Kā mācīt bērnu gulēt savā gultiņā

Apmēram līdz viena gada vecumam mēdz būt ierasts, ka bērniņš guļ kopā ar vecākiem – notiek zīdīšana, mamma var justies nogurusi, un bērniņš arī mierīgāk guļ, jūtot tuvu cilvēku klātbūtni. Diemžēl bieži vien šāda kopā gulēšana beidzas ar kreņķiem brīdī, kad mazais tiek izraidīts no siltās vecāku gultas.

FOTO: Pexels.com

Lai labi gulētu, bērnam no vecāku puses vajag ne vien ķermenisko klātbūtni, bet iespēju atslābt, ļauties miegam un spēju uzticēties.

Kā mācīt bērniņu gulēt savā gultā, skaidro Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte. 

“Labākais profilaktiskais pasākums ir nemaz nesākt gulēt kopā,” saka psiholoģe Iveta Aunīte. Tomēr, ja mamma izlemj par labu gulēšanai kopā ar zīdainīti, der ievērot dažus principus, kas vēlāk ļaus vieglāk pieradināt bērniņu gulēt savā gultiņā.

Kopā, bet tomēr atsevišķi

“Tuvums, mammas roka un elpošana bērniņam, īpaši pavisam mazam zīdainītim, rada drošības sajūtu. Pieņemts, ka vienam cilvēkam labam miegam nepieciešami 30 cm savas telpas gultā. Tātad – ja gultā guļ trīs cilvēki, tad optimālais gultas platums ir divi metri. Tāpat, guļot vienā gultā, jāatceras par drošību – lai gultā nav lieku spilvenu, segu vai mantu, kas var apdraudēt mazo, lai mazais neizkrīt no gultas. Taču viens no labākajiem risinājumiem, kā saglabāt tuvumu miegā, ir cieši pie vecāku gultas novietota bērna gultiņa tādā attālumā, lai mamma ar savu roku varētu aizsniegt bērnu. Apmēram gada vecumā distanci starp vecāku gultu un mazuļa gultasvietu ir vērts palielināt,” skaidro psiholoģe. 
 

Pieņemts, ka vienam cilvēkam labam miegam nepieciešami 30 cm savas telpas gultā. Ja gultā guļ trīs cilvēki, tad optimālais gultas platums ir divi metri.

 


Ņem vērā! 

  • Sensitīvais periods, kad bērniņš īpaši asi izjūt šķiršanās trauksmi un var emocionāli reaģēt uz izmaiņām ikdienas gulēšanas rituālos, ir 6.–10. mēnesis un 18 mēnešu vecums. Tas vecākiem jāņem vērā, ja ir plāns sākt mazuli radināt gulēt atsevišķi.
     


Vecāku uzmanība dienā – saldāks miedziņš mazajam naktī

“Lai labi gulētu, bērnam no vecāku puses vajag ne vien ķermenisko klātbūtni, bet iespēju atslābt, ļauties miegam un spēju uzticēties. Mazais, kas pa dienu būs saņēmis pietiekami daudz nedalītas vecāku uzmanības, naktī gulēs mierīgāk un nemeklēs vecāku tuvumu viņu lielajā gultā. Ja bērnam ikdienā uzmanības pietiek, bet viņš vienalga grib gulēt ar vecākiem, iespējams, ir vērts apmeklēt speciālistu – psihologu. Nereti iemesls ir vecāku nenoteiktās robežas. Viņi piekāpjas visam, ko grib bērns,” skaidro Aunīte.
 



Kā bērnu mācīt aizmigt savā gultiņā

Reklāma
Reklāma

 Līdz gada vecumam bērniņš var gulēt pie vecākiem, un iemesla uztraukties par to, ka viņš nepieradīs gulēt atsevišķi, nav. Ja līdz šim bērns ir gulējis pie vecākiem, bērnu radina gulēt atsevišķi, vispirms pārceļot uz savu gultiņu, tad pamazām attālina mazo gultiņu no vecāku gultas. Lai miegs būtu labs un bērniņš naktīs nemostos, svarīgi izveidot pareizu aizmigšanas rituālu stāsta Rimi Bērniem eksperte. 

 

  • Pirmkārt, bērnu nevajadzētu midzināt ārpus viņa gultiņas un pēc tam aizmigušu aiznest uz gultiņu. Pamostoties naktī un saprotot, ka viņš atrodas citur, nevis tur, kur aizmidzis, bērns vairs nevarēs iemigt pats.
  • Otrs svarīgs mierīga bērna miega nosacījums – pamostoties redzēt kādu no vecākiem, varbūt pat iesākumā bērnam palīdzēs iespēja aizsniegt ar savu rociņu mammas roku.
  • Treškārt, dienas laikā veltīt pietiekamu nedalītu uzmanību bērnam.
    Laiku pa laikam var ļaut bērnam pārnakšņot vecāku gultā. Piemēram, pēc ģimenes kino vakara vai kad mazais ir saslimis. Bet, ja nākšana uz vecāku gultu kļūst par regulāru ieradumu, jāpadomā, vai tas nav veids, kā bērns mēģina saņemt vecāku uzmanību, ko viņš nepietiekami saņem dienas laikā. 
     

 

Ap 4 gadu vecumu bērns jau ir gatavs gulēt savā gultā un pat savā istabā. “Ļaujiet viņam izvēlēties gultas veļu, iekārtojiet guļvietu tā, lai bērnam tā patiktu,” iesaka psiholoģe.



Vecāku vajadzības ir tikpat svarīgas kā bērna vēlmes

“Bērns, kas ilgi guļ kopā ar vecākiem, sāk ietekmēt pāra attiecības. Pirmkārt, pieaugušie nevar īsti atpūsties un pilnvērtīgi izgulēties, otrkārt, var ciest pāra seksuālā dzīve. Noguruši pieaugušie kļūst īgni un viegli aizkaitināmi. Ja mamma nav atpūtusies, viņa var neapzināti atstumt bērnu, bet bērns, kam trūkst mammas uzmanības, vēl centīgāk mēģina atgriezties vecāku gultā. Sākas apburtais loks, no kura ģimene netiek ārā”, norāda emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte.
Kā iespējamo iemeslu, kāpēc citkārt mamma labprāt ļauj bērnam gulēt laulības gultā, psiholoģe min problēmas pāra attiecībās un seksuālajā dzīvē, kad bērns ir kā iegansts tās nerisināt. Vēl viens iemesls, kāpēc sieviete ļauj bērnam gulēt kopā ar viņu, ir šķiršanās ar vīru, un bērns it kā aizpilda tukšo vietu. Psiholoģe norāda, ka abi šie iegansti, kāpēc bērns tiek paturēts gultā pie mammas, nav īsti godīgs pret bērnu.