Tualetes pods nav miskaste – ko cilvēki mēdz mest kanalizācijā un kādas tam ir sekas?

Pavasaris tradicionāli ir lielās tīrīšanas laiks, taču līdzās redzamajai kārtībai eksperti brīdina arī par neredzamiem riskiem, kas slēpjas mājokļu iekšējās kanalizācijas sistēmās. Tieši tādēļ pēc ziemas, kad cauruļvados uzkrājušies tauki, nosēdumi un sadzīves atlikumi, atklājas problēmas, kas visbiežāk veidojušās gadiem. Uzņēmuma “Lautus” speciālisti norāda – lielākā daļa bojājumu nav nejaušība, bet gan iedzīvotāju ikdienas paradumu rezultāts.
Pods nav miskaste – tajā drīkst nonākt tikai tualetes papīrs un cilvēka bioloģiskie atkritumi.

FOTO: Shutterstock.com

Pods nav miskaste – tajā drīkst nonākt tikai tualetes papīrs un cilvēka bioloģiskie atkritumi.

Lielākā problēma ir dažādu ieradumu kopums – kanalizācijas sistēma tiek pakāpeniski noslogota līdz brīdim, kad rodas nepatīkama smaka, lēna ūdens aizplūšana vai pat avārijas situācijas. Īpaši kritisks periods ir pavasaris, kad uzkrājumi pēc ziemas kļūst aktīvāki un pieaug slodze uz sistēmām, piemēram, atgriežoties vasarnīcās.

Kā rīkoties, lai izvairītos no avārijām kanalizācijas sistēmā un neparedzētiem tēriņiem, skaidro “Lautus” eksperti.
 

1. Pods kā atkritumu spainis – ko tajā NEDRĪKST mest?

Viena no izplatītākajām un vienlaikus šokējošākajām kļūdām ir kanalizācijas izmantošana neatbilstošu atkritumu utilizācijai. Podā regulāri nonāk kaķu pakaiši, kas uzsūc mitrumu un izplešas, radot nopietnus nosprostojumus. Praksē konstatēti arī gadījumi, kad kanalizācijā tiek noskaloti aizsaulē devušies mājdzīvnieki: zivis, bruņurupuči, putni vai pat nelieli zīdītāji.

Kā rīkoties pareizi? Pods nav miskaste – tajā drīkst nonākt tikai tualetes papīrs un cilvēka bioloģiskie atkritumi, savukārt viss pārējais jānovirza sadzīves atkritumos vai citviet.
 

2. Mitrās salvetes un higiēnas preces – “klusais” aizsērējums

Pat produkti, kas tiek marķēti kā noskalojami, praksē bieži nesadalās un uzkrājas sistēmā, veidojot blīvus aizsprostojumus.

Kā rīkoties pareizi? Higiēnas preces, salvetes un autiņi vienmēr jāizmet atkritumos, nevis kanalizācijā, lai neradītu slodzi visai ēkas sistēmai.
 

3. Virtuves izlietne – tauku un pārtikas atlieku slazds

Reklāma
Reklāma

Virtuves kanalizācijā nonāk liels daudzums pārtikas pārpalikumu un eļļainu šķidrumu, kas nosēžas uz cauruļu sienām un ar laiku rada nopietnus nosprostojumus.

Kā rīkoties pareizi? Taukus un eļļas nedrīkst liet izlietnē – tie jālej atsevišķā traukā un jāizmet, piemēram, uzsūcinot salvetēs, savukārt pārtikas atliekas jānovirza bioloģiskajos atkritumos.
 

4. Veļasmašīna – neredzamie nosprostojumi

No veļasmašīnām kanalizācijā nonāk pūkas, tekstila šķiedras un biezi mazgāšanas līdzekļi, kas zemās temperatūrās pilnībā neizšķīst un uzkrājas sistēmā.

Kā rīkoties pareizi? Regulāri jātīra veļasmašīnas filtri un jāizvēlas piemēroti mazgāšanas režīmi, kas novērš nogulšņu veidošanos.
 

5. Trauku mašīna – tauki un pat stikla fragmenti

Trauku mazgājamās mašīnas sistēmā novada taukus un nereti arī sīkus pārtikas vai stikla fragmentus, kas mehāniski bojā cauruļvadus.

Kā rīkoties pareizi? Pirms trauku ievietošanas jānoņem pārtikas pārpalikumi un trauki jāizvieto tā, lai tie nesaplīstu un to lauskas nonāktu kanalizācijā. Tos gan vairumā gadījumu noķer trauku mašīnas filtrs, tomēr sīkākas šķembas varētu arī sasniegt kanalizāciju.

Ja kanalizācijas caurules sāk smakot un tajās aizsprostojas ūdens, tad bieži īstermiņa risinājumi, piemēram, ir sadzīves ķīmijas izmantošana ūdens aizplūšanas veicināšanai, taču realitātē tas bieži vien tikai maskē dziļāku problēmu. Eksperti uzsver: ja kanalizācijas sistēma nav tīrīta vairāk nekā divus gadus, pastāv augsta iespējamība, ka problēmas jau ir attīstības stadijā. Savlaicīga profilaktiskā apkope, īpaši pavasarī, ir vienkāršākais veids, kā izvairīties no neparedzētiem izdevumiem vairāku simtu eiro apjomā un nodrošinātu drošu un ilgtspējīgu mājokļa infrastruktūru.

Saistītie raksti