Kā jūtas grūtnieces un jaunie vecāki

Dzēsts lietotājs

Ak, vai...
Dzivoju Uk shobriiid un paldies Dievam, jaasaka taa....
katru reizi atbraucot uz LV gandriz vai depresija klaat. :(
patieshaam taa ir ljoti aktuaala un liela probleema Latvija un iipashi to var just, ja esi atradies aarpus un pieradis pie cilvecigas attieksmes. shii atshkjiriiba ir ljoti krasa - attieksme pret grutnieceem un jaunajiem vecaakiem un droshi vien par to butu jaruna daudz un jaaaudzina(goda vaards) cilveeki...
eh.... vareetu rakstiit un rakstiit...arii par savu negatiivo pieredzi, bet negribas atgriezties pie negatiivaam emocijaam/atminjaam.
Kaut nu kas mainiitos!!!!!!

Dzēsts lietotājs

LV attieksme jau jutama iebraucot lidosta.skalruni atskan zinojums par palidzibu invalidiem un grutniecem utt bet paskatoties apkart neviena lidostas darbinieka un pasai no meles javelk liela soma kaut ari esmu 8 menesi.nu nav tas normali.tiesi tada pati situacija lidosta,kad atbraucu uz lv ar 1.5men vecu zidaini,viena roka zidainis,centos nocelt somu.palidzibas nekadaspar sabiedrisko transportu ir gari jastasta,lai padalas kadas citas maminas:)!

Dzēsts lietotājs

OOO jaa atceroties to laiku kad biju staavoklii tik tiesaam daudz negatiivas atieksmes no apkarteejiem....staavoklii paliku kad man bija 17 gadi taatad jaunaa maaminja,ljoti daudz cilveku skatiijaas ar skiibaam aciim,tranportaa,bija pat situaacija,ka tramvajaa viena tantinja teica "vai ta tik jaunai jau vajadzeetu buut staavoklii,kaapeec bojaajot savu dziivi"-tas ir teikts maigi vinja to pateica daudz rupjaak... kad bija 17 ned. man saakaas asinjosana,naacaas iet uz slimniicu,pirmais soks bija ka reistreejoties man 3 reizes paarprasiija vai tiktiesaam veelos patutureet beerninju,es teicu  protams ka veelos patureet..tad mani nosuutiija uz nodalju,nu neko aizgaaju,tad mani maasinja aizveda uz palaatu aizeju un kaarteejais soks mani salika kopaa ar sievieteem kuras taisa abortus,domaaju ka nojuugsos..katru dienu seedeeju koridoraalai neskatiitos uz taam negatiivajaam sejaam un paarmetumiem tu tak jauna sabojaasi savu dziivi,vai ta tik tiesaam nevareeji izsargaaties utt.ljoti liels paarsteigums man bija aiz to cik ljoti daudz sievietes taisa abortus,sausmas seezot koridoraa tur kaa konveiierii vienu aizved otru atved un tad atkal vienu aizved otru atved,un tas  bij tik manaa nodaljaa a tur tak taadu daudz,sausmas ka  saprastu ka dara paari dzivai dveeseliitei.. nju jaa skola,no skolas ar biju spiesta aiziet jo skolotaaji daudzi teica taisi abortu nebojaa savu dziivi tu neko nesasniegsi savaadaak,man laikam gruutnieciibas laikaa tas bija viens no lielaakiem sokiem jo skolotaaji kautko taadu teica vinji tac ir izgliitoti un visaa taisniiba..:( sabiedriskais trasports aa sausmas,cilveeki tik daudz dusmiigi,beediigi,noraizeejusies,nekauniigi..man pa visu gruutnieciibas laiku palaida apseesties tikai 1 reizi un tas bija gados vecaaks viirietis..kaut braukt man naacaas gandriiz katru dienu.vienu reizi atceros gaidiiju tramvaju biju kaadaa 8 men puncis bija liels,pienaaca tramvajs pieeju pie durviim,atveraas durvis,se ku reku mani viena tantinja pagruuz un saka es pensonaare man prieksroka es bet es tak gruutniece,toreiz man bij liels soks ljoti ilgi paardziivoju par to izstaastiiju visiem draugiem,viirs teica ka pa muti vajadzeeja sist.ko varu ieteikt mamminjaam peec iespeejas vairaak kad kautkur ejat njemiet kaadu liidz lai jums buutu kaads kas juus vareetu pasargaat,piemeeram transportaa lai piestaajaas juusu punciitim prieksaa lai neviens nestumjaas virsu,apkaarteejiem pilniigi neintresee vai gruutniece vai tantinja pilniigi vienalga..vieniigais prieks ir tas ka tu gaidi so mazo dveeseliiti kad naaks pasaulee..

Piedzima deels ,gaaju pastaigaat daudz un dikti.vienreiz no riita puses naacaas braukt pie mazaa aarsta un kaapu trolejbusaa jo kaa maaminjas zina tramvajos ir ljoti gruuti iekaapt,tur sieviete uz kaadiem gadiem 30 teica ko juus te ar ratiem veel kaapjat ieksaa vai neredzet ka te jau taa maz vietas taa jau nav ko elpot,ejat tac ar kaajaam.zinat man mute bija liidz zemei kad kautko taadu dzirdeeju,raudaat gribeejaas,bet nu ja cilveeki ir ljoti negatiivi noskanjoti pret mamminjaam un gruutniecee...

