Aprikozes – stādi aprīlī, kop visu gadu

Ja vēlies baudīt paša izaudzētas aprikozes, bruņojies ar pacietību un gatavojies regulārai koku kopšanai. Tomēr saldie, aromātiskie augļi ir šo pūļu vērti.
Augļus noplūc ar rokām vai noņem ar piemērotu ierīci.

FOTO: Shutterstock.com

Augļus noplūc ar rokām vai noņem ar piemērotu ierīci.

Stādi pavasarī

Aprikozes stāda pavasarī – aprīļa beigās, maija sākumā – no vēja pasargātā un ļoti saulainā vietā dienvidu pusē. Vairākums aprikožu ir pašneauglīgas, tāpēc vajadzīgi vismaz divi koki. Stāda trīs metru attālumā, lai tie saņemtu pietiekami daudz saules gaismas un viens otru nenoēnotu.

 

Piemērota viegla, irdena, ūdens un gaisa caurlaidīga smilts vai mālsmilts augsne ar zemu gruntsūdens līmeni. Augsnei jābūt ar neitrālu pH līmeni vai tikai viegli sārmainai.

Stādāmajai bedrei jābūt gana lielai (1x1 m). No tās izņem visu zemi, daļu augsnes sajauc ar organisko mēslojumu, ja nepieciešams, pievienojot arī rupju smilti, un ievieto atpakaļ bedrē.

Kailsakņu stādiem nedrīkst iekalst saknes, tāpēc padomā, kā to pārvedīsi no stādaudzētavas. Vari ietīt mitrā audumā vai iegremdēt koka saknes iepriekš sagatavotā māla pļuriņā, kas pārklās katru saknīti un neļaus izžūt līdz pat iestādīšanai.

 

Kā kopt aprikožu koku visu gadu?

Pavasarī

Jau nākamajā gadā pēc iestādīšanas veic pirmo pavasara atzarošanu. Tā būs nepieciešama katru pavasari. Pirms vēl kokā sākusi cirkulēt sula, izgriez slimos un aizlauztos zarus un formē vainagu, izgriežot krusteniski un vertikāli augošos zarus (vienā reizē ne vairāk par trešdaļu skeletzaru). Griezuma vietas apstrādā ar potvasku vai brūču ziedi.

Ja ziemā bijis ļoti auksts, atzarošanu un vainaga veidošanu veic tikai pēc tam, kad aprikozei sāk plaukt pumpuri (tad būs redzams, kuri zari ir veiksmīgi pārziemojuši).

Aprikozes mēslo ar slāpekli saturošu mēslojumu un, tiklīdz gaiss iesilis, miglo ar urīnvielu vai varu saturošu augu aizsardzības līdzekli. Reizi trīs gados apdobē ieroc satrūdējušus kūtsmēslus vai kompostu.  

Reti, bet bagātīgi laisti vismaz četras reizes gadā. Sausā pavasarī pirmo reizi laisti pirms ziedēšanas, mitrā – nepilnas divas nedēļas pēc ziedēšanas.

 

Vasarā

Aprikožu koku atzaro, jo pastiprināti aug jaunie zari, kas var aizsegt sauli un noēnot vainaga iekšpusi. Svarīga arī laistīšana, jo, nesaņemot pietiekami daudz mitruma, augļi būs sīki, negaršīgi vai nobirs negatavi. Ja aprikozi laistīji pavasarī, pirms ziedēšanas, jūnija sākumā atkal aplej; ja pēdējā laistīšana bija maijā, nākamo veic jūlijā. Lai augsnē saglabātu optimālu mitruma līmeni, apdobes mulčē ar sienu vai lapu koku skaidām.  

Reklāma
Reklāma

Augļus noplūc ar rokām vai noņem ar piemērotu ierīci.

Vasarā, kad pastiprināti aug jaunie dzinumi, dod papildmēslojumu ar kāliju un fosforu. Iestrādā to apdobē reizi mēnesī vai ieber nelielā padziļinājumā, kas izveidots ap apdobi.

 

Rudenī

Rūpīgi sagrāb un iznīcini nokritušās lapas. Turpini dot kāliju un fosforu saturošu mēslojumu (bet ne slāpekli!). Vēlā rudenī sausā laikā balini stumbrus un skeletzarus, lai pasargātu koka mizu no sala un saules postījumiem. 

 

Taču svarīgākais darbs ir ieziemošana. Tikai tā jaunos kociņus nosargāsi no izsalšanas un lielos kokus no apsalšanas. Pirms ziemas pamatīgi mulčē apdobes ar biezu lapu koku skaidu, salmu vai egļu zaru slāni. Jauniem kokiem siltini stumbru, ietinot elpojošā materiālā – agroplēvē, kokosšķiedru audumā, kartonā. Šķirnes ar zemu ziemcietību pilnībā ietin agroplēvē un pārsedz ar mitrumu necaurlaidīgu materiālu, atstājot gaisa piekļuves spraugas apakšpusē. Visu stingri nostiprini, lai vējš ziemas mēteli neatrauj vaļā.

 

Padoms

Māca Ilze Grāvīte, APP Dārzkopības institūts vadošā pētniece:

“Ja aprikozēm ir daudz augļaizmetņu, tie obligāti jāretina, citādi augļi būs mazi, bezgaršīgi, bet ēdājam būs pilna mute mizas pūkām. Tāpēc, tiklīdz aprikozes zaros ir augļaizmetņi, novērtē to daudzumu un, ja nepieciešams, retini. Tā augļi saņems vairāk gaismas un veidosies kvalitatīvāki.”
 

Iestādi kādu no šīm šķirnēm!

● ‘Varjag’. Aptuveni 3 m garš koks. Dzelteni, sulīgi augļi ar nedaudz pūkainu mizu.

● ‘Edelveis’. Ziemcietīga šķirne. Aprikozes dzelteni sārtas ar kraukšķīgu un saldu mīkstumu un pūkainu miziņu. Labi uzglabāt un transportēt.

● ‘Lāsma’. Spēcīga auguma koks ar paplatu vainagu, raža nobriest augusta sākumā. Aprikozes vidēji lielas, tumši dzeltenas ar sārtumu saules pusē, aromātiskas, ar labu garšu. Izturīga pret izplatītākajām aprikožu slimībām. Augļi lieliski kompotā.

● ‘Krasnoščokij’. Siltos pavasaros daļēji pašauglīga šķirne ar oranži sārtiem, aromātiskiem augļiem.

● ‘Velta’. Izaug liels aprikožu koks ar stāvu vainagu, raža nobriest augusta sākumā. Aprikozes lielas, oranžas ar sārtu nokrāsu, stingras, sulīgas, ar labu garšu. Laba ziemcietība.