Pieci ieteikumi harmoniskai ģimenes dzīvei

Laiks, kad valstī noteikto ierobežojumu dēļ vecāki un bērni biežāk ir cits cita tuvumā, no vienas puses ir lieliska iespēja kopābūšanai, bet no otras – tas ir arī ļoti izaicinoši, jo jāiemācās pielāgoties pārējo ģimenes locekļu vajadzībām un rast līdzsvaru starp visiem pienākumiem un lomām. Rūpēs par ģimeņu labklājību, Sabiedrības integrācijas fonds un “3+ Ģimenes karte” aicina izmantot šo brīdi ģimenes dzīves sakārtošanai un piedāvā piecus ieteikumus, lai ģimene nekļūtu par apgrūtinājumu, bet gan par pamatu drošai un laimīgai ikdienai.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

 Labiem vecākiem mēdz būt netīri trauki, nemazgāta grīda un joprojām laimīgi bērni!

 

RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārste-rezidente psihoterapijā Laura Valaine iesaka:
1. Sadalīt lomas godīgi un atbilstoši katra stiprajām pusēm
Attiecībās svarīgi ņemt vērā savas un partnera stiprās puses un lietas, kas sagādā prieku, un atbilstoši sadalīt pienākumus (kāds, iespējams, būs labāks plānotājs, kāds – izpildītājs), turklāt, neieciklējoties uz stereotipiem par vīra un sievas pienākumiem. Veiksmīgu attiecību pamatā ir līdzvērtīgs ieguldījums ģimenes dzīvē. Ja ir grūtības ar lomu sadali, nepieciešams izrunāties un par tām vienoties. Piemēram, izveidot pulciņu grafiku un atbildīgo par bērna nogādāšanu uz tiem, sastādīt sarakstu ar nedēļas darbiem un katra pienākumiem. 


2. Sarunāties, lai izprastu un atbalstītu 
Bieži vien mēs paši mēdzam izdomāt, kas otram būs labāk, un atbilstoši rīkojamies, nemaz  nepajautājot otra domas par to. Svarīgi arī ikdienas steigā rast laiku sarunām. Jānoskaidro, kāds atbalsts cilvēkam ir nepieciešams. Atbalsts sākas ar ieinteresētību, ieklausīšanos un pieņemšanu. Ja jums nepieciešams atbalsts, palīdzība vai padoms, negaidiet, kamēr otrs uzminēs, bet gan atklājiet šo vajadzību partnerim! 

 

3. Vērot un izrunājoties palīdzēt bērnam
Bērna atbalstīšanai ir nemainīgas vērtības – vērošana un saruna. Jūs kā vecāki, visticamāk, labi pazīstat savus bērnus, un, vērojot viņus, varat pamanīt uzvedības izmaiņas. Svarīgi ar bērniem par tām runāt, pastāstīt, ko jūs esat pamanījuši, noskaidrot viņu domas. Sarunas laikā rodas iespēja izprast, kas notiek ar bērnu, ko viņš patlaban pārdzīvo, kā un vai viņam var palīdzēt un sniegt atbalstu. 


4. Atvēlēt laiku atpūtai un nešaustīt sevi par to
Kauna trauksmes iespaidā (“lai tikai nebūtu jāpiedzīvo kauns”, “lai tikai par mani nebūtu kādam jākaunās”, “lai...”) veiktās darbības zaudē savu patieso jēgu. Piemēram, pirms dzimšanas dienas svinībām apziņa, ka ir jāiztīra māja, jāsaklāj bagātīgs galds, jāsapucējas, jāizdekorē… – tas bieži vien noved pie pārguruma, strīdiem un nevēlēšanās svinēt svētkus. Līdz ar to kopābūšanas un svinēšanas prieks izplēn. Pašu uzliktu papildu pienākumu vietā labāk izvēlēties kopīgu atpūtu, pastaigu, izbraukumu dabā. Vecāki, jūs drīkstat atpūsties un negribēt darīt, nebaidoties, ko padomās citi! Un to pašu var ļaut arī bērniem. Labiem vecākiem mēdz būt netīri trauki, nemazgāta grīda un joprojām laimīgi bērni! Mācāmies atpūsties bez kauna sajūtas vai vainas izjūtas!

 

5. Ieviest jaunas ģimenes tradīcijas kvalitatīvai kopābūšanai
Ģimenes struktūrā ir svarīgas robežas, viena no tām – darba/ģimenes dzīves līdzsvars. Ģimenes dzīve ir jāplāno un jāorganizē. Kādi ir ģimenes noteikumi vai tradīcijas? Ja ir grūtības ar kvalitatīvu laiku ģimenei vai vecākiem grūti atrast laiku tikai sev (jā, vecāki, jums ir ļoti svarīgi ik pa laikam pabūt divatā un redzēt otrā ne tikai sava bērna mammu vai tēti, bet arī to sievieti vai vīrieti, kurā jūs iemīlējāties un ar kuru nolēmāt dibināt ģimeni), tad aicinu veidot ģimenes tradīcijas. Tās var būt, piemēram, konkrētas nedēļas nogales kā ģimenes kopīgu piedzīvojumu dienas. Vienu reizi galamērķi vai nodarbi izvēlas vecāki, citu – bērni. Vai, piemēram, noruna, ka vakariņas ir ģimenes kopīgā ēdienreize, kuras laikā neizmantojam viedtālruņus. Par tradīcijām vienojas visa ģimene kopā, tomēr par to uzturēšanu atbildīgi vecāki. Kopābūšana stiprina ģimeni tad, ja tās nozīmi redz abi vecāki un tiek ņemtas vērā arī bērnu vēlmes. 

Sabiedrības integrācijas fonds realizē trīs atbalsta pasākumus ģimenēm: īsteno programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta“, organizē konkursu “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība”, kā arī izsniedz Latvijas Goda ģimeņu apliecības “3+ Ģimenes karte” Latvijas daudzbērnu ģimenēm.