Neērtie jautājumi: “Vai Ziemassvētku vecītis ir īsts?”

Diskusiju platformas “Reddit.com” kopienā “LifeProTips” kāds lietotājs dalījās ar savu ieteikumu: “Ja bērns jautā, vai Ziemassvētku vecītis (jeb Santa Claus) ir īsts, vienkārši uzdodiet pretjautājumu “Un kā tu domā?” Piecgadniece sāka izvērst savas teorijas par vecīti un pavisam aizmirsa, ka jautājusi to man. Lielisks veids, kā izvairīties no tiešas atbildes, nemelojot un arī neatklājot par daudz.”

Ja vecākais bērns jau zina

Ja jūsu vecākais bērns paziņo, ka Ziemassvētku vecītis nav īsts, bet jaunākie bērni to vēl nezina, iesaistiet vecāko bērnu savā konspirācijā, iesaka kāds cits vecāks: 

"Piemēram, mans vecākais dēls pienāca pie manis un teica: "Es zinu, ka tu esi Ziemassvētku vecītis." Man ir arī divi jaunāki bērni, tāpēc mana atbilde bija: "Un tagad arī tu esi Ziemassvētku vecītis! Atceries, cik maģiska bija sajūta, kad tu ticēji, ka Ziemassvētku vecītis ir īsts? Tagad mums ir nepieciešama tava palīdzība, lai to saglabātu šo sajūtu tavām māsām."

Mēs viņu iesaistījām zeķu pildījumu izvēlē, dāvanu iesaiņošanā, piedabūjām pamosties ātrāk, lai noliktu dažas dāvanas zem eglītes. Tas bija tā, it kā viņš būtu pievienojies Ziemassvētku vecīšu slepenajai biedrībai, un tas viņam deva pavisam citu perspektīvu svētkiem. Šādi var iekļaut svētku gatavošanā arī paplašinātās ģimenes bērnus – vecākos brālēnus un māsīcas. "

Kas tad ir īstais Ziemassvētku vecītis? 

Atbildot uz minēto ieteikumu, daži vecāki atzina, ka paši tic Ziemassvētku vecītim – tādā nozīmē, ka Ziemassvētku vecītis vienpersoniski iemieso vecākus, vecvecākus un visus, kas sagādā bērniem svētku brīnuma sajūtu. 

Savukārt kāds tētis uz jautājumu, kas īsti ir Ziemassvētku vecītis, atbildēja ar it kā joku: “Es esmu!” Kad bērni protestēja, argumentējot, ka tētim nav ne bārdas, ne ragavu, ne ziemeļbriežu un viņš neprot kāpt pa skursteni, tētis paraustot plecus un nosakot “Tik tiešām nav.” Sirdsapziņa tīra, jo melots nav.