Vai Latvijas veikalos preces ir sliktākas par Rietumeiropas veikalos nopērkamajām?

Lielveikali „Sky” ik pa laikam rīko reklāmas akciju „Saturam ir nozīme”, kurā aicina pirkt pazīstamu zīmolu preces, kas īpaši ražotas Rietumeiropas, nevis Austrumeiropas, tirgum. Vai tas nozīmē, ka pārējos lielveikalu tīklos mēs varam nopirkt atpazīstamo zīmolu surogātus? Kā ir patiesībā.

Viena un tā paša zīmola preces ir atšķirīgas – Rietumeiropai labākas, Austrumeiropai sliktākas. Lielveikalu tīkli to īpaši negrib atzīt, bet preces tiek dalītas, piemēram, „Sky” Rietumeiropai ražotās preces izliktas atsevišķos plauktos.

FOTO: Shutterstock.com

Viena un tā paša zīmola preces ir atšķirīgas – Rietumeiropai labākas, Austrumeiropai sliktākas. Lielveikalu tīkli to īpaši negrib atzīt, bet preces tiek dalītas, piemēram, „Sky” Rietumeiropai ražotās preces izliktas atsevišķos plauktos.

 

Visā pasaule pazīstamo zīmolu preces Austrumeiropai pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, kā arī citās postpadomju valstīs, piemēram, mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, bet šīs pašas preces Rietumeiropas tirgum - kādā no Rietumvalstīm. Izpētot preci, atklājas, ka to sastāvs ir citādāks un arī cena atšķirīga - dārgāka. Var pieņemt, ka Austrumeiropai ražotajām precēm tiek izmantotas lētākas izejvielas, jo austrumeiropiešu pirktspēja ir zemāka. Rietumeiropai ražotās preces bieži vien ir divas un pat vairāk reižu dārgākas. 

 

Būtiskās zīmola preču atšķirības 
Piemēram „Sky” reklāmā minēts, ka Polijā ražotajā saldajā krēmā „Nutella” izmantots 6,6% vājpiena pulveris, bet Vācijas ražojumā – 7,5%. Polijā fasētā siera „Mozarella” iepakojumā ir piecas siera šķēles, bet Vācijā – septiņas šķēles. Lietuvā ražotajā dzērienā „Schweppes” ir divi procenti citronu sulas, bet Vācijā – trīs procenti. Šai gadījumā minētās sastāvdaļas nav nekas veselībai bīstami kaitīgs. Tomēr varētu būt preces, kur ne tikai ekonomēts uz kvalitāti, bet arī uz drošumu. Kasjauns.lv jautāja citiem veikalu tīkliem: „Ar ko viņu tirgotās pazīstamo zīmolu preces atšķiras no analogiem Rietumeiropas veikalos, vai to kvalitāte ir sliktāka?” 

Aptaujāto lielveikalu tīklu pārstāvji uzsvēra, ka nav jāuztraucas par preču kvalitāti un drošumu, bet tai pašā laikā arī neapgalvoja, ka Rietumos un Austrumos nopērkamās vienāda nosaukuma preces ir absolūti identiskas.

Aptaujāto lielveikalu tīklu pārstāvji uzsvēra, ka nav jāuztraucas par preču kvalitāti un drošumu, bet tai pašā laikā arī neapgalvoja, ka Rietumos un Austrumos nopērkamās vienāda nosaukuma preces ir absolūti identiskas. Tas varētu nozīmēt, ka ražotāji Austrumeiropas tirgum paredzētajās precēs izmanto lētākas izejvielas. Tai pašā laikā lielveikalu pārstāvji uzsvēra – Latvijas pircēji ir patrioti un pārsvarā izvēlas vietējo, nevis importa preci, sevišķi tas attiecas uz pārtiku. 

 

„Elvi”: „Nav pamata domāt par kaut kādu produktu segmentēšanu” 
„ELVI Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine Kasjauns.lv skaidroja: „Mūsdienās pārtikas preču segmentā ir pieejams patiešām plašs piedāvājums. Pircējs var izvēlēties produktus pēc garšas kvalitātes, rocības, dzīvesstila vai cita veida kritērijiem. Arī veikalos „Elvi” mūsu pircējiem piedāvājam daudzveidīgu produktu piedāvājumu, kā prioritāti izvirzot pašmāju ražojumus un, protams, ņemot vēra katra reģiona iecienītākos produktus. 

 

Uz katras preces ir norādīts tā sastāvs, ar ko pircējs var iepazīties un salīdzināt ar citu līdzīgu preci. Jāsaka – pircēji labprāt lasa preču sastāvu, izcelsmes valsti, jo viņi ir izglītoti, izvēlīgi, ceļo, nogaršo jaunus ēdienus, produktus, vēlas tos pagatavot vai nopirkt arī Latvijā. Tāpat arī internetā ir pieejams diezgan daudz informācijas par uzturu, produktiem un to ražošanas procesiem. Noteikti būtu jāpiemin arī tas, ka pirms produkts nokļūst veikalu plauktos – tam tiek veiktas visu nepieciešamo kvalitātes standartu pārbaudes. 

 

Pirms četriem gadiem Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācijas veiktais pētījums liecināja, ka lielākoties Austrumeiropas valstu veikalos pārdotie produkti ir zemākas kvalitātes nekā analogi Rietumeiropas valstīs.

