Padomi, lai ap dārzu būtu skaists dzīvžogs

Katram dārzam ir savas robežas. To veidošanai bieži izmanto dzīvžogus. Dzīvžogi norobežo dārzu un dažkārt sadala to sektoros. Tomēr pat labi kopti dzīvžogi ne vienmēr aug tā, kā kopējs to vēlas. Ir grūti izvēlēties dzīvžogam piemērotus kokus vai krūmus, pareizi tos iestādīt un kopt, tomēr daži padomi palīdzēs izvairīties no kļūmēm.

FOTO: Shutterstock.com

Ja ir nepieciešams dzīvžogu stipri apgriezt, tad tas jādara pakāpeniski, lai dzīvžogs nezaudētu dzīvotspēju un augi neciestu no pārmērīga stresa.

Kurus augus izvēlēties mūžzaļam dzīvžogam, ja nevēlas stādīt kailsēkļus?
Vispirms ir jāzina, cik augstu dzīvžogu vēlas iegūt, vai to vēlas rūpīgi apgriezt, veidot atbilstoši neregulārajam vai regulārajam stilam. Šim nolūkam ir piemēroti daži krūmi. Var izvēlēties sausseržus ligustrus, daudzas ileksu varietātes, eskalonijas, bet zemam dzīvžogam - lavandas. Jāņem vērā, cik biezi augi ir jāapgriež. Daži augi, piemēram, sausserži, jāapgriež divas vai trīs reizes gadā. Neregulāriem dzīvžogiem izmanto pirakantas, bārbeles, garijas un klintenes.

Ko iesākt ar dzīvžogu, kurš apakšpusē kļuvis ļoti plāns? Ko darīt, lai tā nenotiktu?
Ja dzīvžoga apakša ir kļuvusi klaja, gandrīz neko vairs nevar līdzēt. Vienīgi pie dzīvžoga var sastādīt augus, kas caurumus nomaskē. Tukšajā vietā var iestādīt dažus blīvus, mūžzaļus krūmus. Šādu dzīvžogu var padaru košāku, iestādot tajā krāšņus vīteņaugus, tomēr vairums no tiem tieksies augšup, lai iegūtu vairāk gaismas, tāpēc pie šo augu pamatnes kuplas lapotnes nebūs. Dzīvžogs būs glīts, ja to regulāri meslos, laistīs un apgriezis jau paša augšanas sakumā.

Vai ir iespējams iegūt interesantāku dzīvžogu, ja tajā iestāda dažādas cipreses? Vai tās neaugs ar atšķirīgu ātrumu un neveidos dažādu (neglītu) formu?
Ja dzīvžogā iestāda vienas ciprešu sugas dažādas varietātes, uztraukumam nav iemesla. Nedrīkst stādīt kopā dažādu sugu cipreses. Ir iespējams aplūkot daudzus dzīvžogus, kuros iestādītās atšķirīgās ciprešu šķirnes rada zeltainas un zaļas joslas.

Kādus vēl augus (bez cipresēm) var izmantot jaukta regulāra dzīvžoga veidošanai?
Ja vēlas izaudzēt gobelēnam līdzīgu dzīvžogu, ieteicams stādīt kopā zaļas un zeltainas īvju šķirnes, jāņem vērā, ka īves aug lēnam, un pirmos sešus gadus pēc dzīvžoga iestādīšanas ir jāļauj tām ieaugties. Var izmantot arī dažādus ileksus, (tai skaitā daudzas raiblapainas formas. Veidojot lapkoku dzīvžogu, ieteicams izvēlēties dižskābaržus ar zaļām un sarkanbrūnām lapām. Ja dzīvžogu regulāri apgriež, abām formām ziemā saglabājas nedzīvas, rudas lapas, kas izskatās pievilcīgi, bet pārējos gadalaikos vērojamas pārsteidzošas spilgti zaļās un sarkanbrūnas krasas kombinācijas.

Kā var atjaunot vecu un diezgan neglītu dzīvžogu?
Ja ir nepieciešams dzīvžogu stipri apgriezt, tad tas jādara pakāpeniski, lai dzīvžogs nezaudētu dzīvotspēju un augi neciestu no pārmērīga stresa. Pirmajā gada zari stipri jāapgriež tikai viena dzīvžoga puse, bet otra puse jāapcērp ka parasti. Otrajā gada nedaudz jāapcērp tā dzīvžoga puse, kura jau tika spēcīgi apgriezta, kā arī stipri jāapgriež pretējā dzīvžoga puse. Piemērotākais laiks intensīvai mūžzaļo augu atjaunošanai ir pavasara vidus, bet lapkoku dzīvžogu vislabāk ir apgriezt ziema. Paturiet prātā, ka ne visi dzīvžogi labi pacieš apgriešanu. Pastāv risks, ka tie var nokalst. Daži augi, piemēram, īves, lauri, ileksi, vilkābeles, bērzi, ligustri un skābarži, kopumā atjaunojas loti labi. Lai augi labi atjaunotos un dzīvžogs pēc apgriešanas strauji augtu, iepriekšējā gada tas labi jāmēslo un jāmulčē. Tas ir jādara arī pēc dzīvžoga apgriešanas.

