Uzcienāšu sunīti un kaķīti ar šašlika gabaliņu. Ar ko var beigties šāda maltīte?

Grilēts ēdiens nav piemērots mājdzīvnieka bļodai

Grilēta gaļa parasti ir marinēta, trekna un bagātīgi papildināta ar sāli un garšvielām. Marinādēs nereti ir arī sīpoli un ķiploki, kas mājdzīvniekam nav piemēroti. Šāds ēdiens var kairināt kuņģa gļotādu un izraisīt vemšanu, caureju, sāpes vēderā vai gastrītu.

Savukārt trekna gaļa var veicināt aizkuņģa dziedzera iekaisumu jeb pankreatītu. Tas var izpausties ar atkārtotu vemšanu, atteikšanos no ēdiena, apātiju, vēdera sāpēm un citiem gremošanas traucējumiem. Smagākos gadījumos dzīvniekam nepieciešama ārstēšana veterinārajā klīnikā.

Arī gaļas gabaliņš, no kura noslaucīta marināde, nekļūst pilnīgi drošs, jo sāls un garšvielas jau ir iesūkušās produktā. Ja mājdzīvnieku vēlas pacienāt ar gaļu, drošāka izvēle ir neliels gabaliņš liesas, termiski apstrādātas gaļas bez sāls, marinādes, mērcēm un garšvielām.

Ne viss, kas atrodas uz vasaras galda, ir piemērots dzīvniekam

Īpaši bīstami mājdzīvniekiem ir sīpoli, ķiploki, vīnogas, rozīnes un šokolāde. Arī avokado nav piemērots cienasts. Šos produktus nevajadzētu ne dot dzīvniekam, ne atstāt vietā, kur suns vai kaķis tiem var piekļūt pats. 

Problēmas var radīt arī šķietami nekaitīgi produkti, ja tie apēsti lielā daudzumā. Piemēram, siers parasti ir trekns un sāļš. Ja katrs viesis dzīvniekam iedod tikai vienu gabaliņu, dienas beigās tas var pārvērsties vairākos desmitos kumosu. 

Tāpēc pasākumā ieteicams vienoties, ka mājdzīvnieku cienā tikai viens cilvēks. Tas palīdz kontrolēt apēstā ēdiena daudzumu un izvairīties no pārēšanās.

Arī pārēšanās var kļūt bīstama

Vasaras pasākumā dzīvnieks var piekļūt piemirstam šķīvim, atkritumu maisam vai nozagt lielu gaļas gabalu un steigā to norīt. Liels barības daudzums pārslogo gremošanas traktu un var izraisīt sāpes, vemšanu, caureju un izteiktu vēdera pūšanos.

Īpaši uzmanīgiem jābūt lielu šķirņu suņu saimniekiem, jo strauja kuņģa uzpūšanās var būt saistīta ar dzīvībai bīstamu stāvokli – kuņģa sagriešanos. Lielāks risks ir prāva izmēra suņiem ar dziļu krūškurvi, piemēram, vācu aitu suņiem, dobermaņiem un Veimāras putnu suņiem. Bīstama var būt situācija, kad suns apēd lielu maltīti un tūlīt pēc tam aktīvi skrien, lēkā vai rotaļājas.

Par kuņģa sagriešanos var liecināt pēkšņi palielināts un saspringts vēders, nemiers, pastiprināta siekalošanās un vairākkārtēji neveiksmīgi mēģinājumi vemt. Var parādīties elsošana, apgrūtināta elpošana, izteikts nespēks, bālas vai zilganas smaganas un sabrukums.

Šādā situācijā nedrīkst gaidīt, vai sunim kļūs labāk. Nekavējoties jāsazinās ar veterināro klīniku un jādodas pēc palīdzības, jo izšķiroša var būt katra minūte.

Kauli nav drošs cienasts

Pēc grilēšanas pāri palikušos kaulus nevajadzētu atdot sunim. Īpaši bīstami ir termiski apstrādāti vistas kauli, kas var sašķelties smalkās, asās šķembās.

Kaulu fragmenti var iesprūst mutē, rīklē, kuņģī vai zarnās, traumēt gļotādu vai radīt nosprostojumu. Par problēmu var liecināt vemšana, atteikšanās no ēdiena, apātija, sāpes, asinis izkārnījumos vai atkārtoti neveiksmīgi mēģinājumi nokārtoties. Šādos gadījumos var būt nepieciešama veterināra procedūra vai operācija.

Drošākais princips ir mājdzīvniekam nedot kaulus neatkarīgi no to veida un pagatavošanas metodes. Jāuzmanās arī no iesmiem, folijas, pārtikas iepakojumiem un atkritumu maisiem, kas pēc maltītes nekavējoties jāsavāc. 

Ar ko mājdzīvnieku var droši pacienāt?

Lai suns vai kaķis nejustos izslēgts no kopīgās maltītes, viņam jau iepriekš var sagatavot piemērotu cienastu. Visdrošākā izvēle ir ierastais dzīvnieka našķis vai neliela daļa no viņa ikdienas barības. 

Var piedāvāt arī nelielu gabaliņu vārītas liesas gaļas bez garšvielām. Atsevišķiem dzīvniekiem piemērots būs mazliet dabīga grieķu jogurta vai vājpiena biezpiena, ja viņi labi panes piena produktus. 

No dārzeņiem var izvēlēties termiski apstrādātu ķirbi, burkānu vai kartupeli bez sāls, sviesta un citām piedevām. Arī drošos produktus nevajadzētu dot neierobežoti – našķu daudzums jāpielāgo dzīvnieka izmēram, veselības stāvoklim un ikdienas ēdienkartei.

Vasaras pasākumā jāatceras par ūdeni un atpūtu

Karstā laikā mājdzīvniekam vienmēr jābūt pieejamam svaigam dzeramajam ūdenim. Ūdens trauks jānovieto ēnā un regulāri jāpārbauda, jo aktīvā pasākumā to var apgāzt vai ātri izdzert.

Dzīvniekam nepieciešama arī mierīga vieta, kur patverties no saules, trokšņa un cilvēku uzmanības. Pārkaršana, pārēšanās un nepiemēroti cienasti kopā var būtiski pasliktināt viņa pašsajūtu.

Vasaras cienastam nav jānāk no saimnieka šķīvja. Vislabākā palutināšana ir dzīvniekam droša maltīte, svaigs ūdens un iespēja kopā pavadīt laiku bez nevajadzīga riska.