Gribam vēl vienu bērniņu! Kādi faktori jāņem vērā, plānojot bērnus ģimenē

Pienāk laiks, un ģimenē sāk aizdomāties, vai nav laiks vēl vienam mazulim? Konsultējusi radošā psiholoģijas centra Ģimenei psiholoģe Kaija Gulbe.

Vienas pareizās atbildes nav, jo katra situācija ir atšķirīga un to ietekmē daudz dažādu faktoru.

FOTO: Shutterstock.com

Vienas pareizās atbildes nav, jo katra situācija ir atšķirīga un to ietekmē daudz dažādu faktoru.

Bērna ienākšana ģimenē ir vienreizējs notikums, kas nes līdzi ne vien daudz laimes un prieka brīžu, bet arī vecāku nogurumu, bažas un ikdienas dzīves ritma maiņu. Tāpēc jādomā, kāds būtu vēlamais vecums pirmdzimtajam, lai viņš vēlāk labvēlīgāk pieņemtu savu mazāko brālīti vai māsiņu. Gandrīz katrs pāris agrāk vai vēlāk sāk aizdomāties par nākamā bērna radīšanu. Viņiem var rasties daudz jautājumu: kurš ir labākais laiks nākamā bērna ienākšanai ģimenē? Cik liela pauze starp bērniem ir nepieciešama mammai, lai viņa fiziski atgūtos pēc pirmā bērna auklēšanas? Vai uz brīdi būtu jāatgriežas darbā starp bērnu dzimšanām? Vai tad, kad tētis pelnīs pietiekami daudz naudas, lai varētu viens materiāli uzturēt ģimeni? Vai tad, kad nopirkta un iekārtota lielā ģimenes māja?

Vienas pareizās atbildes nav, jo katra situācija ir atšķirīga un to ietekmē daudz dažādu faktoru. Protams, sievietei, kurai ir divgadnieks, būs fiziski grūtāk tikt galā ar zīdaini nekā mammai, kurai ir piecgadīgs bērns. Taču nevar salīdzināt vieglumu vai grūtumu abos gadījumos, jo galvenais ir tas, kā ģimenē ienāk jaunais bērniņš, kā viņš ir gaidīts un cik ļoti gribēts.

4 ģimenes dzīves posmi
Skatoties uz katru ģimeni kā dzīvu organismu, vērojams, ka tā veidojas un attīstās savā tempā un pēc noteiktām likumsakarībām. Šie attīstības procesi jebkurā ģimenē ir līdzīgi, un varētu teikt, ka visas ģimenes iziet cauri četriem etapiem, tikai viena ātrāk, otra lēnāk. Ja satiekas divdesmitgadnieki, viņu attiecības un ģimenes veidošana norisināsies atšķirīgi no tiem, kuriem ir 30 vai 40 gadu. Jo vecāks cilvēks, jo nobriedušāka ir viņa personība un ātrāk viņš tiek skaidrībā arī savās attiecībās. Taču jebkurā vecumā ģimenē var ienākt bērns, turklāt nav svarīgi, vai tas ir pirmais, otrais vai trešais. Svarīgi ir tas, kādas šajā laikā ir vecāku attiecības. No tā atkarīgs mammas, tēta, esošo bērnu un drīzumā pasaulē sagaidāmā mazuļa emocionālais un psiholoģiskais noskaņojums.

 

Lai domātu par nākamo bērnu, nav svarīgi, cik vecs ir pirmais bērns ģimenē. Pirmajā vietā ir tas, kā jūtas māte un tēvs savstarpējās attiecībās.


