Māmiņdienas stāstu konkurss: Ārija – vecmāmiņa, ar kuru var runāt par visu, kas uz sirds

Ar vecmammu var runāt par ēstgatavošanu. Viņa pati gatavo ar aizrautību, nepagurusi cep pīrāgus un riekstiņus ar vārītā krema pildījumu, apmeklē Gardēžu klubiņu, kur gatavo ar draudzenēm un kaimiņienēm, mācās jaunas receptes un eksperimentē ar garšām. Vecmamma nekad prom nelaidīs bez sava pagraba apmeklējuma, kur aizvien plaukti plīst pušu no paštaisītu ievārījumu burkām, gurķiem, salātiem utt. 

Ar viņu stundām ilgi var runāt par dārza darbiem – tā ir vēl viena viņas aizraušanās. Līdz ar pirmajām pavasara dienām vecmamma jau ir dārzā, rušinās un ravē. Viņai ir gan ziedu dobes, gan burkānu, gurķu, zemeņu vagas. Pati ar visu tiek galā un ražā dalās bez ierunām. Man šķiet, ka viņai nav lielāka prieka par pilno grozu, ko katrs mazbērns paņem līdzi, atgriežoties pilsētā pēc viņas apciemojuma.

Ar vecmammu vienmēr var apspriesties par kultūru – viņa nelaiž garām nevienu iespēju nokļūt kādā tuvākā vai tālākā koncertā, pati saorganizē sev kompāniju, biļetes, transportu. Lai gan dzīvo ļoti dziļā Latvijas nostūrī, ir dzirdējusi neskaitāmus koncertus, redzējusi neskaitāmas izrādes un jau vairākas reizes pat bijusi “Gorā”. Ir lietas kursā par Latvijas kultūras dzīvi un vienmēr ieteiks koncertu, kas noteikti jādzird.

Ar vecmammu mēs vienmēr parunājam par dzīvi, jo viņu patiesi interesē viss, kas notiek tuvinieku dzīvēs. Vecmamma dzīvo līdzi katram no saviem 5 bērniem, 13 mazbērniem un 8 mazmazbērniem. Viņa tik sirsnīgi māk izrādīt savas bažas, tik patiesi priecājas par gaišajiem dzīves notikumiem. Viņa vienmēr iedziļinās, kur katrs studēs, kādā darbā strādā, kam kāzas priekšā vai kur svinēsim nākamos kopīgos Ziemassvētkus. Neko neaizmirst, neko nepalaiž garām.

Ar vecmammu var runāt vēl par ļoti daudziem tematiem, bet katrs apmeklējums ir īpašs – viņa gaida, liek justies mīlētam un aprūpētam. Vecmamma tik reti sūdzas par dzīvi, ikdienu, tik reti ir īgna un gandrīz nekad neesmu viņu redzējusi nešpetnu. Es ļoti ceru, ka arī es savos 83 gados būšu spējīga saglabāt tādu sirsnību, atvērtību, jaukumu un pozitīvismu. Tā ir milzīga dzīves dāvana redzēt savu bērnu vecmammas klēpī un ar vecmammu gremdēties aizraujošās, saprātīgās un dziļās sarunās. 
 

Stāstu iesūtīja Zane Geide