Dzēsts lietotājs

Ja pavēro kā uzvedas pašas grūtnieces attiecībā pret citām grūtniecēm - arī nekas labs nav sakāms. Piemēram, sēžot rindā pie ārsta vai Ģenētikas centrā, visām apmēram viens laiks  un viena bēda, bet kādai noteikti vajag bez rindas ielīst.

Dzēsts lietotājs

Taa kaa dziiwoju Norweeggijaa, sheit ir ljoti atsauciigi cilweeki, pashai wel paldies Diewam nekas slikts tads nav atgadiijies par ko bedaties..! Bet nesen lidoju uz Latviju, ciemos pie vecakiem..un man bij patiesi liels parsteigums par Air Baltic stjuarteem, kuras bij tik atsauciigas, un laikus pamaniija ka esmuu gruutniece un ieteica man kur seedeet, un pat parseedinaja..Apjautaajas ka juuto :) Tas man bij patiess parsteiggums, kad vinjas shai saspringtajaa laikaa war buut tik atsauciigas..!!
Lidmashiinai piezemeejoties, cilweeki pielecot kaajas graaba peec mantaam, sakas haos kaa parasti, bet man bij jatiek uz lidmashiinas aizmuguri peec sawaam mantaam..lenaam un piesardziigi virziijos uz aizmuguri un par briinumu cilveeki bij tik atsauciigi un pat pagaaja malaa, lai ar sawu lielo punci tieku garaam :) Un mamminjas ar berniem arii tika palaistas pa priekshu..
Bet tiko ka iegaaju Latvijas lidostaa taa saakas, omiites ar sawu ljauno aci blenzh virsuu, aprunaa, un raada ar pirkstiem..Cileeki ka pirmo reizi redzeetu gruutnieci , pat atskataas..man sametaas bail..Nerunaasim par to kas notiek veikalos, ar draugo staigajam pa t/c Mols, meitenu skatieni apmeeram ir tadi, KO TU TE DARI, TEW WAJAG GRUUTNIECHU WEIKALU..Shausmas..
Es jau arii daudz ko njemu pie sirds, wajag neuztwert to visu tik nopietni..
Tagad man liekas ir ta, ka Latvija cilveeki ir iedomajushies ka gruutniecei ir jasezh majas, un naw jaradas sabiedriibai.Esmu patiesi sarugtinata..PAldies Diewam atkal esmu Bergena, cereesim kad arii kadreiz Latvijas sabiedriiba kluus tik laipna, jauka, kadi cilweeki ir Te :)

Dzēsts lietotājs

Mani sabiedriskajā transportā palaida tikai 2 reizes apsēsties, un tās bija gados vecākas sievietes!!!!!ā, un vēl vienu reizi lielveikalā aiz rokas paķēra viens jauks vīrietis un aizveda mani garām lielajai rindai pie kases tieši pirms viņa rindā! Tā ir visa mana pozitīvā pieredze attiecībā uz grūtnieces palaišanu! Bet kad piedzima bēbītis, lielveikalos tā vien visi skatās uz mazo un priecājās kāds mazs mīļš'kunkulītis. Kur loģika: Grūtniece-tas ir slikti, bērns -tas ir super!?????
Mīļās grūtnieces un māmiņas,neklusējuet, ja jujms kāds izsaka aizskarošus komentārus. mauciet pretī tiem idiņiem! kautvai krieviski sulīgi nolamāties. Man vienu grūtnieci paziņu vien krievu tante autobusā uzgrūda ar vēderu uz roktura, bija sāpīgi, bet šī paņēma un iekrāva tai vecenei pa muti! 100% pareiza rīcība. es neatbalstu agresiju, bet gan elementāru sevis un bērniņa aizstāvēšanu

