Patīkamās dzemdības Balvu slimnīcā. Pieredze

21. jūlija rītā plkst. 04.40 sāka noiet ūdens, kas izpaudās nevis lielās ūdens šaltīs, bet gan nelielu pilienu veidā, ar lieliem starplaikiem. Īsti neticēju tam, ka tas ir ūdens, tāpēc ar mierīgu sirdi devos gulēt tālāk un 07.00 no rīta, kad devos uz rīta tualeti sapratu, ka tas brīdis tik tiešām ir pienācis, jo ūdens piles bija kļuvušas lielākas. Sazvanījos ar savu vecmāti un 09.00 devos uz slimnīcu. Slimnīcā dzemdību sākums tika reģistrēts plkst. 10.00. Devos uz dzemdību zāli klausīties mazuļa sirdspukstus, vienlaikus varēja vērot arī manas kontrakcijas, cik tās biežas un cik sāpīgas. Taču to es uzzināju tikai tad, kad daktere nāca apjautāties kā tiek pārciestas kontrakcijas, es uz viņas jautājumu atbildēju, ka man kontrakcijas vēl nav sākušās, bet daktere apgalvoja, ka esot gan, un to viņa redz. Tā tiešām bija – es savas pirmās kontrakcijas nemaz nejutu, un pa to laiku jau bija atvērums 3 cm.

1.dzemdību periods – atvēršanās periods tā arī pagāja bez lielām sāpēm. Kad kontrakcijas sākās, es dziļi ievilku elpu caur vēderu un lēnām izpūtu pa muti – kamēr es domāju līdzi tam, kā pareizi jāelpo, kontrakcija jau bija beigusies, es pat nepaguvu to sajust. Man galva bija pilna ar domu, kas, kā pareizi jādara, kā un kad jāelpo, kā jāstāv, kā jāšūpojas. Domājot par šīm lietām, es nemaz nedomāju par sāpēm, kuras varēja būt neciešamas, ja vien es par to būtu domājusi. Kontrakciju starplaikos kopā ar savu mīļoto skatījāmies TV un pļāpājām. Kontrakciju starplaiks nepagāja ilgāk, vai ātrāk – tās bija 3 min, kas arī ilga 3 min :). Man nelikās, ka laiks skrien vai velkas. Viss bija tieši tā, kā vienmēr.

kad daktere nāca apjautāties kā tiek pārciestas kontrakcijas, es uz viņas jautājumu atbildēju, ka man kontrakcijas vēl nav sākušās, bet daktere apgalvoja, ka esot gan, un to viņa redz.

Plkst. 12.00 man atvērums bija jau 6 cm, par ko ārsti ļoti brīnījās. Paslavēja mani un ieteica tā tik turpināt :). Devos atpakaļ uz istabiņu un tādā pašā mierīgā domu pilnā vidē sagaidīju 2. dzemdību periodu izstumšanas periodu, kas sākās ar nedaudz stiprākām kontrakcijām par tām, kuras tika izjustas iepriekš, un tam klāt jau pievienojās spiediens uz tūpli. Turpināju domāt līdz pareizām darbībām un tā arī bez lielām sāpēm sagaidīju pirmspēdējās kontrakcijas,  kas bija visnepatīkamākās, jo spiediens uz tūpli bija tik spēcīgs, ka organisms pats jau paspieda bērnu tuvāk ārpasaulei – šis neapzinātais spiediens sajūtas padarīja izturamākas un vieglākas. Jo vairāk es paspiedu, jo nesāpīgāks kļuva process. Plkst. 15.59 mazā Liliāna jau bija manā acu priekšā. 

Mīļotā palīdzība bija tieši laikā, jo viņš bija tad, kad viņu vajadzēja un nebija, kad viņu nevajadzēja. Kopumā man dzemdības ilga tikai 6 stundas patīkamā atmosfērā un nodarbinātu prātu. Es kontrolēju pati savas izjūtas un ignorēju savu sāpju slieksni, tāpēc es nebaidījos un nebija nekā, kas varētu apgrūtināt manas dzemdības. Tiku cauri ar vienu niecīgu ārējo plīsumu, kuru nemaz nejutu. 

Paldies Balvu dzemdību nodaļas vecmātei Inesei Dadžānei un dakterītēm, kas atradās mūsu tuvumā – Jūs bijāt lieliskas un čaklas kā bitītes! Mums ļoti patika, un savas dzemdības atceros tikai ar patīkamām atmiņām, jo sāp kāja, kad tā tiek pārlauzta (turklāt vēl ilgi sāp), taču dzemdības – tas ir tikai dabīgs process, kad bērniņš lēnām lien ārā caur mūsu ķermeni, un tās nepatīkamās izjūtas, kas ir tikai ar starplaikiem, ir tikai normāls process, kas ir jāsaprot :). 

Iesaku tam visam pieiet ar vēsu prātu un ievākt patīkamas ziņas nevis nepatīkamas par šo brīnišķīgo notikumu – Jūsu mazuļa dzimšanas dienu! Lai Jums veicas! :)