 

Pagājušajā gadā startējās kampaņa „Latvijas labums”, kuras ietvaros tika vērsta sabiedrības uzmanība uz Latvijā ražotās produkcijas daudzveidību, tai skaitā pārtikas nozarē. Latvijā ražoti produkti ir kvalitatīvi un gardi, ko ir iecienījuši ne tikai pašmāju iedzīvotāji, bet arī tūristi no Rietumvalstīm. 

 

Līdz ar to mums nav pamata domāt par kaut kādu produktu segmentēšanu pēc izpildes kvalitātes, ko var iegādāties Austrumeiropas un Rietumeiropas pārtikas preču veikalu plauktos”. 

Reklāma
Reklāma


„Rimi”: „Sadarbojamies tikai ar sertificētiem un uzticamiem partneriem” 
Savukārt „Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite Kasjauns.lv teica: „„Rimi” veikalu tīkla pieredze liecina, ka Latvijas pircēji ir patrioti, un tieši Latvijas preces ir pircēju pirmā izvēle. Tāpēc varam ar gandarījumu teikt – lielākā daļa no svaigās pārtikas mūsu tīklā ir vietējo uzņēmumu ražojumi. 

 

Ja runājam par preču klāstu kopumā, „Rimi” mērķis ir pircējiem piedāvāt tikai kvalitatīvas un drošas preces, tādēļ izvēlamies sadarboties tikai ar sertificētiem un uzticamiem partneriem, veidojot ar tiem ilgtermiņa sadarbību. Bez Latvijas uzņēmumiem starp „Rimi” sadarbības partneriem  ir arī, piemēram, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Zviedrijas, Polijas un citu Eiropas Savienības valstu uzņēmumi. Turklāt visās Eiropas Savienības valstīs ir vienoti kvalitātes standarti, un visām pārtikas un nepārtikas precēm neatkarīgi no ražošanas valsts ir jāatbilst noteiktām kvalitātes prasībām, kurām tiek rūpīgi sekots līdzi. 
  
Savukārt jautājumi par noteiktu zīmolu preču atšķirībām dažādos pasaules reģionos būtu jājautā pašiem ražotājiem, kuri ražo preces dažādiem tirgiem”. 
  


„top!”: „Nav pierādījumi apgalvojumam, ka kvalitāte būtiski atšķiras” 
Veikalu tīkla „top!” Iepirkumu grupas mārketinga vadītājs Lauris Osis Kasjauns.lv sacīja: „Mūsu, veikalu „top!” sortimenta veidošanas viens no būtiskākajiem faktoriem ir preču kvalitāte un to atbilstība visām likumdošanas normām, mēs rūpīgi sekojam līdzi preču kvalitātei un mūsu rīcībā nav pierādījumi apgalvojumam, ka kāda zīmola vai konkrēta produkta kvalitāte būtiski atšķirtos no šo pašu zīmolu precēm, kuras ir paredzētas un tiek realizētas Rietumeiropas tirgū. Tajā pašā laikā mēs augsti vērtējam un uzticamies ražotājiem, kuri ražo šo preci un ir atbildīgi par tās kvalitāti”. 

 

Rietumeiropiešu un austrumeiropiešu pircēju dalīšana 
Tomēr internetā ir atrodamas ziņas, ka pazīstamu zīmolu preces atšķirīgas. Lūk, daži piemēri: 

* Vācijas tirgum ražotais mazgāšanas līdzeklis „Fairy” satur 15 - 30% virsmas aktīvos savienojumus, kas ir līdz divas reizes koncentrētāks salīdzinot ar Čehijā ražoto mazgāšanas līdzekli. Vācijas tirgum ražotais mazgāšanas līdzeklis nesatur smaržvielas, kas parasti var izsaukt dažādas alerģiskās reakcijas. 

* Vācijā ražotais šķīstošais kakao „Nesquik” dzēriens satur 19% kakao pulveri , bet Polijā ražotais 18%. Galvenā atšķirība ir enerģētiskajā vērtībā. 

* Vācijā ražotais margarīns „Rama” satur 46% augu eļļas, Polijā ražotais – 40%. Garšas atšķirība arī ir diezgan ievērojama.. 

* Rietumeiropas tirgum ražotajos veļas pulveros „Ariel” fosfāti tiek aizstāti ar ceolītiem. Fosfāti satur barības vielu fosforu, kas izraisa ūdenstilpes pārmēslošanu. Tāpat fosfāti nodrošina virspusēji aktīvo vielu saķeri ar auduma virsmu, ka tās nevar izskalot pat pēc desmit mazgāšanas reizēm. Vācijā ražotais pulveris savu aktīvo darbību sāk pie 20 grādu temperatūras, bet Austumeiropas tirgum domātais pie 30 grādu. 

 

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka pirms četriem gadiem Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācijas veiktais pētījums liecināja, ka lielākoties Austrumeiropas valstu veikalos pārdotie produkti ir zemākas kvalitātes nekā analogi Rietumeiropas valstīs. 

Toreiz Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs Kasjauns.lv teica, ka ražotāji Rietumu tirgum piegādā kvalitatīvāku un dārgāku produkciju, jo tur ir maksātspējīgāki pircēji: „Tāpēc viens un tas pats produkts var būt ar atšķirīgu kvalitāti. Pats esmu pārliecinājies, ka veļas pulveris no Vācijas ir divas līdz trīs reizes efektīvāks”. 

 

Teksts: Elmārs Barkāns

Avots: www.kasjauns.lv