Rīgā dzīvojošajiem, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, joprojām lielākie tēriņi

Kā rāda pētījuma rezultāti - četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kv.m dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem. Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 EUR mēnesī, Viļņā ap 513 EUR, bet Tallinā ap 499 EUR mēnesī. 

FOTO: Shutterstock.com

Visās Baltijas valstu galvaspilsētās ģimenēm visdārgāk izmaksā īrēts mājoklis. Kopš pagājušā gada īres cenas augušas Rīgā (15%) un Viļņā (5%).

 

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 EUR, Rīgā 56% jeb 751 EUR, bet Viļņā 59% jeb 723 EUR. Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – kamēr vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 EUR un Viļņā 1236 EUR, tikmēr Tallinā tie sasniedz 1953 EUR. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% Tallinā. Jāatzīst gan, ka vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%. 

 

Pārtika 
Pārtika joprojām ir lielākā mājsaimniecību izdevumu pozīcija visās Baltijas galvaspilsētās. Balstoties uz 2015.gada februārī apkopotajiem datiem visu Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, visaugstākās izmaksas par optimālu pārtikas grozu ir ģimenei Rīgā, sastādot 312 EUR, bet zemākās Viļņā  - 291 EUR. Tallinā par optimālu pārtikas grozu ģimenēm nāktos tērēt 299 EUR. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi par pārtiku ģimenēm Rīgā un Tallinā sarukuši gandrīz par 6%, tādējādi samazinot tēriņus par teju 20 EUR mēnesī, bet nedaudz (par aptuveni 1% jeb 3 EUR) pieauguši Viļņā. 

 

Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā, cenas samazinājušās visām pārtikas grupām, izņemot maizi un graudaugu produktus, kas palikuši dārgāki un olbaltumvielu pārtikas grupu (gaļa, zivis, rieksti u.c.), kas saglabājusi iepriekšējo cenu līmeni. Tikmēr Lietuvā cenas augušas gan piena produktiem, gan olbaltumvielu pārtikas grupai, kā arī citām pārtikas groza sadaļām. Kopumā lielākā daļa pārtikas grozā esošo sadaļu visdārgāk izmaksā Rīgā dzīvojošām ģimenēm, izņemot gaļu, zivis, riekstus un taukvielas, kas ir dārgākas Igaunijā, kā arī piena produkti Lietuvā.

 

Iedzīvotāji seko līdzi cenu izmaiņām un labprāt izmanto īpašos piedāvājumus. Saskaņā ar pētījumu kompānijas Nielsen datiem, preces ar atlaidi veido nozīmīgu daļu no kopējā pārtikas un ikdienas preču tirdzniecības apgrozījuma Latvijā un Lietuvā (vairāk kā 40%), kam seko Igaunija (vairāk kā 30%). Tajā pašā laikā akcijās vairāk iegādājas to zīmolu preces, kuras patērētāji pazīst un ir iecienījuši.

 

Mājoklis
Īpašumā esošā mājokļa izmaksas ir ievērojami zemākas, ja salīdzina ar īrētu vai kredītā pirktu mājokli. Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kv.m plašā mājoklī daudzdzīvokļu mājā, ik mēnesi tērē ap 200 EUR Tallinā, ap 179 EUR Rīgā un ap 158 EUR Viļņā. Lielāko daļu izdevumu veido siltuma un apsaimniekošanas izmaksas, lai gan izdevumi par apkuri visās Baltijas valstu galvaspilsētās samazinājušās par 6.5% - 9%, ietaupot līdz pat 8 EUR mēnesī. 

 

Salīdzinājumā ar situāciju pērn, izmaksas par ūdens apgādi un kanalizāciju pieaugušas Viļņā (14%) un Rīgā (25%), kas vērtējams kā nozīmīgākais palielinājums no mājokļa izmaksu pozīcijām. Līdzīgu palielinājumu izmaksās veido elektrības cenu pieaugums Rīgas mājsaimniecībām (24,7%), kamēr Tallinā un Viļņā dzīvojošām ģimenēm tēriņi par elektrību ir pat samazinājušies par 7% - 8%.

Reklāma
Reklāma

 

Visās Baltijas valstu galvaspilsētās ģimenēm visdārgāk izmaksā īrēts mājoklis. Kopš pagājušā gada īres cenas augušas Rīgā (15%) un Viļņā (5%). Ierēķinot ikmēneša kredīta maksājumu, mājokļa izdevumi kredītā pirktos dzīvokļos Rīgā un Viļņā ir gandrīz par trešdaļu (Rīgā par 28%, Viļņā par 35%) zemāki nekā īres dzīvokļos. Tallinā kredītā pirkta dzīvokļa izmaksas gan ir līdzvērtīgas īrētam, kas skaidrojams ar augstākām nekustamā īpašuma cenām. 


„Daļai ģimeņu šķērslis sava mājokļa iegādei kredītā ir pirmās iemaksas neesamība. Īpaši sarežģīti izveidot uzkrājumus pirmajai iemaksai ir tiem iedzīvotājiem, kuri šobrīd mājokli īrē. Tāpēc īres cenu pieaugums Rīgā un Viļņā šo problēmu aktualizē vēl vairāk. Latvijā situāciju daļēji risina valsts sniegtais atbalsts ģimenēm ar bērniem, kuriem ir regulāri ienākumi, taču nav uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai, nodrošinot galvojumu pirmā mājokļa iegādei,” norāda Evita Jansone, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vadītāja. 

 

Transports
Rīgā saglabājas visaugstākās sabiedriskā transporta izmaksas, ja salīdzina ar kaimiņu valstu galvaspilsētām – kamēr Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas un Viļņā izmaksas ir nemainīgas, tikmēr Rīgā kopš pagājušā gada tās augušas par 25%. Ģimene, kurā ir divi pieaugušie un divi nepilngadīgi bērni, pārvietošanās vajadzībām izmantojot sabiedrisko transportu, Rīgā šim nolūkam tērē 100 EUR mēnesī, Viļņā nepilnus 64 EUR, bet Tallinā sabiedriskais transports ir bezmaksas.

 

„Ja salīdzinām ieguvumus no pārtikas cenu samazināšanās, kas Rīgas ģimenei sastāda nepilnus 20 eiro, tad sabiedriskā transporta izdevumu pieaugums to pilnībā aizstāj, atstājot ģimenes finanses nulles pozīcijā. Tomēr rīcībā esošo ienākumu pieaugums Rīgā bijis spējāks par transporta un kopējo mājokļa izdevumu kāpumu, kas gala rezultātā pārējiem tēriņiem ģimenes maciņā nozīmē līdz pat 92 eiro vairāk kā pērn”, atzīst Evija Kropa Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperte.

 


Par pētījumu: Turpinājums 2014.gadā veiktajam pētījumam par Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību lielākajām izdevumu pozīcijām pēc Swedbank Baltijas valstu Privātpersonu finanšu institūta radītas metodoloģijas. Pētījuma ietvaros definētais pārtikas grozs ir veidots, pamatojoties uz Igaunijas Uzturzinātņu asociācijas un Zviedrijas Nacionālā pārtikas dienesta normatīvajām metodēm, nodrošina nepieciešamās uzturvielas un atbilst Baltijas valstu iedzīvotāju ēšanas paradumiem. Datus par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām 2014. gada februārī apkopoja tirgus pētījumu kompānija Nielsen, fiksējot produktu pamatcenas Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, kas nodrošina lielāko mazumtirdzniecības apgrozījumu.