Vēlas panākt pabalstu bērniņu zaudējušai mātei un slimnīcām likt apbedīt visu bērnu mirstīgās atliekas

Sabiedriskā iniciatīvas grupa "Zvaigžņu bērns" nolēmusi sākt aktīvu komunikāciju ar sabiedrību un valsti par vairākām sasāpējušām un neatrisinātām problēmām jautājumā par grūtniecības laikā, dzemdībās vai īsi pēc tām mirušo bērniņu mirstīgo atlieku apbedīšanu, kā arī pabalstiem māmiņām, kuras zaudējušas savus mazuļus.

Ārsti visai bieži uzņēmušies risku, atdodot vecākiem mirušā bērniņa misrtīgās atliekas, lai gan viņš zaudēts pirms 22.grūtniecības nedēļas un apbedīt viņu oficiāli nevar, jo šādiem bērniem personas kodi netiek piešķirti.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Ārsti visai bieži uzņēmušies risku, atdodot vecākiem mirušā bērniņa misrtīgās atliekas, lai gan viņš zaudēts pirms 22.grūtniecības nedēļas un apbedīt viņu oficiāli nevar, jo šādiem bērniem personas kodi netiek piešķirti.

Bērniņa zaudēšana skar katru 7./8. Latvijas ģimeni

Jā, dati ir visai iespaidīgi. Latvijā gadā vidēji pārstrūkst ap 3300 grūtniecību jeb katra septītā - astotā. Lielākā daļa - līdz trešajam grūtniecības mēnsim, bet ap 170 - no 4.-6.mēnesim, bet vēl ap 170 - no 6.-9.mēnesim vai arī bērns iet bojā drīz pēc dzemdībām. 

"Zvaigžņu bērns" apvieno gan vecākus, kuri zaudējuši mazuli, gan profesionāļus - garīgās aprūpes pārstāvjus un arī mediķus. Tā kā problēmu loks ir plašs, biedrība nolēmusi sākt aktīvāku komunikāciju, jo šie jautājumi patiesībā skar tik daudz ģimeņu!   

Apbedīšanas iespējas

- Biedrība vēlas panākt izmaiņas likumdošanā, lai noteiktu, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties cieņpilni atvadīties un apbedīt savu mirušo bērnu neatkarīgi no grūtniecības laika, kādā viņš zaudēts. Šobrīd šādas tiesības ir tikai to bērnu vecākiem, kuri zaudē bērnu pēc 22.grūtniecības nedēļas un, ja bērna svars sasniedzis 500 gramus.

- Tāpat ir iecere noteikt, ka slimnīcām ir pienākums cieņpilni un atsevišķi no medicīnas atkritumiem apbedīt visu bērnu mirstīgās atliekas, neatkarīgi no grūtniecības ilguma, kādā viņš zaudēts.

P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Perinatālās aprūpes centra vadītāja, daktere Maira Jansone atzīst, ka tieši nesakārtotās likumdošanas dēļ šajā jautājumā nereti izceļas konflikti starp bērniņu zaudējušiem vecākiem un mediķiem. Ārsti visai bieži uzņēmušies risku, atdodot vecākiem mirušā bērniņa misrtīgās atliekas, lai gan viņš zaudēts pirms 22.grūtniecības nedēļas un apbedīt viņu oficiāli nevar, jo šādiem bērniem personas kodi netiek piešķirti. Aizliegts atdot mirstīgās atliekas arī nav, bet likumdošanā konkrētajā jautājumā ir robs. Viņasprāt, izmaiņas tiesikajā regulējumā atvieglos arī mediķu darbu. Protams, likumā esot jābūt atrunātai frāzei, "ja ir ko atdot". Respektīvi, mediķis izlems, vai mirušā bērniņa mirstīgās atliekas ir "kaut kas".

