Būt veselam ir viegli!

Labu veselību māmiņa savam bērnam var nodrošināt rūpējoties par sevi gatavojoties grūtniecībai, grūtniecības laikā un arī pēc dzemdībām. Turklāt - tas ir pavisam vienkārši! Ir tikai nepieciešams ikdienā lietot sabalansētu uzturu un līdzsvarot mikrouzturvielu daudzumu organismā.

Cilvēka organismā vienlaicīgi notiek miljoniem reakciju, lai nodrošinātu dzīvībai nepieciešamās funkcijas, un visu šo reakciju veikšanai nepieciešami vitamīni un minerālvielas.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Cilvēka organismā vienlaicīgi notiek miljoniem reakciju, lai nodrošinātu dzīvībai nepieciešamās funkcijas, un visu šo reakciju veikšanai nepieciešami vitamīni un minerālvielas.

To, kā stiprināt organismu un saglabāt veselību, kā arī ārstēt slimības, izmantojot sabalansētu uzturvielu kompleksu, pēta ortomolekulārā medicīna. Ortomolekulārā medicīna ir jauns, inovatīvs veids, kā rūpēties par savu veselību. Tā balstās uz zināšanām par to, ka cilvēka organisma veselības nodrošināšanai, aizsargspēju stiprināšanai, slimību profilaksei nepieciešamas uzturvielas noteiktā daudzumā un koncentrācija. Uzturvielas pietiekamās devās un attiecībās nepieciešams gan mazuļa, gan mammas organisma vielmaiņai. Turklāt visas nepieciešamās uzturvielas jāuzņem regulāri, ik dienas.


Organisma vielmaiņa ir bioķīmisko reakciju virkne, un tas ir nepārtraukts un ļoti sarežģīts process. Cilvēka organismā vienlaicīgi notiek miljoniem reakciju, lai nodrošinātu dzīvībai nepieciešamās funkcijas, un visu šo reakciju veikšanai nepieciešami vitamīni un minerālvielas. Ikviena no uzturvielām ir svarīga un neaizstājama, tāpēc ir svarīgi, lai organisms tās uzņemtu pietiekamā daudzumā. Ja organismā trūkst kāda no uzturvielām, vielmaiņas process tiek izmainīts. Tas nozīmē, ka organisma spēja ražot enerģiju dzīvības uzturēšanai ir traucēta un tas ir spiests izmantot papildus citu uzturvielu krājumus un tērēt papildu enerģiju.

Ortomolekulārā medicīna ir jauns, inovatīvs veids, kā rūpēties par savu veselību. Tā balstās uz zināšanām par to, ka cilvēka organisma veselības nodrošināšanai, aizsargspēju stiprināšanai, slimību profilaksei nepieciešamas uzturvielas noteiktā daudzumā un koncentrācija.

Mūsdienās diemžēl nākas sastapties ar uzturvielu nepietiekamību ikdienas uzturā. Vajadzīgās uzturvielas tiek uzņemtas par maz, savukārt pēdējo pārdesmit gadu laikā uzturvielu patēriņš organismā ir pieaudzis. Vai mēs ēdam vismaz piecas porcijas dārzeņu dienā? Vai 50% no visiem uzturā lietotajiem produktiem ir graudaugi? Vai lietojam uzturā gaļu ne vairāk kā divas reizes nedēļā, turklāt vārītu aptuveni plaukstas lieluma gabaliņu? Un vai zivis ēdam vismaz trīs reizes nedēļā?


Māmiņa, kas uz visiem jautājumiem atbildēja apstiprinoši, jau nodrošina savam mazulim attīstībai nepieciešamās uzturvielas un stiprina veselību. Tomēr nevienam nav noslēpums, ka ikdienā mēs lietojam ģenētiski modificētus produktus. Plaši tiek diskutēts par augļu, dārzeņu un citu lauksaimniecības produktu apstrādi, lai ilgāk saglabātu tos svaigus un lietojamus uzturā. Cilvēku uzturs sastāv no ķīmiski apstrādātiem augļiem, dārzeņiem un pat gaļas, kas satur hormonus, antibiotikas. To pārstrādei un izvadīšanai no organisma ir nepieciešams izmantot vitamīnu un mikroelementu rezerves. Turklāt produktu uzglabāšanas un apstrādāšanas laikā zūd liela daļa no uzturvielām. Savukārt, liels daudzums uzņemto vitamīnu, mikroelementu organismā tiek patērētas, lai apstrādātu svešās vielas, ko satur parastā pārtika. Liels organisma uzturvielu krājuma patērētājs ir zāles, arī hormonālā kontracepcija. Hormonālo tablešu lietošanas laikā organismā veidojas vitamīnu B6, B12 un folskābes nepietiekamība.

Vai mēs ēdam vismaz piecas porcijas dārzeņu dienā? Vai 50% no visiem uzturā lietotajiem produktiem ir graudaugi? Vai lietojam uzturā gaļu ne vairāk kā divas reizes nedēļā, turklāt vārītu aptuveni plaukstas lieluma gabaliņu? Un vai zivis ēdam vismaz trīs reizes nedēļā?

Ja uzturvielu nepietiekamība ir ilgstoša, organismā uzkrājas brīvie radikāļi. Tie veicina šūnu novecošanos un bojājumu rašanos. Ja vielmaiņa ir traucēta, organisms kļūst uzņēmīgāks pret vīrusiem un slimībām, tāpēc ir nepieciešams uzņemt paaugstinātu mikroelementu devu, jo to patēriņš organismā ir palielināts. Paaugstināts uzturvielu daudzums ir nepieciešams arī gadījumos, ja organisms cieš no fiziskas pārslodzes un stresa.