1. periods – ne tas piemērotākais bērnam... Kad “rozā brilles” ir nokritušas, sākas kopdzīve jeb ikdienišķa, normāla dzīve. Tas ir sākums ģimenei, kurā gan sieviete, gan vīrietis ienāk ar saviem paradumiem, savu raksturu un savu ģimenes pieredzi. Rodas pirmie strīdi, kas ir ļoti vajadzīgi jebkurās attiecībās, lai atrastu savus jaunās ģimenes likumus, vērtības, pienākumus, lomas. Šajā laikā katrs meklē savu vietu un pozīciju. Tas ir laiks, kad ļoti lielā tuvība, kas bija iemīlēšanās periodā, sāk traucēt, kad nepieciešams sev un otram dot savu vietu un sajust to tuvības un attāluma daudzumu, kurā abi partneri jūtas labi.
Nereti šajā laikā vienam no partneriem, biežāk sievietei, var šķist, ka tieši bērna ienākšana ģimenē ļautu saglabāt tuvību, kāda bija iemīlēšanās laikā. (Tas nereti notiek neapzināti.) Taču šis ir viens no nelabvēlīgākajiem brīžiem, kad rasties bērnam. Tas ir laiks, kad vecāki stīvējas – kurš uz kuru pusi, kura ir mana vieta ģimenē. Ja šajā brīdī ģimenē ienāk bērns, tas vēl vairāk sarežģī situāciju un rada saspringtus apstākļus visiem, arī bērnam. Šādā situācijā dzīvojošs bērns var būt nemierīgāks, mazāk gulēt un māmiņai pietrūkst laika atpūtai. Bieži vien vecākiem šajā attīstības stadijā ir grūti vienoties, un parasti tas atsaucas arī uz bērna audzināšanu, piemēram, tajā trūkst vienotības rīcībā. Vēl bēdīgāk ir tad, ja mamma tik ļoti pārdzīvo attiecības ar vīrieti, ka nespēj būt emocionāli tuva bērnam un reaģēt uz viņa vajadzībām. Viņa psiholoģiski nav kopā ar mazuli, kad viņam viņu visvairāk vajag.

2. periods – īstais laiks bērnam. Abi pieaugušie cilvēki ir atraduši savu vietu. Viņu starpā ir laba savstarpējā saskaņa, katram ir savas intereses, un ir arī kopīgās intereses. Viņu attiecības ir balstītas uz mīlestību, cieņu un sapratni. Arī profesionālajā dzīvē abi ir nostabilizējušies. Šis ir īstais laiks, kad pasaulē nākt bērnam. Pēc skaita – jebkuram. Galvenais, lai mazulis ģimenē ienāk brīdī, kad vecākiem ir vislabākā saskaņa. Tad arī viņš būs pietiekami laimīgs, un šādā vidē dzimis bērns vēlāk būs gatavs pieņemt ikvienu nākamo māsu vai brāli, jo viņš pats būs laimīgs. Viņš būs izbaudījis, ko nozīmē mīlestība un miers.

Bērna savstarpējās attiecības nav tik ļoti atkarīgas no tā, cik liela ir viņu gadu starpība, bet gan tieši kurā ģimenes attīstības fāzē viņš ir ieņemts un piedzimis.


3. periods – bērnam ne pārāk labvēlīgs. Bērni ir paaugušies, un sievietei parasti sākas aktīvāka profesionālā dzīve, viņa ir nobriedusi kā personība un pārliecināta par sevi. Bieži vien sievietes šajā posmā ir aktīvākas nekā viņu vīri, jo cenšas atgūt nokavēto. Arī bērniem mamma vairs nav tik ļoti vajadzīga. Sievietēm šis ir jauns, aktīvs dzīves posms, bet vīrieši sāk pievērsties domām par dzīves jēgu, savu sasniegumu nozīmīgumu. Daži vīrieši tieši šajā dzīves posmā nolemj sākt kaut ko pilnīgi jaunu, arī izveidot jaunas attiecības, jaunu ģimeni, ar jaunām cerībām un domām.
Šī stadija ir līdzīga pirmajai, kad ģimenē katrs meklē savu vietu, meklē komfortablo tuvuma un tāluma proporciju. Partneri vairs nav gatavi savas intereses ziedot ģimenes labā. Viņi grib panākt zaudētās iespējas, no kurām iepriekš bija jāatsakās. Šis ir arī laiks, kad gan sievietei, gan vīrietim vai vienam no viņiem, varētu likties, ka ģimeni un attiecības varētu nostabilizēt vai saglābt ar maza, skaista, mīļa bērniņa parādīšanos ģimenē. Tomēr šis periods nav tas labākais, kad dzimt jaunākajiem ģimenes locekļiem. Ja bērns dzimst ar kaut kādu noteiktu mērķi (piemēram, saglābt ģimeni), tad tas nav īstais mirklis.

