Pēc 20 gadiem laulībā mans vīrs aizrāvies ar 18 gadus jaunāku sievieti
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
"Gribas ar kādu padalīties savās sāpēs un lūgt jūsu viedokli. Man ir 42 gadi. Ar vīru laulībā nodzīvojām 20 gadus. Nodzīvojām labi, manuprāt, bez strīdiem un ģimenes scēnām. Vienmēr uzskatīju,ka man ir vislabākais vīrs, rūpējās par māju, daudz strādāja. Mums ir divi bērni, dēlam jau 20, meitai - 17. Tad vīrs aizrāvās ar par sevi 18 gadus jaunāku sievieti. Esmu gatava piedot, bet viņš neatgriežas," raksta kāda portāla mammamuntetiem.lv lasītāja, kura vēlējās palikt anonīma.
FOTO: Marika Eglīte
Atradis jaunāku sievieti, bet arī pats nelaimīgs.
Viss ritēja savu gaitu, līdz nolēmām, ka mums vajag savu māju. Tas bija vīra sapnis, protams, paņēmām lielu kredītu un māju nopirkām. Tad sākās problēmas, vīram nācās nomainīt darbu, jo daudz vajadzēja maksāt kredītu. Darbu atrada, bet tas bija prom no mājām, mājās atbrauca tikai brīvdienās un tā tas ilga 2 gadus, līdz šovasar pamanīju vīra uzvedībā izmaiņas. Viņš palika vienaldzīgs pret mani, pret bērniem un tik atkal gatavojās aizbraukt. Vienu reizi pat pieķēru, ka ir noņemts laulību gredzens. Kad prasīju, kas notiek, atbildēja,ka nekas. Sāku interesēties pati, skatīties telefonā(protams, tas ir pazemojoši, bet kas cits man atlika) un tad draugos viņš apstiprināja meiteni, kurai ir 27 gadi (viņam 45) un tad jau arī es telefonā atradu paslētu numuru.Viņš noliedza, teica, ka viņam nekas ar viņu nav, ka viņa tikai strādā kafejnīcā, kur viņš katru dienu pusdieno. Bet tas turpinājās, kaut gan man atbraucis teica, ka tu nekā nav,turpinājās slepenās īsziņas un zvani.
Lasītākais
Aizgāja prom, ļoti raudāju, raudāja meita(histēriski), arī pats bija ļoti nelaimīgs,bet aizgāja. Pēc nedēļas atgriezās un teica, ka viss būss labi, mums bija ļoti jaukas attiecības, ar bērniem runājās, katru dienu man zvanīja, prasīja, kā iet un pēkšņi atbraucis nākamajā nedēlā bija nomainīts cits cilvēks, pat aizgāja gulēt atsevišķi.
Sāka braukt mājās arvien retāk, izklaidējas pa to pilsētu, kur strādāja, bet ar viņu kopā nedzīvoja. Biju vienreiz aizbraukusi un no malas noskatījos uz šīm izklaidēm, viņš izskatījās nožēlojams, sadzēries, kuru raustīja divas jaunas meitenes. Pārstāja zvanīt gan man, gan bērniem. Tagad viņš ir prom no tās pilsētas, ar viņu kopā nav, jo viņa dzīvojot ar vecākiem, atsevišķu mitekli viņš nevar atļauties, jo turpina maksāt kredītu.
Bet mājās atgriezties arī atsakās, kaut gan es esmu ar mieru piedot un esmu lūgusi atgriezties.
Tagad dzīvo pie radiem, mājās šad tad parādās, uzkrīt kā sniegs uz galvas, atkal izsit no sliedēm mani un bērnus, pēdējo reizi meita ļoti raudāja un tā tas izskatās turpināsies.Man nav kur aiziet, jo nevaru atļauties dzīvokli,viņš arī teica, ka man ar bērniem nekur nav jāiet, bet māja ir nepabeigta, remonts jātaisa. Viņš te droši apgrozīsies. Esmu izsīkusi, nav spēka, nezinu kā, lai dzīvoju tālāk!
