Pavasara brīvlaiks tuvojas. Kas būtu jāņem vērā, ja ieplānots ārvalstu ceļojums

Kopumā 2025. gada laikā visbiežāk pieteiktas ceļojumu apdrošināšanas atlīdzības par negadījumiem, kas notikuši ceļojumos Ēģiptē, Turcijā, Itālijā, Grieķijā, Portugālē un Spānijā. Tikmēr, ja paraugās uz atlīdzību pieteikumiem martā, visvairāk negadījumu notika ceļojumos Ēģiptē, Itālijā, Portugālē un Lielbritānijā. 

Siltajos galamērķos jāuzmanās no saslimšanām un traumām

Gadu no gada Ēģipte, Itālija un Spānija ir Latvijas iedzīvotāju iecienītāko silto galamērķu vidū, un cilvēki tos izvēlas arī skolēnu pavasara brīvlaikā, lai dotos atpūtā kopā ar ģimeni. Tiesa, lai arī ceļojums parasti asociējas ar patīkami pavadītu laiku, praksē ceļotāji nereti nonāk situācijās, kad nepieciešama tūlītēja palīdzība. 

“Pavasara periodā atlīdzību pieteikumi ceļojumos visbiežāk saistīti ar dažāda veida saslimšanām – elpceļu infekcijām, hronisku slimību saasinājumiem vai kuņģa-zarnu trakta traucējumiem. Dodoties uz valstīm ar atšķirīgu klimatu un uzturu, jāņem vērā, ka gan pieaugušo, gan bērnu organisms šādām pārmaiņām var nebūt gatavs. Piemēram, pērnpieteiktas vairākas atlīdzības par kuņģa-zarnu trakta saslimšanām Turcijā, par kuru ārstēšanu, tajā skaitā hospitalizāciju, izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 600 līdz 850 eiro apmērā,” skaidro Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors.

Tāpat regulāri tiek pieteiktas atlīdzības par traumām, kas ceļojumos gūtas aktīvās atpūtas laikā, piemēram, pārgājienos, sportojot, spēlējoties rotaļu laukumos un pie baseina vai vienkārši neuzmanības dēļ. Lai gan traumu gadījumu skaits ir mazāks nekā saslimšanu, tās ir apjomīgas izmaksas, jo var būt nepieciešama hospitalizācija un dažādi izmeklējumi. 

Nedienas ar bagāžu un atcelti lidojumi – kas var “sabojāt” ceļojumu jau pirmajā dienā? 

Ne mazāk aktuālas ir arī situācijas, kas var būtiski ietekmēt ceļojuma plānus jau pirmajās tā dienās – lidojuma reisu izmaiņas, kā arī bagāžas aizkavēšanās un bojājumi vai dokumentu un citu vērtīgu lietu zādzības. Lai gan nereti cilvēki šādus gadījumus sākotnēji uztver kā nelielu “neērtību”, realitātē tas nozīmē palikt uz vairākām dienām bez, piemēram, apģērba, maksājumu kartēm, autovadītāja apliecības un ID kartes, medikamentiem, mobilajām ierīcēm u.c. būtiskām mantām. 

“Savā praksē redzam, ka ceļotāji arvien biežāk izvēlas apdrošināt ne tikai medicīniskos riskus, bet arī lidojuma atcelšanu, aizkavēšanos un bagāžu. Piemēram, laikapstākļi, lidostu vai lidsabiedrību darbinieku streiki, tehniskas problēmas vai drošības incidenti var rezultēties pārceltos vai atceltos lidojumos un nozaudētā bagāžā. Īpaši sarežģītas šādas situācijas kļūst, ja ceļojumā dodas ģimene ar bērniem – tad papildu izmaksas un neērtības var būt ievērojamas. Ne velti cilvēki arvien biežāk iekļauj šos riskus ceļojumu apdrošināšanas polisēs, lai, notiekot šādam negadījumam, saņemtu atlīdzību gan par zaudētajām mantām, gan pirmās nepieciešamības preču iegādei,” stāsta I. Danče.

Jo eksotiskāks galamērķis, jo neparedzamāki un lielāki zaudējumi

Latvijas iedzīvotāji aktīvi ceļo visa gada garumā, tajā skaitā arī uz eksotiskām un attālām valstīm, kur, notiekot negadījumam, izmaksas par palīdzības saņemšanu var būt neierasti augstas. Piemēram, par akūta tonsilīta jeb angīnas ārstēšanu un medikamentiem Apvienotajos Arābu Emirātos izmaksāta apdrošināšanas atlīdzību 2544 eiro apmērā, savukārt par ceļojuma laikā uz Šrilanku nozaudētu un būtiski bojātu bagāžu, kā arī pirmās nepieciešamības preču iegādi izmaksāta kompensācija vairāk nekā 1000 eiro. 

“Šie piemēri apliecina, ka jo tālāks un eksotiskāks ir galamērķis, jo augstākas var būt gan ārstēšanās, gan organizatoriskās izmaksas. Šajā ziņā būtisks aspekts ir arī repatriācija – tā ir pacienta nogādāšana atpakaļ Latvijā vai, smagākos gadījumos, mirstīgo atlieku transportēšana, par ko izmaksas var sasniegt vairākus desmitus tūkstošu eiro. Apdrošinātāju praksē ir gadījumi, kad kopējās apdrošināšanas izmaksas par ārstēšanu un repatriāciju pavasara ceļojumu laikā pārsniegušas 40 000 eiro. Ir bijušas arī situācijas, kad repatriācijas izmaksas vien sasniegušas vairāk nekā 10 000 eiro. Lai gan, dodoties atvaļinājumā, cilvēki par šādām situācijām parasti nevēlas domāt, realitātē tieši palīdzības organizēšana un finansiālais atbalsts krīzes brīdī ir vissvarīgākais,” uzsver Ivo Danče.