No nākamā gada Latvijā internetā vairs nedrīkstēs tirgot ''duālās kvalitātes" preces

No 2022.gada Latvijā internetā iegādājamo preču kvalitāte nedrīkstēs atšķirties no citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tirgoto preču kvalitātes, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā.

FOTO: Pexels.com

EM grozījumus izstrādājusi, lai pārņemtu ES direktīvu, kuras visaptverošais mērķis ir nodrošināt augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībai ES, lai uzņēmumu darījumi, tostarp pārrobežu, būtu godīgi un pārredzami. Latvijai direktīvas prasības ir jāpieņem līdz šā gada novembra beigām un prasībām jāstājas spēkā ar 2022.gada 1.janvāri.

Likumprojekts tostarp paredz izvairīties no tā dēvētās "duālās kvalitātes". Proti, turpmāk par maldinošu komercpraksi tiks uzskatīta tāda, ja prece vienā ES dalībvalstī tiks uzrādīta kā identiska citās dalībvalstīs pārdotajām, tomēr šo preču sastāvā vai raksturīpašībās būs nozīmīgas atšķirības.

 

"Tirgotājs, iespējams, viena un tā un paša zīmola preces noformējumu ir nedaudz pielāgojis dažādiem ģeogrāfiskajiem tirgiem noteiktajām prasībām par obligāti norādāmo informāciju vai piedāvā šo preci dažādos svara vai tilpuma iepakojumos, vai tamlīdzīgi.

Likumprojekta mērķis ir panākt, lai visās dalībvalstīs ir vienlīdz augstas kvalitātes preces, un patērētāji netiek maldināti, proti, lai šķietami identiskas preces tiešām būtu identiskas to kvalitātē līdz pat vissīkākajam rādītājam.

Ikviens ES iedzīvotājs ir tiesīgs saņemt identiskas kvalitātes produktus, neatkarīgi no tā, kurā valstī produkts tiek iegādāts," pauda EM.

Reklāma
Reklāma

 

Tāpat no likumprojekta izriet, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kā uzraugošā iestāde būs tiesīga par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10% no tā gada vai vairāku gadu vidējā neto apgrozījuma. Ja informācija par komercprakses īstenotāja apgrozījumu nebūs pieejama, PTAC varēs piemērot naudas sodu līdz diviem miljoniem eiro.

Par likuma izmaiņām vēl jālemj Ministru kabinetam, bet gala lēmumu jāpieņem Saeimai.