelpojam un dažādu kopšanas līdzekļu formā sev uzklājam. Pētījumi rāda – jo attīstītāka valsts, jo vairāk alerģijas slimnieku.” Latvijā ar astmu aizvien vairāk slimo mazi bērni. Pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datiem, šogad 35% no astmas slimajiem bērniem Latvijā ir vecumā no viena līdz diviem gadiem. Pēc ģimenes ārstu sniegtajiem datiem Latvijā ar astmu slimo 1% iedzīvotāju. Savukārt pēc asociācijas aplēsēm 2-5% Latvijas iedzīvotāju slimo ar astmu.

Ja ir iespējams, periodos, kad gaidāms slimības saasinājums, var mēģināt doties atvaļinājumā uz kādu no siltajām zemēm pie ūdens vai kalniem, jo klimata maiņa ir ļoti labvēlīga.

Dzīvesvietas maiņa, remonts dzīvoklī, rūpīga sadzīves ķīmijas izvēle…
Latvijas Astmas un alerģijas biedrības vadītāja uzsver, ka jūtamu veselības uzlabošanos var panākt, mainot dzīvesvietu, tādejādi izvairoties no alergēniem. Dažkārt tas pat nenozīmē, ka jādodas no pilsētas uz laukiem vai no laukiem uz pilsētu, bet, piemēram, jāmaina dzīvesvieta pilsētas ietvaros. Tāpat var palīdzēt pamatīgs remonts mājā vai dzīvoklī. Latvijā lielu popularitāti ir iemantojuši tā saucamie pakešu logi, kuru dēļ mājoklī samazinās ventilācija. No veselības viedokļa daudz labāki ir vecie, šķirbainie logi, caur kuriem staigā vējš.  Un viennozīmīgi – istabas ir jāvēdina. Vismaz 2 reizes dienā pa desmit minūtēm. Un vienlaikus jāpārdomā, vai mājās nav par daudz lietu, kas uzkrāj putekļus un ko grūti kopt. Varbūt ir vērts padomāt par aizkaru aizstāšanu ar cietajām žalūzijām? Varbūt paklāju vietā var izvēlēties tādu grīdas segumu, kura tīrīšanai nav nepieciešama nopietna ķīmija. Par laimi nu jau ir beigusies sadzīves ķīmijas izvēle pēc smukākās paciņas principa. Ja bērnam ir alerģija, ir vērts padomāt arī par kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļu izvēli. Ja bērnam tiek iegādāta eko produkcija, tad vecākiem pašiem ne, bet saskare ar bērnu taču notiek tik un tā. Mūsdienās ļoti izplatītas ir alerģijas pret medikamentiem.

Ikviena alerģija var pāriet astmā?
Alerģija ir imūnsistēmas neadekvāta reakcija uz ikdienišķām lietām un, diemžēl, mūsdienās alerģiju cēloņu un izpausmes veidu ir ļoti, ļoti daudz. Tās var dublēties un izpausties dažādās kombinācijās. Mazākiem bērniem parasti pirmās reakcijas ir uz pārtiku. Sarežģītas ir tā saucamās krusteniskās alerģijas, piemēram, alerģija pret lazdu ziedputekšņiem un riekstiem, skaidro Rita Paeglīte. Neārstēta alerģija uz kaut ko var vairāku gadu laikā pāraugt elpošanas problēmās un astmā. Jāatceras, ka, piemēram, alerģiska reakcija, kas izpaužas, piemēram, kā nieze, nav tikai nieze. Visbiežāk organismā notiek arī kādas reakcijas, ko ar aci neredzam. Tāpēc dažkārt ir ļoti grūti nodalīt, kur beidzas alerģija un sākas astma.
Astma nav no tām slimībām, kas sākas pēkšņi. Astma var parādīties jebkurā vecumā. Jāteic – arī pavisam maziem bērniņiem. Par astmas parādīšanos parasti liecinās kādas pazīmes, piemēram, ilgstošs klepus, klepus pie fiziskām aktivitātēm. Astmas gadījumā ir svarīgi jau laikus saprast šīs pazīmes un laikus uzsākt pareizu ārstēšanu, nevis ar pretklepus sīrupiem. „Man šķiet, ka dažkārt nostrādā psiholoģija – labāk nevedīšu bērnu pie ārsta, jo bail uzzināt diagnozi. Bet labāk ir apzināties problēmu pēc iespējas ātrāk,” pieredzē dalās speciāliste. Klasiska, protams, ir medikamentozā ārstēšana, bet ir daudzas lietas, ko var darīt profilaksei. Vajag domāt līdzi savam dzīves režīmam, jo daudzām lietām ir iespējams pielāgoties vai atrast pieņemamu risinājumu. Ja ir iespējams, periodos, kad gaidāms slimības saasinājums, var mēģināt doties atvaļinājumā uz kādu no siltajām zemēm pie ūdens vai kalniem, jo klimata maiņa ir ļoti labvēlīga. Turklāt pie kalniem un ūdeņiem (jūras, okeāni) alergēnu ir mazāk. Tāpat šāda vides pārmaiņa atstāj lielisku iespaidu uz emocionālo stāvokli un tas ir pierādījies, ka psihosomatiskajam faktoram ir liela nozīme. Pārmaiņu dēļ arī vecāki kļūst mazāk satraukti un atpūtušies. Ir vērts pamēģināt profilaksei lietot kādus homeopātiskus līdzekļus. Tikai jāatceras, ka brīdī, kad bērnam ir saasinājums, nevajadzētu aizrauties ar eksperimentiem, bet klausīt ārsta norādēm.

