Vecāki satraukti: ja iestāsies ''X stunda'' , kā skolās varēs sazvanīt bērnus?

Daudzu vecāku iecienītajā Facebook domubiedru grupā “Atsaucīgo māmiņu forums” kāda satraukta mamma raksta:

“Saeima pieņēmusi lēmumu, ka skolās mobilos tālruņus nevarēs lietot līdz 9. klasei ieskaitot. Saprotami, bet kā ar ārkārtas situācijām, kad jāsasniedz savs bērns?

Es neesmu pret to, ka bērni nelieto tālruņus skolā spēlītēm un citām muļķībām, bet tas, ka telefons pilnībā izslēgts vai pat netiek dots līdzi, rada bažas – vai, piemēram, potenciālajā “X stundā” (mēs taču nevaram to ignorēt) būs iespēja vispār sasniegt savu bērnu un zināt, kur tieši viņš ir milzīgajā skolas kompleksā.

Manuprāt, šāda līmeņa kontrole iziet ārpus vecāku iespējām sazināties ar savu bērnu. Skola kļūst kā tāds melnais caurums bez iespējas vecākam viņu sasniegt.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja komentē, ka pat izslēgta personīgā mobilā tālruņa klātbūtne var negatīvi ietekmēt cilvēka kognitīvās spējas. Tātad telefoni pat līdzi nevarēs būt...

Kādas ir jūsu domas par vecāku un bērnu iespējām sazināties situācijās, kad tas var būt kritiski svarīgi?”

Diskusijā pievienojas arī citi vecāki, kuri pauž līdzīgas bažas:

• “Tagad notiekošais pasaulē rada diezgan pamatotas bažas par rītdienu. ‘Mūsu laikos’ bija mierīgāk un prognozējamāk. Saprotu autores satraukumu.”
• “Nedod Dievs! Vajag vākt parakstus par atļauju turēt somā telefonu. Vismaz podziņu telefonu. Saziņai jābūt iespējai 24 stundas diennaktī.”
• “Man bērnam ir 8 gadi. Pirms apmēram mēneša Frankfurtē uzsniga ļoti daudz sniega. Skolas autobuss kavēja trīs stundas. Skola nekādu informāciju nesniedza. Bērns pats piezvanīja, kad bija iekāpis autobusā. Ja viņam nebūtu telefona, es droši vien būtu devusies uz policiju.”
• “Ir sācies trešais pasaules karš... Nezini, kas mūs sagaida pēc pāris stundām. Kā var liegt bērniem iespēju sazināties ar vecākiem?”
• “Mūsu bērnībā tādu draudu nebija. Ja pienāk X stunda, es gribētu zināt, kur tieši skolā ir mans bērns, lai haosā varētu viņu ātrāk atrast.”

Citi aicina neuztvert situāciju tik dramatiski

• “Kā mēs kādreiz izaugām bez telefoniem vispār? Manuprāt, labs lēmums.”
• “Mūsdienās vecākiem ir pārāk liela pāraprūpe. Bērnus traucē ar zvaniem un ziņām pat stundu laikā.”
• “Tad ir iespēja sazvanīt skolu, lai nodod svarīgu ziņu bērnam. Lielbritānijā daudzās skolās telefonus vispār nelieto – visa saziņa notiek caur skolas administrāciju.”
• “Katrā skolā ir jābūt izstrādātam plānam, kā rīkoties X situācijās. Un šādā situācijā bērni nekādā gadījumā negaidīs skolas pagalmā mammu.”
• “Ja būs X stunda, telefona līnijas tāpat būs pārslogotas, un sazvanīt vienam otru diez vai izdosies.”
• “X situācijā daudz svarīgāk, lai bērns klausītu skolotāju norādījumiem un būtu drošībā, nevis slēptos kaut kur un izmisīgi zvanītu vecākiem.”