Pieredzes stāsts par cīņu, lai atgūtu bērna mirstīgās atliekas

Biedrības "Zvaigžņu bērns" līdzdibinātāja  Žanete Drone atklāj, ka ar viņu traģiska bērniņa zaudēšana samērā lielā grūtniecības laikā notika pērn martā. Viņai piedzima nedzīvs dēliņš, un arī viņš piedzima laikā, kad oficiāli nevar tikt apbedīts. Viņa ar vīru izcīnījusi cīņu ar dakteriem, lai savu gaidīto mazuli varētu apbedīt. Tad arī nolēmusi, ka pieliks visas savas pūles, lai vairs nekad nevienam vecākam šāda cīņa nebūtu jāizcīna, bet vecāki paši var izlemt, vai vēlas vai nevēlas apbedīt mirušo bērniņu.

Šobrīd saistībā ar minēto jautājumu Veselības ministrijas paspārnē ir izveidota darba grupa, kā arī iesniegti priekšlikumi grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas jau divas reizes ir skatīti Saeimas komisijā.

Reklāma
Reklāma

Pabalsts bērniņu zaudējušai māmiņai

Biedrība arī vēlas panākt, ka māmiņām, kuras zaudējušas bērniņus, tiktu piešķirtas sociālās garantijas - atveseļošanās atvaļinājums, kura garums būtu atkarīgs no laika, kādā grūtniecības mēnesī mazulis zaudēts. Tiesa, biedrības parstāvji saprot, ka šis jautājums cieši jāsaista ar budžeta jautājumiem un paies ievērojams laiks, lai ko tādu izcīnītu, taču mērķis ir. Citās valstīs šāda sistēma darbojas, jo mammām, kuras valstij maksājušas nodokļus, ir tiesības grūtā brīdī arī kaut ko no valsts saņemt pretim.

Jau otrais Dvēseļu dārzs

Rīgas Lutera draudzes baznīcas teritorijā, Troņkalnā, jau drīzumā taps otrais Dvēseļu dārzs, kas ir vieta grūtniecības laikā zaudētu, nedzīvi dzimušu un drīz pēc dzemdībām mirušu bērnu piemiņas un apbedīšanas vieta. Pirmais šāds dārzs ir izveidots netālu no P.Stradiņa slimnīcas, Alberta baznīcā, bet nu taps vēl viens, lai vecākiem būtu vieta, kur apglabāt kremētās bērnu mirstīgās atliekas un pulcēties ar citiem vecākiem, kurus piemeklējusi līdzīga nelaime. Biedrība aicina ikvienu sabiedriski aktīvu cilvēku arī citās Latvijas vietās sākt veidot šādas vietas, jo problēma skar daudzas, jo daudzas Latvijas ģimenes.

Aizdedz virtuālo zvaigznīti

Interneta vietnē www.dveseludarzs.lv ir izveidotas virtuālās zvaigžņu debesis, kurās katrs aicināts iedegt gaismiņu sava zvaigžņu bērna piemiņai. Kopumā šajās virtuālajās debesīs pagaidām ir vieta ap 35 000 zvaigznīšu, jo biedrības pārstāvji pieļauj, ka daudzi vecāki, uzzinot par šādu iespēju, gribēs iedegt savu zvaigznīti, pat, ja bērniņš zaudēts jau pirms ilgiem gadiem.

Darbs reģionos 

Biedrība arī vēlas izveidot mācību programmu medicīniskajam personālam iejūtīgam darbam ar bērnu zaudējušiem vecākiem un atbalsta tīklu vecākiem visā Latvijā. Jau šoruden plānā ir vairāki braucieni uz reģionos notiekošajiem semināriem, lai arī ar ārstiem runātu par konkrētajām problēmām. Tāpat ir iecere nākamgad izdot grāmatu latviešu valodā, kas būtu kā izglītojošs materiāls medicīniskajam personālam un citiem interesentiem, gan atbalsta resurss vecākiem, kuri piedzīvo bērna zaudējumu.