Dzēsts lietotājs

jā, daļai sabiedrības attieksme pret gados jaunajām vai kuras izskatās nepilngadīgas ir šausmīga, bet daļa ir atkal saprotoši un fano līdzi vismaz man daudzi fanoja, turēja īkšķus, kaut gan man ir 20 izskatos pēc 15 - 16. visu grūtniecības laiku attieksme pret mani bija neitrāla.
bet visas šausmas sākās kad piedzima mani dvīnīši. 1kārt ejot ar viņiem pie ģim. ārsta jāsēž gandrīz stunda virs mūsu laika, jo vienmēr kādai pensionārei ir svarīgāk tikt iekšā bez rindas, bet man ar dvīņiem jāsēž un jāgaida, jo es tacu neizskatos pēc tādas kuru būtu vērts uzklausīt.
kāpjot iekšā autobusā nav neviena, kurš varētu palīdzēt iekāpt iekšā, jo dubultrati ir smagāki par vieniniekiem. vienreiz kāpjot ārā no autobusa mani rati pārsvērās un ievēlās šķirbā starp autobusu un trotuāru. brīnums, ka bērni neizkrita, protams, neviens nepalīdzēja izcelt ārā, kad pati ar mokām iecēlu iekšā tad visžēlīgi pielika pirkstu klāt lai no malas izskatītos, ka palīdz. vienmēr tieku pagrūsta malā kāpjot ārā, jo viņiem ātrāk jātiek ārā, jo es tikai maisos pa kājām.
vakar vajadzēja brauk ar dvīnīšiem uz ultrasonogrāfiju 17. ceļā japavada stunda, tātad ēdām 15-15.30, 16 bija autobuss, jo privātā nav. izkāpjot no autobusa vēl kāds gabaliņš vēl jāiet. pie kabineta piegājām 16.47, tur iekšā jau sēdēja kāds, bet priekšā sēž vēl divas sievietes. 17.20 ieiet viena no sievietēm un iziet āŗā no kabineta 17.45. bērni paliek niķīgi, jo viņiem jau sāk gribēties ēst, bet pudelītes nepaspēju uztaisīt, jo bija jāsteidzas. kad otrā sieviete gāja iekšā mana mamma iegāja arī un tad sākās cirks! MANA MAMMA PAPRASA VAI NEVAR MŪS PAŅEMT TAGAD, JO BĒRNI SĀK GRIBĒT ĒST BET LĪDZ MĀJĀM VĒL TĀLS CEĻŠ UN SĒŽAM JAU STUNDU, BET TĀ SIEVIETE TIKAI ATBILD KA VIŅAI ARĪ BĒRNS GAIDA MĀJĀ UN TĀPĒC JĀSTEIDZAS. BET MĒS VARAM PAGAIDĪT MANI BĒRNI TACU NERAUD, JO DAKTERE JAU PIRMS TAM BIJA ŅĒMUSI RAUDOŠUS BĒRNUS BEZ RINDAS! bet tās sievietes bērnam bija kāds klāt un varēja iedot ēst.
sanāk tā ja mani bērni kuri ir 5,5 mēnešus veci un neraud tad var apcelt. agrāk zīdaiņi varēja bez rindas tikt iekšā, bet tagad stundām jāsēž rindā un jānoskatās kā citi cenšās tikt iekšā pirms mums, JO MĒS TACU NERAUDAM!

Dzēsts lietotājs

Man bērni dzima un pirmos gadiņus auga Izraēlā. Attieksme fantastiska, jo tur bija vienkārši pieņemts, ka katrai sievietei pie rokas ir pa kāda pārītim bērnu un vēl viens puncī vai pie krūts. Baroja, spēlējās, rāja, audzināja, mīļoja un tas viss tika darīts vienkārši visur - uz ielas, veikalos, pie ārstiem. Es teiktu, manī tika iebūvēta attieksme - bērns - tā ir normāla daļa no sabiedrības. Un tad es pārcēlos uz Latviju. Kā jau daudzas rakstīja, lidostā tad tas arī sākās. Uz ielas, transportā - mācies tik izdzīvot un neņemt galvā, ka tavi bērni ir traucēklis. Es tā arī godīgi sajutos kā sabiedrības invalīds, jo ar ratiņiem var tikt tikai tur, kur paredzēta ieeja invalīdiem. Ja nav lifta, stiep. Ja vajag kaut kur tikt, gaidi aiz muguras (tas pasargā, ka bērnam kāds drūzmā neuznesīsies virsū ar ātrumu 150km/h). Utt. Sajūta vienkārši tāda, ka Latvijā bērnu nav! Bet ja tu esi ar bērnu, tad tava vieta pie invalīdiem. Teikšu, ne sevišķi patīkami bija to sajust pēc Izraēlas dabiskuma. Bet! Ir, ir arī jauki un patīkami pārsteigumi bijuši. Reiz, meitas dzimšanas dienā gribēju sagādāt dāvanu bērniem - devos ar mazajiem viena uz Rīgas zoo. Visu jau tā izplānoju, lai iekāpšanu un izkāpšanu transportos būtu pēc iespējas mazāk, jo viens mazais ratos, meita trīsgadniece, bet jāvada tikai ar balsi, lai izkāpj raiti, rokas pašai aizņemtas ar ratiem. Tā gaidot tramvaju un patiesībā raizējoties, atvērās tramvaja durvis, un... man ratus no rokām burtiski izņēma kāds vīrietis no tramvaja iekšienes. Ienesa, nolika vietā. Man atlika tikai meitu pie rokas ievest vagonā. Un izkāpjot bija vēl lielāks pārsteigums, kad šis pats kungs piecēlās no vietas reizē ar mani, jau laicīgi iekārtojās uz ratiņu iznešanu un vēl paspēja mani uzmundrināt, ka laikam jau neesot viegli. Aprunājāmies, bet pēc šī notikuma man palika sajūta, ka IR, IR pasaulē arī labi un atsaucīgi cilvēki, un tā invalīda sajūta kaut kā tiešām mazinājās.
1 2

Kategorijas