Kā izmācīt nevaldāmu un agresīvu kaķēnu?

“Runājot par dzīvnieka uzvedību, visi sadzīves apstākļi ir svarīgi,” precizē veterinārārsts. Būtisks faktors ir arī ģenētika. Jānoskaidro, kāds raksturs ir kaķēna vecākiem. Ja viņi ir agresīvi un nevaldāmi, pastāv liela iespēja, ka arī pēcnācējs būs ar tādu temperamentu.
 

Rotaļlietas, nevis rokas!

Lai gan katrs gadījums ir individuāls, ir dažas tipiskākās kļūdas. Bieži vien saimnieki domā, ka viss, kas kaķim nepieciešams, ir ēdiens, guļvieta un tualete. Taču kaķim, īpaši jau kaķēnam, ir vajadzīga arī uzmanība, kopīgi pavadīts laiks, rotaļas un pieskārieni.
 

Pēc statistikas, 90 procentiem mājas kaķu, kurus saimnieks atstāj novārtā, būs kādas psihiskas novirzes. Arī agresija un tieksme uz vandalismu kaķiem daudzos gadījumos rodas garlaicības dēļ. Zooveikalos var nopirkt vai arī mājās pagatavot dažādas rotaļlietas. Svarīgi veltīt kaķim laiku, spēlēties ar viņu.

Bieži pieļauta saimnieku  kļūda – rotaļājoties ar kaķēnu, viņi izmanto savas rokas un kājas, bet pēc tam nesaprot, kāpēc pieaudzis kaķis kož un skrāpē. Sanāk dusmoties uz kaķi, kurš patiesībā ir apmācīts uzbrukt cilvēkam. Zoopsihologs atgādina – spēlējoties ar kaķi, nedrīkst izmantot savu ķermeni, bet tikai rotaļlietas!

Atrodi, kur kāpt

Ja kaķēns lec uz galda, rāpjas pa aizkariem un plēš dīvānu, tas signalizē par dzīvnieka atrašanos nepiemērotā vidē un jau iepriekšminēto garlaicību. Videi jābūt tādai, lai dzīvnieks var īstenot savus instinktus. Kaķim nepieciešams pārvietoties gan horizontāli, gan vertikāli, tāpēc arī viņš rāpjas pa aizkariem. Iespējams, ir jāatbrīvo kāds plaukts, skapjaugša, kur kaķis var uzlēkt. Tikpat dabiska ir nagu asināšana.

Ja saimnieks par šo aspektu nepadomā, par saplēsto dīvānu var vainot tikai sevi. Jāatceras – kaķis ir plēsējs, viņam nepieciešams pierādīt savas mednieka iemaņas. Ja dzīvoklī nav peļu, ko ķert, saimniekam ar dzīvnieku jāspēlējas vai jāgādā par izklaidējošām rotaļlietām.
 

Speciālists atgādina, ka dzīvnieka hiperaktivitāti un agresiju var mazināt ar medikamentiem. Tādā gadījumā ir jāvēršas pie veterinārārsta vai zoopsihologa.