"Vienkārši drausmīgs nespēks un galvassāpes, bet no kā gan?..." Izrādās – par maz dzelzs!

“Tad ir jānoskaidro iemesls, kādēļ anēmija ir radusies, un jāuzsāk terapija. Dzelzs anēmijas cēloņi var būt dažādi, piemēram, asins zudums, gremošanas orgānu slimības un traucēta dzelzs uzsūkšanās, vienveidīgs uzturs, kas nenodrošina organismu ar pietiekamu dzelzs daudzumu,” paskaidro Karlīna Elksne, ginekoloģe “Veselības centru apvienībā”.

Jāpārbauda ne tikai dzelzs, bet arī feritīna līmenis

Pirmie signāli, kas liecina par dzelzs deficītu, visbiežāk ir nespēks, reibonis vai pat ģībonis, taču šīs izpausmes ir viegli norakstīt uz pārmērīgu slodzi. Turklāt bieži vien dzelzs deficīta simptomi nav jūtami vispār, it sevišķi, ja anēmija ilgstošā periodā attīstās sievietei – organisms adaptējas dzīvei ar pazeminātu dzelzs līmeni. Nereti šī svarīgā mikroelementa deficītu atklāj tikai tad, kad veiktas laboratoriskās analīzes. “Dzelzs deficīts bieži attīstās pakāpeniski un ilgu laiku var palikt nepamanīts, jo simptomi ir nespecifiski vai organisms tiem pielāgojas. Lai objektīvi izvērtētu situāciju, ar pilnas asins ainas un dzelzs rādītāja noteikšanu vien nepietiek – būtiski pārbaudīt arī feritīna līmeni, kas atspoguļo dzelzs rezerves organismā. Feritīna analīze ļauj atklāt dzelzs deficītu agrīnā stadijā, pirms attīstās anēmija un ar to saistītas veselības problēmas,” norāda ārste Jana Osīte, SIA “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja.

Dzelzs anēmijas gadījumā kļūst grūtāk veikt ikdienas darbus, rodas miegainība, vājinās koncentrēšanās spējas, var pievienoties galvassāpes, sirdsklauves un aizdusa fiziskas piepūles laikā. Ārējās pazīmes: bāla sejas āda, ādas sausums, jēlums mutes kaktiņos, sāpes mēles galā, trausli nagi, pastiprināta matu izkrišana. Dažkārt dzelzs anēmija mēdz izraisīt vēlmi pēc neparastas garšas ēdieniem.

Dzelzs trūkums apdraud veselību, jo tā pilda organismam ļoti svarīgas funkcijas:

• piedalās skābekļa transportēšanā uz šūnām;
• nepieciešams hemoglobīna un eritrocītu veidošanai;
• iesaistās neironu signālu pārraidē uz mērķu šūnām;
• piedalās kolagēna sintēzē;
• ir viens no svarīgiem elementiem imūnās sistēmas funkcionēšanā;
• piedalās dažādos šūnu augšanas un enerģijas ražošanas procesos;
• dzelzs ir enzīmu sastāvdaļa.

Pārliecinies, vai esi riska grupā!

“Tā kā dzelzs anēmiju var veicināt dažādi faktori, arī riska grupu uzskaitījums ir visai plašs. Vērtējot pēc dzimuma, biežāk dzelzs anēmiju konstatē sievietēm, tostarp tā var piemeklēt, piemēram, profesionālas dejotājas, vingrotājas. Nereti šī mikroelementa deficīts novērojams gados vecākiem cilvēkiem. Neatkarīgi no dzimuma un vecuma dzelzs anēmija mēdz attīstīties pēc operācijām, traumām, strauja asins zuduma,” skaidro Karlīna Elksne.

Lūk, sešas galvenās riska grupas!

