Sadzīves tehnikai Eiropā būs jākalpo ilgāk

No 2021. gada Eiropas Savienībā stāsies spēkā jaunas prasības sadzīves tehnikas ražotājiem – veļas mašīnām, ledusskapjiem, trauku mazgājamām mašīnām, televizoriem, elektrodzinējiem, gaismas ķermeņiem būs jākalpo ilgāk un jābūt vieglāk remontējamiem.

 

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Strādnieks Berlīnē izjauc veco ledusskapi. Katru gadu Eiropa rada vairāk nekā 12 miljonus tonnu elektronikas atkritumu. (Foto: Caro/Scanpix)

Tagad salūzušo mantu bieži vien izmet lūžņos un pērk jaunu, bet turpmāk ražotāja pienākums būs piegādāt klientam rezerves daļas vismaz desmit gadus pēc pirkuma. Jaunā kārtība neattieksies tikai uz klēpjdatoriem un viedtelefoniem.

Eiropas Komisija cer, ka elektroierīces kļūs energoefektīvākas, kalpos ilgāk, tātad jāražo būs mazāk. Ja, piemēram, visas veļasmašīnas Eiropā kalpos kaut par vienu gadu ilgāk, uz klimatu tam būs tāda pati ietekme kā 133 000 auto noņemšanai no trases.

Aplēsts, ka līdz 2030. gadam šie pasākumi ļaus ik gadu ietaupīt enerģiju 167 teravatstundu apjomā. Latvija pērn patērēja 7,4 teravatstundas, tātad mums pietiktu elektrības 22,5 gadiem. Turklāt vidēji uz katru Eiropas Savienības iedzīvotāju izdevumi par elektrību un jaunas sadzīves tehnikas iegādi samazināsies līdz 150 eiro gadā.

 

Eiropas Komisija cer, ka elektroierīces kļūs energoefektīvākas, kalpos ilgāk, tātad jāražo būs mazāk. 

 

Reklāma
Reklāma

Pašlaik viena veļas mašīna kalpo vidēji 11 gadus, taču vides eksperti uzskata, ka šim laikam jābūt vismaz 20 gadiem, lai jaunas iekārtas iegāde būtu attaisnota no ekoloģijas viedokļa.
Tiesa, ja rēķina pēc enerģētiskā līdzsvara principa, ne vienmēr to iespējams ievērot. Aprēķināts, ka klēpjdatoram tad būtu jākalpo 44 gadus, viedtelefonam – 232 gadus. Uz šīm ierīcēm jaunās prasības neattieksies, nekas nemainās arī kondicionētājiem, DVD atskaņotājiem, mazajai tehnikai – tosteriem, mikseriem, fēniem, elektriskajiem skuvekļiem.  

Eiropas apkārtējās vides problēmu ekodizaina eksperts Žans Pjērs Švaicers gan brīdina, ka pozitīvo efektu var mazināt augstas rezerves daļu cenas, jo tām ierobežojums nav paredzēts. Kopumā viņš Eiropas Komisijas lēmumu vērtē atzinīgi. “Ja runāt par slēgta cikla ekonomiku, remonts ir ļoti svarīgs punkts, ar kura palīdzību var saglabāt resursus un mazināt piesārņojuma līmeni,” intervijā "Deutsche Welle" atgādina Švaicers.

Katru gadu Eiropa rada vairāk nekā 12 miljonus tonnu elektronikas atkritumu – tik sver 30 000 pasažieru lidmašīnu "Boeing 737". Rēķinot uz iedzīvotāju, ar vairāk nekā 25 kilogramiem priekšgalā ir norvēģi, 20 līdz 25 kilogramus saražo vācieši, francūži, briti, zviedri, somi, bet Baltijas valstīs šis rādītājs ir 10 līdz 15 kilogramu.

 

Avots: Jauns.lv