Kā padarīt izskatīgāku diezgan labu, tomēr vienmuļu dzīvžogu?
Labākais veids, kā to panākt, ir iestādu blakus dzīvžogam ziedošus vīteņaugus un ļaut tiem rāpties pa dzīvžogu. Šim nolūkam piemēroti ir sausserži un mežvīteņi. Jāizvēlas tādi vīteņaugi, kurus var apgriezt vienā laika ar dzīvžogu. Ieteicams izmantot arī viengadīgus augus, piemēram, puķzirnīšus, jo tie dažu mēnešu laikā radīs lapotni un jauki smaržos. Lai viengadīgie augi zaļotu, tie ir regulāri jālaista. Piemēram, puķzirnīši neaugs, ja netiks laistīti.

Pēc dzīvžoga apgriešanas vienmēr šķiet, ka tā augšdaļa ir nelīdzena. Kā var apgriezt dzīvžogu taisni?
Ja vēlaties dzīvžogam līdzenu augšējo virsmu, abos dzīvžoga galos iedzeniet mietiņus un pie tiem piesieniet auklu. Tā veidos taisnu līniju un |aus līdzeni apgriezt dzīvžogu. Lai izveidotu sarežģītākas formas virsmu, piemēram, noapaļotu, ir vērts pagatavot šablonu no īpaši bieza papīra vai finiera. To novieto virs dzīvžoga un pārvieto tālāk, kad arī pie šablona ir apgriezti. Protams, šķērēm jābūt pietiekami asām.

Vai var panākt, lai atklātā dārzā dzīvžogu nebojā vējš un sniegs? Iepriekšējie dzīvžogi no tā cieta.
Jau no paša sakuma dzīvžogs jāapgriež tā, lai tā sani būtu nedaudz ieliekti un platums pie pamanies būtu lielāks nekā dzīvžoga augšdaļa. Tas ļaus sniegam viegli nokrist no dzīvžoga, un tā smagums nelauzīs zarus. Šādas formas dzīvžogs necietīs arī vējā.

Skujkoku lapotne ziemā izskatās drūma, bet lapkoki pēc lapu nomešanas ir vienmuļi. No kādiem augiem jāveido dzīvžogs, lai tas būtu pievilcīgs visu gadu?
Dzīvžogiem piemēroti dažādi mūžzaļi (saglabā lapas visu ziemu) augi. Piemēram, raiblapainie ileksi nekad neizskatās tīrumi. Var stādīt arī skujkokus, tikai jāizvēlas tādas šķirnes, kuram ir zeltaina vai raiba lapotne. Lai gan dižskābardis ir lapkoks, ja to regulāri apgriež, ziemā kokam saglabājas sakaltušas brūnās lapas. Lapas saglabājas arī skābaržiem, tikai tās ir mazāk krāšņas. Kati pavasari parādās jaunas lapas, vecās, sausas lapas nokrīt.

Vai ir jāapgriež jauniestādīts lapkoku dzīvžogs?
Katrai augu sugai ir citādas prasības pēc apgriešanas, tomēr (kā likums) tūdaļ pēc krūmu iestādīšanas to dzinumi ir jāapgriež par 30%. Šādi jāapgriež arī visi sanu dzinumi. Otro reizi lapkoku dzīvžogs jāapgriež nākamajā ziema, tas veicinās ļauna dzīvžoga augšanu, un tas būs blīvāks. Dažiem ātri augošiem augiem, piemēram, vilkābelēm, kuru dzinumi aug uz augšu, pavasara beigas tos var nogriezt 15—30 cm virs augsnes līmeņa. Pēc tam vasaras beigas jāapgriež sānu dzinumi. Nākamajā ziema augi atkal jāapgriež, atstājot 50 % no iepriekšēja vasara izaugušajiem dzinumiem. Lai gan pirmajā bridi šķiet, ka šāda stipra augu apgriešana neļauj tiem normāli augi, tomēr tā nav dzīvžogs izaugs blīvs.

Avots:  P. Grīnvuda Ko un kā pareizi darīt dārzā. R.: Zvaigzne ABC.
 

Reklāma
Reklāma