Pandēmijas zīdaiņi: kā ierobežojumi ietekmējuši šajā gadā dzimušos un viņu vecākus

Pediatre, neonataloģe Jūrmalas slimnīcā Dina Krūze raidījumā Ģimenes studija atzīst, ka gads nav bijis viegls.
No vienas puses palikšana mājās tikai ar mammu ir labi, no otras puses bērnam ir jāiepazīst ārpasaule, kas pašlaik ir sarežģīti. 

FOTO: Shutterstock.com

No vienas puses palikšana mājās tikai ar mammu ir labi, no otras puses bērnam ir jāiepazīst ārpasaule, kas pašlaik ir sarežģīti. 

Viņa norāda, ka šobrīd Jūrmalas slimnīcā ir atļautas ģimenes dzemdības, kur ar mammu kopā var būt partneris, izņēmuma gadījumā arī mamma. Mammai iestājoties veic Covid-19 eksprestestu, tētis iestājas ar 48 stundu Covid negatīvu testu. "Grūtāk bija tīri psiholoģiskā mammas dzemdību pieredze," vērtē Dina Krūze. "Šobrīd tēvi dzemdību nodaļā ir daudz mazāk. Mammas ir apradušas ar šo situāciju, varbūt vairāk uzticas personālam. Dzemdību process nav mainījies, veselības ziņā nevar teikt, ka jaundzimušajiem ir izmaiņas." To gan nevar teikt par zīdaiņu emocionālās attīstības iespējām. 
 

Ar pieredzēto pēdējā gada laikā dalās kāda jauna sieviete. Septembrī ģimenē piedzima mazulis, bet ap gadumiju abi vecāki saslima ar Covid – 19. Pēc bērna piedzimšanas ģimene dzīvo tā, lai pēc iespējas mazāk saskartos ar citiem cilvēkiem. Vecvecāki mazbērnu ir redzējuši tikai videozvanos. Aizejot pie pediatra uz ikmēneša vizīti, bērniņš raud un ļoti uztraucās, jo ikdienā nav radis satikt citus cilvēkus ārpus savas ģimenes, stāsta raidījumā uzrunātā mamma. 

Pediatre Dina Krūze novērojusi, ka tā ir šī gada pandēmijas bēbīšu attīstības īpatnība. Bērniem, kas dzimuši sākot no pagājušā gada marta, ir izpalikuši divi ļoti nozīmīgi psihoemocionālās attīstības posmi, kas notiek 4 un 8 mēnešos. 


4 mēnešu vecumā bērns no “zemapziņas posma” pāriet nākamajā posmā – apzinātā attīstības fāzē. Tas nozīmē, ka bērns sāk kļūt arvien apzinātāks, sāk izvērtēt cilvēkus, ko satiek, iemācās atpazīst savējos un svešos. Bērns saprot, ka ir savējie un svešie, ir bērni un veci cilvēki, kādam var nepatikt noteikta tipa cilvēki, piemēram, ar ūsām, brillēm vai citām vizuālām atšķirībām u. tml. 

 

Bērniem, kas dzimuši sākot no pagājušā gada marta, ir izpalikuši divi ļoti nozīmīgi psihoemocionālās attīstības posmi, kas notiek 4 un 8 mēnešos. 

Reklāma
Reklāma


Šobrīd šis attīstības posms ir izslēgts, jo bērnam nav, ar ko salīdzināt. Viņš redz tikai savus vecākus, varbūt vēl brālīti vai māsiņu, ja ģimenē ir vairāki bērni. 
Nākamais attīstības spirāles posms ir 7-8 mēneši, kad bērnam jāsāk apgūst emocijas un tās izrādīt. Bērns mācās teikt “Attā, attā”, savā apziņā mācās diferencēt savējos no svešajiem, izpauž savu attieksmi pret viņiem. Šī gada bērni ir auguši bez šiem diviem ļoti svarīgajiem attīstības periodiem, lai ar savu jau salīdzinoši nobriedušo prātu iepazītu svešus cilvēkus. Tāpēc bērni, kas ilgstoši ar vecākiem ir pavadījuši laiku mājās, norobežojoties ar citiem, un tad satiek svešus cilvēkus, faktiski iekrīt atpakaļ 4 mēnešu emocionālajā vecumā, kad ir izkritis dabīgais posms, kurā sāk iepazīt ārējo pasauli. Tuvojoties gada vecumam, šī attīstības posma iztrūkums var bērnā radīt satraukumu. Tāpēc no vienas puses palikšana mājās tikai ar mammu ir labi, no otras puses bērnam ir jāiepazīst ārpasaule, kas pašlaik ir sarežģīti. 


Tā kā bērns ārpus mājas ir raudulīgs un niķīgs, mamma arvien turpina samazināt ārējo kontaktu gadījumus. Rezultātā bērns dēļ emocionālā diskomforta var sākt slimot. Paliek arī atklāts jautājums, kā šie bērnam uzsāks bērnudārza gaitas, kad 1,5 gada vecumā būs jādodas uz dārziņu.