4. periods – atkal var domāt par bērnu. Šajā periodā pāru attiecības ir sakārtojušās, nostabilizējušās. Pieaugušie ir atraduši savu jauno vietu ģimenes un personiskajā dzīvē, pārkārtojuši dienas ritmu, lomas, pienākumus. Viņi ir sapratuši, ka jārūpējas par sevi un vienam par otru. Viņu savstarpējais emocionālais kontakts varētu būt līdzīgs “jaunā pāra” laikam, kad viņi bija iemīlējušies un laimīgi. Viņi var saprasties gandrīz bez vārdiem. Pat ja ir kāda burkšķēšana, tad katrs zina, par ko tas ir. Un tad, kad attiecībās viss ir sakārtots, tajās var ienākt bērns. Nav slikti, ja lielākie brāļi un māsas ir pusaudži vai pat vēl vecāki, piemēram, paši ar savām ģimenēm. Šādās situācijās visi šo mazuli ļoti mīlēs. Ja mazulis parādās mājās, kur ir pusaudži, viņiem tas pat ir nedaudz izdevīgi – viņiem vairs netiek pievērsta tik liela uzmanības. Tas gan neizslēdz, ka pusaudžiem nav vajadzīga vecāku klātbūtne un emocionāla tuvība. Viņiem ir svarīgi, lai mamma un tētis ir pieejami tad, kad viņiem tos vajag.


Būtiskākās atziņas
•    Lai domātu par nākamo bērnu, nav svarīgi, cik vecs ir pirmais bērns ģimenē. Pirmajā vietā ir tas, kā jūtas māte un tēvs savstarpējās attiecībās.
•    Ar prātu var izdomāt, ka vecākajam bērnam varētu būt 3–4 gadi, kad viņš ir pietiekami pastāvīgs, lai radītu otru vai nākamo bērnu. Kā ir reālajā dzīvē? Ja sievietei ir bijis emocionāli patīkams gaidīšanas laiks, pēcdzemdību periods pirmajā bērna dzīves gadā un labas attiecības arī ar vīru (tas nozīmē, ka viņš ir iesaistījies aktivitātēs ar bērnu un sniedzis lielu atbalstu), tad uzzinot, ka mazais pieteicies varbūt arī nedaudz par ātru, viņa nekritīs panikā, jo zinās, ka būs, kas palīdz. Ja tā nav, tad sievietei var rasties izmisums – ārprāts, tagad būs tas pats, es atkal būšu viena, bet jau ar diviem bērniem.
•    Labvēlīgākais laiks ikvienam bērnam ir tad, kad topošais tēvs un māte attiecībās ir atraduši savstarpējo līdzsvaru. Kad bērns rodas mīlestības dēļ, nevis lai kādu noturētu, piespiestu un ar bērna piedzimšanu realizētu savas cerības.
•    Bērna savstarpējās attiecības nav tik ļoti atkarīgas no tā, cik liela ir viņu gadu starpība, bet gan tieši kurā ģimenes attīstības fāzē viņš ir ieņemts un piedzimis. Jo pat tas laiks, kamēr mamma mazuli gaida, lielā mērā ietekmē viņa labsajūtu visā turpmākajā dzīvē.

Reklāma
Reklāma

 

IZLASI ARĪ:

Bērnu vēlamā vecuma starpība

Kā bērnu sagatavot ģimenes pieaugumam?

Vēlamais bērnu skaits ģimenē


Autore: Elīna Maršāne, žurnāls VESELĪBA
Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Veselība.
Ienāc! www.veseliba.lv