Kuras vakcīnas nepieciešamas kaķim?

Kad mājās parādās kaķis, saimnieki dara visu, lai nodrošinātu mīļdzīvniekam komfortu, taču nereti aizmirst par ļoti svarīgu procedūru – vakcināciju.

 

Kad kaķiem vai kaķēniem veic vakcināciju, to organismā sāk veidoties antivielas, kas arī rada imunitāti pret konkrēto slimību. Process ilgst 14 dienas, šajā laikā kaķis ir vārīgs, tāpēc tas būtu jāsaudzē no stresa, kontaktiem ar citiem dzīvniekiem, nedrīkst mazgāt un pārvadāt no vietas uz vietu.

FOTO: Shutterstock.com

Kad kaķiem vai kaķēniem veic vakcināciju, to organismā sāk veidoties antivielas, kas arī rada imunitāti pret konkrēto slimību. Process ilgst 14 dienas, šajā laikā kaķis ir vārīgs, tāpēc tas būtu jāsaudzē no stresa, kontaktiem ar citiem dzīvniekiem, nedrīkst mazgāt un pārvadāt no vietas uz vietu.

Ļaudis naivi uzskata, ja dzīvnieks neies ārā, tas ne ar ko nevar inficēties. Diemžēl tā tas nav! Nereti infekciju saimnieks atnes mājās ar apģērbu un apaviem, un vīrusus nevar iznīcināt pat ar mitro uzkopšanu. Tāpēc svarīgi laikus vakcinēt savus lolojumus.

Dažreiz saimnieki atsakās no vakcinācijas, skaidrojot to ar iespējamu alerģisku reakciju vai arī augstu procedūras cenu. Patiesībā alerģiskas reakcijas ir ļoti reti, un pieredze rāda, ja dzīvnieks saslimst, par ārstēšanu nākas tērēt daudz, daudz vairāk, turklāt slims dzīvnieks cieš un nereti aiziet bojā.
 

Kāpēc nepieciešama vakcinācija?
Vakcīna satur slimības ierosinātāju pavājinātā vai nogalinātā veidā. Kad vakcīna nokļūst organismā, imūnās šūnas mācās reaģēt uz svešajiem gēniem, procesā izstrādājas antivielas un gatavo imunitātes atbildi reālu draudu gadījumam. Pēc vakcinācijas kaķa organisms ir spējīgs efektīvi cīnīties ar slimībām, pret kurām veikta vakcinācija. Starp nevakcinētiem kaķiem no infekciju slimībām ir liela mirstība – 70 % letālu gadījumu, bet trakumsērgas gadījumā – visi 100 procenti. Turklāt saimnieks ne vienmēr pamana, ka dzīvnieks saslimis, un nespēj ātri rīkoties.

Vakcinācijai kaķi var vest uz klīniku vai arī izsaukt veterinārārstu uz mājām; mājās dzīvnieks jutīsies mierīgāk, to netraumēs sveši apstākļi. Injicē skaustā, ne muskulī. Visus datus par vakcīnu ieraksta veterinārajā pasē; tas sniedz iespēju kaķim ceļot kopā ar saimnieku un piedalīties izstādēs.

Kad nevar veikt vakcināciju? Vakcinācijas brīdī kaķim jābūt klīniski veselam, par ko pārliecinās veterinārārsts pieņemšanas laikā. Pacientus ar imūndeficītu var vakcinēt tikai ar vakcīnām, kas iegūtas no nogalinātiem ierosinātājiem.


Mīti par vakcinēšanu
Daudzus kaķu īpašniekus baida blaknes, kas rodas vakcīnas zemās kvalitātes dēļ. Patiesībā šāda situācija nav iespējama, ja vakcinācija notiek veterinārajā klīnikā – tur piegādā tikai kvalitatīvas vakcīnas.