1. Sievietes ar spēcīgu menstruālo asiņošanu, dzemdes miomu. Tā ir iekārtots sievietes organisms – reproduktīvajā vecumā katru mēnesi (izņemot grūtniecības laiku) notiek menstruācija – dzemdes gļotādas funkcionālā slāņa atdalīšanās un izvadīšana no organisma kopā ar asinīm. Iemesli, kas var izraisīt spēcīgāku menstruālo asiņošanu, ir dzemdes mioma, endometrija hiperplāzija un endometrija polips. Ja asiņošana regulāri ir apjomīga, var izrādīties, ka krities dzelzs līmenis asinīs.
2. Grūtniecības laikā, kā arī barojot bērnu ar krūti, ir jāseko līdzi dzelzs un feritīna līmenim asinīs. Tomēr  dzelzi papildus jālieto tikai tām grūtniecēm, kurām dzelzs rezervju izsīkums ir apstiprināts ar analīzēm. Tad ir jāuzsāk anēmijas ārstēšana. Ja grūtniece lieto dzelzi bez vajadzības, jārēķinās ar blaknēm, piemēram, gremošanas sistēmas problēmām (slikta dūša, aizcietējumi) vai zobu iekrāsošanos.
3. Zīdaiņiem, kuriem ir iedzimta mazasinība, vēlāk var attīstīties dzelzs deficīts. Par anēmiju var liecināt ēstgribas trūkums, sausa āda, bieža slimošana, niķīgums. Dzelzs anēmijas risks ir lielāks, ja bērns ir dzimis priekšlaikus, arī tad, ja savlaicīgi netiek uzsākta mazuļa piebarošana. Anēmiju var veicināt arī pārāk liels piena produktu daudzums ikdienas ēdienkartē, jo kalcijs, ko satur piena produkti, traucē dzelzs uzsūkšanos. Protams, būtu jānoskaidro, vai dzelzs anēmiju zīdainim neizraisa kāda gremošanas sistēmas slimība, piemēram, celiakija.
4. Cilvēki, kas sirgst ar slimībām, kam raksturīga kavēta dzelzs uzsūkšanās organismā. Piemēram, čūlainais kolīts vai citas kuņģa un zarnu trakta slimības izraisa nepietiekamu uzturvielu, tostarp dzelzs, uzsūkšanos organismā. Šādos gadījumos ir īpaši svarīgi sekot līdzi veselības stāvoklim un dzelzs un feritīna līmenim asinīs.
5. Strauji augoši bērni, pusaudži. Visstraujāk bērni aug pirmajos dzīves gados un pusaudža vecumā. Izpētīts, ka pirmajos dzīves gados uz vienu kilogramu ķermeņa svara bērnam vajag teju sešas reizes vairāk dzelzs, nekā pieaugušam cilvēkam. Meitenēm pusaudzēm ikmēneša asiņošana var būt apjomīgāka, jo organisma hormonālā regulācija vēl nav stabilizējusies. Dzelzs rezerves organismā var strauji izsīkt – lai līdz tam nenonāktu, laikus un regulāri jāveic analīzes.
6. Veģetāriešiem, vegāniem, svaigēdājiem, kas atturas no noteiktu produktu iekļaušanas ēdienkartē, noteikti ir jāpārdomā, kā uzņemt trūkstošās uzturvielas, tostarp dzelzi. Īpaši jāuzmanās dietas uzsākšanas posmā, kad organisms pārkārtojas un pielāgojas. Parasti šī mikroelementa uzņemšanu panāk, aizstājot gaļu ar citiem dzelzi saturošiem produktiem, kā arī uzņemot dzelzi ar uztura bagātinātājiem vai ārsta nozīmētiem medikamentiem.

Kā dzelzi apēst?

Dzelzi satur gaļa, aknas, zivis (tuncis, lasis), dārzeņi (piemēram, kāposti, brokoļi, paprika, saldie kartupeļi), pākšaugi, spināti, zemenes, ērkšķogas, granātāboli, žāvēti augļi, ķirbju sēklas un pilngraudu produkti. Starp citu, ar dzīvnieku valsts produktiem – gaļu un zivīm –, dzelzs organismā uzsūcas vislabāk. Tāpat tās uzsūkšanos uzlabo C vitamīns, tāpēc dzelzi var lietot kopā ar svaigi spiestu apelsīnu, greipfrūtu vai dzērveņu sulu. Karlīna Elksne atgādina: “Jāņem vērā, ka dzelzs uzsūkšanos kavē kalciju saturošie piena produkti, arī soja, kafija un melnā, zaļā un zāļu tēja.”

Ja lietojam dzelzs preparātus

Vispirms, protams, jāizvēlas veselīgs, daudzveidīgs ikdienas uzturs un jāievēro ārsta rekomendācijas dzelzs anēmijas ārstēšanai. Sertificēta farmaceite Erika Pētersone no “Mēness aptiekas” stāsta plašāk par dzelzs preparātu lietošanu: “Ja nepieciešams papildināt dzelzs rezerves organismā, ir pieejama virkne dzelzs preparātu, kas ļauj veiksmīgāk kāpināt dzelzs rādītājus asinīs un uzturēt tos normālā līmenī. Visefektīvāk tas izdodas ar iekšķīgi lietojamiem dzelzs preparātiem, kas satur gan divvērtīgo (Fe2+), gan trīsvērtīgo (Fe3+) dzelzi. Tagad pieejama arī tā dēvētā liposomālā dzelzs.”

Pirms uztura bagātinātāja vai medikamenta iegādes ieteicams konsultēties ar farmaceitu. “Dzelzs preparāta pareiza lietošana ir izšķiroši svarīga, lai sasniegtu labu rezultātu. Dzelzs preparāti jālieto starp ēdienreizēm (vienu stundu  pirms vai divas stundas pēc maltītes), paturot prāta, ka to nedrīkst apvienot ar tējas vai kafijas pauzi. Izvēlētā vai nepieciešamā līdzekļa efektivitāte ir atkarīga gan no sastāva un devas, gan no tā, vai tas ir piemērots konkrētam lietotājam, vai ir saderīgs ar citiem tobrīd lietotajiem medikamentiem vai uztura bagātinātājiem,” uzsver Ērika Pētersone.