Kas māmiņai būtu jāzina, lai viņa un bērniņš būtu veseli?
Sāksim ar to, grūtniecības laikā nav jāēd pa diviem. Ir jāuzņem nevis lielāks daudzums pārtikas produktu, bet diviem organismiem pietiekams daudzums mikrouzturvielu. Būtiska ir nevis kvantitāte, bet kvalitāte.  Tāpēc bieži vien grūtniecības laikā ir ieteicams izmantot uzturvielu kombinācijas, kas satur gan parastos vitamīnu kompleksus (B, C grupas vitamīnus un folskābi), gan omega 3, magniju, kalciju, K un D vitamīnu.
Pētījumos, kas veikti Vācijā un Francijā ir noteikts, ka grūtniecības laikā grūtnieču organismā veidojas folskābes, B1, B2, B6 un citu vitamīnu nepietiekamība. Folskābe kopā ar B6 un B12 vitamīniem ir nepieciešami ne tikai neirālās caurulītes veidošanai embrionālajā periodā, bet arī placentārajiem asinsvadiem.
Nozīmīgas gan bērnam, gan mammai ir omega-3 taukskābes. Interesanti, ka tās pastiprina probiotiku iedarbību. Kopā ar probiotikām, taukskābes samazina alerģijas risku bērniem līdz četru gadu vecumam pat par piecdesmit procentiem. Ja grūtniecības laikā nelielās devās tiek lietotas probiotikas un arī omega-3 taukskābes, alerģiskās reakcijas samazinās. Omega-3 taukskābes pēc dzemdībām ir ļoti nepieciešamas arī māmiņai, jo tas palīdz tikt galā ar pēcdzemdību depresiju.
Turklāt ir pierādīts, ka gadījumos, kad māmiņai organismā ir pietiekams omega-3 taukskābju daudzums, pēc dzemdībām bērniņš ir mierīgāks un ir viņam ir labāks miegs, paaugstinās arī mazuļa kognitīvās spējas.
Pietiekams D vitamīna līmenis organismā palīdz veidot kaulu sistēmu. Ja māmiņa grūtniecības laikā uzņēmusi pietekami daudz D vitamīna, viņa palīdz bērniņam, stiprinot kaulu veidošanos līdz pat deviņu gadu vecumam. Nepieciešamais ikdienas uzturvielu daudzums dažādos dzīves posmos un situācijās ir atšķirīgs un tas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem, piemēram, vecuma, ikdienas stresa līmeņa un dzīves situācijām. Būtiski ir uzturvielas uzņemt ne tikai pietiekamā devā, bet arī pareizajās kombinācijās. Tāpēc māmiņai gan grūtniecības laikā, gan arī krūts barošanas periodā ir svarīgi uzņemt sabalansētu uzturu, lai bērniņš varētu augt un attīstīties.

Reklāma
Reklāma

Ortomolekulārās terapijas speciālisti ir izstrādājuši īpašus uzturvielu kompleksus dažādu slimību un dzīves situāciju gadījumos. Jau plānojot grūtniecību, īpaši, ja pirms tam lietota hormonālā kontracepcija, grūtniecības laikā un krūts barošanas periodā ieteicami ortomolekulārie uzturvielu kompleksi, kas satur ne tikai vitamīnus un mikroelementus, bet arī omega 3 taukskābes un probiotikas.

 

Ortomolekulārais produkts "Orthomol Natal" palīdzēs ātrāk atgūt spēkus māmiņām pēc bērna piedzimšanas. Ja tas tiek lietots krūts barošanas periodā, arī bērns saņems nepieciešamās uzturvielas. Šiem bērniem ir novērots samazināts alerģiju un atopisko ādas parādību risks, citiem vārdiem, šiem zīdaiņiem ir ļoti laba ādiņa, un līdzsvarots miega režīms. Orthomo Natal vai citus ortomolekulāros produktus jautājiet Saules aptiekās vai Diennakts aptiekā Rīgā, Marijas ielā 3, kā arī citās aptiekās.     


Konsultēja: ortomolekulārās medicīnas speciāliste, interniste Antra Briede


Atsauces
   * Maternal vitamin D status during pregnancy and childhood bone mass at age 9 years: a longitudinal study. Javaid MR, Croiser SE, Harvey NC, et al. Lancet 2006; 367: 36-43
   * Higher maternal plasma docosahexaenoic acid during pregnancy is associated with more mature neonatal sleep state patterning. Cheruku SR, Montgomery-Downs HE, Frakas SL. Am J Clin Nutr 2002; 76(3): 608-13
   * Fish oil supplementation in pregnancy modifies allergen-specific immune responses and clinical outcomes in infants at high risk of atopy: a randomized, controlled trail. Dunstan JA, Mori TA, Barden A, et al. J Allergy Clin Immunol 2003; 112(6): 1178-84
   * Maternal fish oil supplement in pregnancy reduces interleukin-13 levels in cord blood of infants at high risk of atopy. Clin Exp Allergy 2003; 33(4): 442-8
   * Essential fatty acids as possible enhancers of the beneficial action of probiotics.  Das UN. Nutrition 2002: 18(9): 786-9
   * The influence of polyunsaturated fatty acids on probiotic growth and adhesion. Kankaanpaa PE, Salminen SJ, Isolauri E, et al. FEMS Microbiol Lett 2001; 194(2): 149-53
   * Investigation of probiotics: optional treatment of bacterial vaginosis in pregnancy. Shalev E. Isr Med Assoc J 2002; 4(5): 257-60
   * Probiotics and preventation of atopic disease 4 year follow-up of a randomised placebo-controlled trail. Kalliomaki M, et al. The Lancet 2003; 361: 1869-71