Jāatceras, ka, piemēram, alerģiska reakcija, kas izpaužas, piemēram, kā nieze, nav tikai nieze. Visbiežāk organismā notiek arī kādas reakcijas, ko ar aci neredzam.

Alerģijas var iedzimt
Runājot par alerģijām, zināma loma ir iedzimtībai. Tomēr ne vienmēr, ja alerģija ir kādam no vecākiem, tad tā noteikti būs bērnam. Dati rāda, ja kādam no vecākiem ir alerģija, iespēja, ka būs arī bērnam, ir 30%, ja abi vecāki ir alerģiski, iespēja jau ir 60%. Tomēr paliek 40% iespēja, ka bērnam nebūs nekādu alerģisku reakciju. Turklāt, ja bērnībā ir kādas nelielas reakcijas – sarkanie vaigi, nelielas alerģiskās iesnas, tas nenozīmē, ka cilvēkam visu mūžu būs jācīnās ar alerģiju.

Sterila māja cīņai ar alerģijām?
„Tā ir viena no galējībām,” teic Rita Paeglīte. „Pētījumi rāda, ja ir pārāk sterila vide, kur nav ne viena suņa, neviena kaķa, mazulis netiek laists pat uz grīdas, viss tiek sterilizēts un dezinficēts, bērnam neveidojas pietiekami laba un stabila imunitāte, un brīdī, kad bērns sastopas ar daudz agresīvāku vidi, imūnsistēma, kura līdz tam ir garlaikojusies, reaģē neadekvāti un vienkārši netiek galā. Savukārt bērni, kuri augšanas laikā saskārušies ar daudzveidīgu vidi, arī ir izturīgāki, spēcīgāki un veselīgāki. „Vai tiešām mājās ir nepieciešams pirkt antibakteriālas ziepes un censties visu noberzt? Kas mājās var būt tik ļoti, ļoti baciļains, ja ikdienā tur dzīvo viena ģimene?” retoriski vaicā speciāliste. Protams, pārnākot mājās ir visiem jānomazgā rokas. Un bērnu pie dažādām lietām mēs pieradinām pakāpeniski. Un tas nenozīmē, ka mazuļa gaidīšanas periodā jāatbrīvojas no visiem mājas mīluļiem. Ja tiešām jaundzimušajam tiek konstatēta alerģija pret dzīvnieku spalvām, tad var domāt, kā situāciju risināt.
Parasti grūtākais uzdevums ir saprast, kas izraisa alerģiju – vai tā ir pārtika, vai kaut kas no mājas tīrīšanas vai  veļas mazgāšanas līdzekļiem. Tikpat labi tā varētu būt saule, ūdens vai medikamenti. Ja ir aizdomas, ka alerģiju izraisa pārtika, vislabāk ir ieviest tā saucamo pārtikas dienasgrāmatu, kura tiek sīki uzskaitīts viss apēstais. Alerģiski cilvēki ir arī jutīgāki pret spēcīgām smaržām.
„Vēl gribētu aicināt vecākus nedarīt pāri saviem bērniem un nesmēķēt, īpaši grūtniecības un krūts barošanas laikā.  Ja nav iespējams atmest pavisam, tad vismaz nesmēķēt bērna klātbūtnē. Turklāt jāatceras, ka izelpā vēl ilgi pēc cigaretes izsmēķēšanas saglabājas kaitīgās vielas. Tās iesūcas arī matos un apģērbā, ko bērni ieelpo brīdī, kad mēs viņus apkampjam un samīļojam,” brīdina Rita Paeglīte.

Kopīgs darbs priekam un veselībai!
Latvijas astmas un alerģijas biedrības prezidente Rita Paeglīte aicina vecākus vairāk iesaistīties biedrības darbībā – organizēt braucienus uz kalniem, rīkot dažādas nometnes un kopīgus pasākumus. Latvijas astmas un alerģijas biedrībai ir vairākas pozitīvas pieredzes. „Pagājušajā vasarā lielisku nometni Balterzerā izdevās sarīkot kopā ar  labo darbu veikalu „Otrā elpa”, AS „Latvijas meži” un Cūkmenu, veicot izglītojošus seminārus kopā ar "Neutral". Berni ar astmu kopā ar vecākiem varēja nedēļu piedalīties dažādās aktivitātēs un izbaudīt ārstēšanās procedūras. Bērni bija priecīgi, arī mammas atpūtušās. Tad bija projekts par deju un terapiju, ko organizēja divas studentes. Projekta ietvaros bērni kopā ar mammāmpiedalījās nodarbībās, kurās iemācījās, kā pareizi vingrot un elpot, lai uzlaboju veselības stāvokli. Tā kā biedrība atrodas pie Grīziņkalna, mēs tur organizējam nūjošanas nodarbības, kas ir lieliski kopā ar domubiedriem pavadīts laiks. Vēl kāda jauka pieredze – slima bērniņa mamma Iecavā vairākus gadus rīkoja nometni, kas bija ļoti interesantas. Tur bija informatīvas lekcijas, vingrošanas, krekliņu apgleznošana, pārgājieni. Tas nav viegls darbs bet ir liels gandarījums.”

Ieskaties: www.astmaalergija.lv

Raksta publicēšanu atbalsta "Neutral"