Par ko liecina kaķa „mīcīšanās”?

Kas izraisa minča mīcīšanos?

Pastāv vairākas teorijas, kas izskaidro kaķa mīcīšanās vajadzību. Viena no tām saistīta ar tiem laikiem, kad kaķi vēl nebija pieradināti. Iespējams savvaļas kaķiem tādā veidā ar ķepām nācās sakasīt kopā  zāli vai lapas, lai izveidotu sev pagaidu ligzdiņu, kur atpūsties. Šo teoriju apstiprina fakts, ka mīcīšanās parasti notiek pirms gulētiešanas.

Kaķi var arī mīcīties seksuālās aktivitātes periodā. Tas ir sevišķi raksturīgi kaķenēm pašā seksa karstumā. Savukārt runčiem tā ir daļa no pārošanās rituāla. Ja runcis mājās kļūst pārāk agresīvs, kad mīcās, labāk iet viņam ar līkumu.

Ja kaķis izteikti mīcās saimnieka klēpī un murrā, tas nozīmē: viņš cilvēku ir pieņēmis par savu māti-barotāju.

Ir vēl kāds iemesls, kāpēc kaķi tik neparasti izturas. Kaķu ķepās ir smaržu dziedzeri, tie atrodas tuvu nagu pamatnei. Šo cilvēkam neuztveramo smaržu minči izmanto, lai iezīmētu savas teritorijas robežas. Citi dzīvnieki un kaķi, protams, spēj to saost. Tā kā – kaķis mīcās pa paklāju vai dīvāna spilveniem, iespējams, pa savai modei iezīmējot privātīpašumu. Bet ja mīcīšanās un iesmaržošana notiek uz saimnieka, viņam vajadzētu justies lepnam – kaķis visai pasaulei grib pavēstīt, ka šis cilvēkveidīgais pieder viņam!

Vislielāko popularitāti tomēr ieguvis cits izskaidrojums: mīcīšanās ir palieka no kaķēna vecuma. Kaķēni mēdz ar ķepām stimulēt mātes pupu, lai viņai izdalītos vairāk piena. Parasti kaķēni tad murrā, un arī pieaugušā vecumā mīcīšanos pavada murrāšana.  
 

Saimnieks ir kaķa mamma vai paps

Ja kaķis izteikti mīcās saimnieka klēpī un murrā, tas nozīmē: viņš cilvēku ir pieņēmis par savu māti-barotāju. Kad kaķēns zīž pienu, viņš mīca mātes pupu, murrā un pat siekalojas, gaidot piena plūsmu. Kaķēnu barošana parasti notiek kādā mīkstā, siltā vietiņā, kur māte noguļas uz sāniem, lai mazuļi tiktu klāt. Saimnieka klēpis var aizvietot silto vietiņu, bet viņa atlaišanās gultā vai atpūtas krēslā var kaķim asociēties ar mātes guļošo pozu barojot. Un pieaugušais kaķis pēkšņi atceras bērnību un kļūst par kaķēnu. Reizēm saimnieku aizvieto viņa drēbes vai gultasveļa, jo tām ir spēcīga viņa smarža un tās ir mīkstas.

Šis ir ļoti intīms un maigs brīdis kaķa un cilvēka attiecībās. To vajadzētu novērtēt kā lielu dārgumu un nodoties abpusējai labsajūtai (ja tikai tie nagi nebūtu tik asi!). Ir saimnieki, kas necieš kaķa mīcīšanos un šādā brīdī pastumj minci nost vai izturas vēl skarbāk. Kaķi tas var ļoti pārsteigt un pat satriekt, jo viņa īstā māte nekad tā nedarītu. Sava pūkainā mīluļa atstumšana šādā reizē ir pilnīgi pretēja rīcība tam, kā vajadzētu izturēties. Šis ir ideāls brīdis, lai nostiprinātu maiguma pilnu saiti ar savu kaķi un iedibinātu uzticēšanos un draudzību, kas saimniekam būs labākā atlīdzība kaķa-cilvēka attiecībās.

Tātad kaķa mīcīšanās uz saimnieka ir dabiska rīcība, kas parasti izpaužas, kad mincis ir apmierināts un laimīgs. Tā jāuztver kā kaķa atzīšanas zīme par savu vecāku (kaķi „mīca” gan mammu, gan tēti!) un brīnišķīga „man ir jauki ar tevi” izpausme.

 
Autore: Inguna Mukāne/Zveriem.lv