Kā dūlas atbalsta dzemdībās, pirms un pēc tām pandēmijas laikā

Šobrīd lielākoties dūla var piedalīties dzemdībās, ja ir vienīgā sievietes atbalsta persona. Grūtniecības un pēcdzemdību laikā dūlas atbalstam ir zināmi ierobežojumi.

FOTO: Unsplash.com

Lielākoties līdz ar ierobežojumiem dūlu atbalsts ir mazinājies.

Kā šīs izmaiņas skar dūlu darbu un ģimeņu iespējas gūt atbalstu, stāsta Latvijas Dūlu apvienības dūlas. Šonedēļ notiek Dūlu nedēļa un iespējams apmeklēt bezmaksas pasākumus tiešsaistē.


“Šobrīd stacionāros lielākoties  var piedalīties viena atbalsta persona – vai nu tētis vai dūla, kam ir negatīvs Covid-19 tests, ne vecāks par 48 stundām. Izņēmums ir Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kur šobrīd nav iespējams piedalīties atbalsta personai,” stāsta Latvijas Dūlu apvienības valdes priekšsēdētāja Inga Babure. 

Lielākoties līdz ar ierobežojumiem dūlu atbalsts ir mazinājies. Bet ir arī dūlas, kuras tieši šajā laikā ir sniegušas vairāk atbalsta. Piemēram, dūla Jana Auziņa: “Piekrītu Pasaules Dūlu nedēļas sauklim “Dūlas atrod ceļu” – jo tiešām dūlas atrod ceļu sniegt atbalstu sievietēm un ģimenēm. Gan telefoniski, gan ar video palīdzību stacionārā. Kopš atļāva vienam cilvēkam doties atbalstīt dzemdībās stacionārā, atbalstu sievietes klātienē. Sievietes ar dūlas palīdzību atklāj savus iekšējos resursus. Un pēc tam ir lepnas par sevi dzemdībās. Šis laiks apliecina spējas – ģimenes un dūlas var!”



Grupu nodarbības ierobežojumu dēļ ir pārnestas uz internetu

Stāsta dūla Līga Giniborga: “Covid-19 laikā man “piedzima” “Sajūta skola” internetā. Tie ir informatīvi ieraksti mammām par dažādām topošajām un jaunajām mammām svarīgām tēmām, ko papildina tiešsaistes tikšanās, kurās mammas dalās savā pieredzē, emocijās un es šīs tikšanās internetā vadu – radām emocionāli drošu vidi.”

Savukārt dūla Inga Babure pārliecinājusies, ka interneta vide neder ļoti sensitīvām tēmām, piemēram, trīs gadus ilgusī grupa mammām, kam ir pēcdzemdību nomāktība vai depresija, tomēr izrādījās nepiemērota interneta videi. 
Sagatavošanās dzemdībām šobrīd pamatā notiek internetā, retumis – āra pastaigā, ievērojot ierobežojumus.


Dzemdības visā garumā vai tikai, līdz brauc uz stacionāru

Saistībā ar ierobežoto atbalsta personu skaitu, ir dzemdības, kurās dūla piedalās tikai sākumposmā mājās, dodoties jau uz stacionāru, sievietei jāizvēlas starp dzīvesbiedru un dūlu. 
Stāsta Līga Giniborga: “Piemēram, pandēmijas laikā biju ar ģimeni mājās dzemdību sākumā. Kad sieviete juta, ka ir laiks doties uz stacionāru, jau no slimnīcas klientes vīrs man rakstīja, ko kurā brīdī labāk darīt. Es savukārt ierunāju tekstu gan vīram – viņa iedrošināšanai un skaidrošanai, kā labāk rīkoties, gan sievietei – viņas iedvesmošanai. To vīrs sievai vairākkārt atskaņoja.’’ Līgai Giniborgai bijušas arī pieredzes, kad viņa dodas kā vienīgā atbalsta persona uz stacionāru, jo vīram bijusi emocionāli grūta pieredze pirmajās dzemdībās vai vīrietis saslimis.

 

Ierobežojumu dēļ dūlām ir pieredze, sievietes atbalstot dzemdībās attālināti – caur telefonu vai caur video zvanu. 


Inga Babure papildina: “Esmu bijusi ar ģimeni dzemdībās līdz stacionāram, iepriekš atrunājot, kā iespēju robežās ievērosim ierobežojumus. 
Dūlas atbalstu tomēr nevar salīdzināt ar mammas vai tēta sniegto. Piemēram, dūla palīdz tēvam labāk atbalstīt sievieti, var teikt – viņus “sapāro”. Dūla nekad nebūs tā, kas pastums vīru malā – palaid mani, es māku labāk.” 
Dūla Gunita Jansone: “Sievietes nevēlas aizbraukt uz dzemdībām par ātru vai par vēlu. Ko dūla var iedot? Drošo sajūtu – es esmu blakus un tevi vēroju, un atbalstu tevi tev pieņemamos veidos, kurus tu man agrāk esi izstāstījusi.”
 

Reklāma
Reklāma

Dalība dzemdībās virtuāli?

Ierobežojumu dēļ dūlām ir pieredze, sievietes atbalstot dzemdībās attālināti – caur telefonu vai caur video zvanu. Lai gan tas nevar sniegt pilnībā aizstāt dūlas atbalstu klātienē (pieskārienu, vienotu elpas ritmu, apskāvienus, masāžas u.t.t.), tomēr zināmu klātbūtnes efektu un mieru tas dod.
Stāsta Jana Auziņa: “Es atbalstīju kādu sievieti caur video zvanu – viņa nolika telefonu uz palodzes dzemdību zālē. Viņai bija svarīgi just kontaktu, tuvību. Teica – pasaki, ka es to varu. Es viņu stiprināju ar vārdiem un tas viņai palīdzēja. Vienīgi mediķi jutās neērti par ieslēgto kameru un lūdza uz viņu ienākšanas brīdi to izslēgt.”
Arī Gunitai Jansonei ir pieredze, attālināti atbalstot ar vārdiem: “Sieviete grib dzirdēt sev zināmo, mierīgo balsi. Viņa vēlas sajust un sadzirdēt – es tevi dzirdu, es tevi jūtu caur tavu stāstu.”
 

Pēc dzemdībām sievietēm vajag “labas ausis”

Ar dzemdībām viss nebeidzas. Ir tik daudz jaunā un daudz emociju. Dūlas palīdz sarast ar jauno lomu, palīdz zīdīšanas problēmu gadījumā, pēc vajadzības ierāda, kā mazo ģērb un vannot. Nereti sievietēm ir svarīgi izrunāt savu dzemdību stāstu. “Svarīgākais, kas mammām ir vajadzīgs pēc dzemdībām – vajag labas ausis, kas uzklausa, kā gājis dzemdībās, kā iet tagad. Te neder tādi viņas stāstījuma komentāri kā “tā jau notiek” vai “tas pieder pie lietas”, mammai vajadzīga pieņemoša uzklausīšana, spēcinoša saruna. Tāda, pēc kuras rodas dziedinoša sajūta. Un tādu dūla sniedz,” teic Līga Giniborga.


Vēl var apmeklēt bezmaksas dūlu nodarbības

Šonedēļ turpinās dūlu nedēļa un joprojām iespējams apmeklēt bezmaksas nodarbības.

Ar Dūlu nedēļas nodarbū sarakstu var iepazīties šeit “Norit Dūlu nedēļa. Notiek bezmaksas pasākumi topošajiem un jaunajiem vecākiem”