Kā saņemties turpināt skriet arī rudenī – viltīgs paņēmiens, kuru izmanto pat treneri

Skriešana arvien biežāk no individuālas nodarbes kļūst par sociālu aktivitāti – cilvēki apvienojas skriešanas klubos un tiekas regulāros kopskrējienos. Šāds iepriekš sarunāts treniņš var būt īpaši noderīgs rudenī, jo atlikt skrējienu ir grūtāk, ja zini, ka noteiktā laikā tevi gaida citi.

To novērojis arī viens no Riga Run Club kustības veidotājiem Kārlis Ādamsons. “Vasarā iziet paskriet ir salīdzinoši viegli – ir silts, gaišs, labs laiks. Bet tad, kad ārā ir tumšs, auksts vai līst, pašam sevi pierunāt ir daudz grūtāk,” viņš saka. Situācija mainās, ja skrējiens nozīmē arī satikšanos. “Ja zini, ka sestdien no rīta tur būs vēl 100+ cilvēku, pazīstamas sejas un draugi, tad tas vairs nav tikai par “man šodien jāiet skriet”. Tu dodies satikt savējos, un skrējiens ir daļa no tā,” uzsver Kārlis.

Kopā vieglāk!

Sertificēta fitnesa un uztura trenere, Samsung vēstnese Madara Meiere norāda, ka viens no būtiskākajiem koptreniņu ieguvumiem ir regularitāte: “Skrienot kopā, ir lielāka motivācija saglabāt regularitāti – kad zini, ka noteiktā laikā un vietā būs arī citi, kas domā līdzīgi, kam patīk kustība, skriešana un aktīva laika pavadīšana.”

Kopīga kustība sniedz arī sociālu ieguvumu. “Pēc kopīga skrējiena var redzēt pārsvarā tikai laimīgas, uzlādētas sejas. Daloties tajā ar citiem, pieslēdzas spēcīgs sociālais faktors, jo esi parūpējies ne tikai par savu fizisko ķermeni, bet arī prātu,” norāda Madara Meiere.

Arī Riga Run Club jau no sākuma veidots nevis kā klasisks skriešanas klubs, kura centrā ir temps un rezultāti, bet kā vieta, kur izkustēties un satikt citus. Daļa dalībnieku šeit atraduši jaunus draugus, citi sākuši skriet regulārāk vai ieguvuši jaunu sestdienas rīta rutīnu. “Cilvēki sākumā var atnākt skriešanas dēļ, bet ļoti bieži paliek tieši cilvēku un kopienas dēļ,” saka Kārlis Ādamsons.

Ikdienai arvien biežāk pārceļoties iekštelpās, regulārs laiks un vieta, kur satikt savējos, kļūst par iemeslu gan iziet no mājas, gan izkustēties. Aukstajos mēnešos klubs kopā būšanas principu turpina arī ar citām sociālās labbūtības aktivitātēm.

Motivācijai nav jākļūst par sacensību

Kopiena var motivēt, taču tas nenozīmē, ka katrs kopskrējiens jāpārvērš sacensībās. Drauga ātrāks temps vienam var kļūt par papildu stimulu, citam – radīt nevajadzīgu spiedienu. “Salīdzināt rezultātus, motivēt vienam otru, skatīties, ka var labāk, ja draugs ir ātrāks vai sporto biežāk, ir kolosāli, tomēr sacensību elements var noņemt prieku par sportošanu un ilgtermiņā demotivēt,” skaidro Madara Meiere.

Ja mērķis ir ilgtermiņa labsajūta, būtiskāka par kilometru skaitu var būt regularitāte. Madara iesaka uzmanību pievērst arī kustībā pavadītajam laikam, piemēram, atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai ieplānojot 40–45 minūšu skrējienu divas vai trīs reizes nedēļā.

Sekot līdzi tempam, pulsam, treniņu regularitātei un atjaunošanās rādītājiem ļauj viedpulkstenis, taču Madara uzsver, ka būtiski šos datus izmantot kontekstā. Piemēram, augstāks pulss par ierasto var būt saistīts ne tikai ar treniņa intensitāti, bet arī miegu, nogurumu vai ikdienas stresu. Kopskrējienā pulkstenis savukārt var palīdzēt noturēt grupai piemērotu tempu.

Savos treniņos Meiere izmanto Samsung Galaxy Watch9 – seko treniņu skaitam, tempam un augstākas intensitātes treniņos arī pulsam. Šie dati palīdz novērtēt, kā pašsajūtu sportojot ietekmē arī ikdienas paradumi un ārēji faktori, piemēram, miegs, stress vai kofeīna patēriņš.

Digitālie rīki vienlaikus nozīmē, ka skriešanas kopiena vairs nepastāv tikai tajā stundā, kuru cilvēki pavada kopā trasē. Treniņa rezultāts, maršruts vai sasniegums var kļūt par sarunas sākumu arī pēc skrējiena un palīdzēt saglabāt saikni dienās, kad kopā trenēties neizdodas.

“Cilvēkiem ir nepieciešami cilvēki, un mēs arī turpmāk izvēlēsimies tikties skriešanas klubos, kur varam sajust otra cilvēka enerģiju. Savukārt digitālā ierīce mums palīdz kopienu uzturēt dzīvu arī tad, kad netiekamies,” saka Madara.

Mainoties sezonai, nav jāatsakās no vasarā izveidotajiem kustību paradumiem – iespējams, jāmaina vien veids, kā sevi motivējam. Skriešana var būt individuāls sporta veids, taču regularitātei nav jābūt individuālam izaicinājumam. Vienu šādu iespēju izkustēties kopā piedāvās arī 17. oktobrī Rīgā gaidāmais otrais Galaxy Run kopskrējiens ar Madaru Meieri un Riga Run Club. Piecu kilometru skrējienam aicināts pievienoties ikviens neatkarīgi no skriešanas pieredzes un tempa – galvenais nav finišēt ātrāk par citiem, bet izkustēties un piedzīvot kopā skriešanu. Tikšanās plkst. 10.10 pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.