Otrs izplatītākais mīts – mājas kaķis nevar saslimt. Diemžēl ierosinātāji no svešiem mājdzīvniekiem vai ielas kaķiem nokļūst mājā ar cilvēku apģērbu un apaviem. Ja kaķis ir vakcinēts, bet tikai vienreiz dzīvē, ar katru gadu antivielu daudzums organismā samazināsies, tāpēc dzīvnieks jāvakcinē regulāri.

Vēl kāds izplatīts mīts – slimo tikai sugas kaķi, bet ielas vai patversmes kaķiem tas nedraud. Piederība kādai noteiktai sugai noturību pret infekcijām nekādi neiespaido.

Dažkārt saimnieki apgalvo, ka vakcinējuši kaķēnu, bet tas, vienalga, saslimis. Iemesls ir vai nu nepareiza vakcinācijas shēma (mātes antivielas var traucēt kaķēna imunitātes izstrādi, tāpēc svarīgi ievērot noteiktu grafiku), vai vīrusa, no kura vakcīnai jāaizsargā, mutācija. Vienalga, vakcinēta dzīvnieka imūnā atbilde būs efektīvāka.


Pret kādām slimībām vakcinē kaķi?
Lai kaķis neciestu no vakcīnas un saņemtu imunitāti pret slimību, pirms vakcinācijas jābrīdina veterinārārsts par operācijām, ko dzīvnieks pārcietis pēdējo nedēļu laikā, kontaktiem ar slimiem dzīvniekiem, problēmām ar apetīti, uzvedības izmaiņām un citiem neparastiem simptomiem.

● Panleikopēnija – slimība, kas skar sirdi, elpošanas orgānus, kuņģa un zarnu traktu. Simptomi: drudzis, atūdeņošanās, melni vai asiņaini izkārnījumi.

Reklāma
Reklāma

● Rinotraheīts (herpes vīruss) – skar acis un elpceļus.

● Kalciviroze – izraisa augšējo elpošanas ceļu, acu gļotādu un mutes dobuma bojājumus, var izveidoties artrīts. Simptomi: nelielas čūliņas (aftas) mutē, pastāvīga siekalošanās, šķaudīšana.

● Hlamidioze – sākas problēmas ar elpošanas sistēmu, veidojas konjunktivīts.

● Trakumsērga – skar nervu sistēmu, bīstama cilvēkiem, nāvējoša.

Vakcinējot saimniekiem ir jāievēro šādi noteikumi:
▪ jāvakcinē reizi gadā vienā un tajā pašā laikā (pret dažām infekcijām imunitāte saglabājas 3 gadus);

▪ jāizmanto tikai pārbaudītu klīniku pakalpojumi;

▪ nedrīkst vakcinēt dzīvniekus uzreiz pēc operācijām vai slimībām, grūtas un barojošas kaķenes bez konsultācijas ar speciālistu;

▪ pirmajai kaķēna vakcinācijai jāaicina ārsts uz mājām, lai dzīvnieciņš nenoķertu vīrusu transportēšanas laikā.

Svarīgi atcerēties, ka kaķēns jārevakcinē, proti, dzīvnieku vakcinē divas reizes: 2–3 mēnešos un 21–28 dienas pēc pirmās vakcinācijas. Tas nepieciešams tāpēc, ka kaķēnam asinīs var būt antivielas, ko tas saņēmis ar mātes pienu, kas traucē paša imunitātes izveidei.


Kas jādara pēc vakcinācijas?
Kad kaķiem vai kaķēniem veic vakcināciju, to organismā sāk veidoties antivielas, kas arī rada imunitāti pret konkrēto slimību. Process ilgst 14 dienas, šajā laikā kaķis ir vārīgs, tāpēc tas būtu jāsaudzē no stresa, kontaktiem ar citiem dzīvniekiem, nedrīkst mazgāt un pārvadāt no vietas uz vietu. Ja saimnieks pamana, ka dzīvnieka uzvedība kļūst neadekvāta, jāizsauc veterinārārsts.

 

No žurnāla "100 labi padomi"