Alerģiju profilakse jaundzimušajam

Alerģiskas slimības maziem bērniem un jaundzimušajiem nav vairs nekāds retums. Vai jaunie vecāki, vēl gaidot mazo vai mazulim jau piedzimstot, var kaut ko darīt, lai pasargātu bērnu no tām? Kāda ir ieteicamā alerģiju profilakse jaundzimušajiem, stāsta alergoloģe, pneimonoloģe Dr. Ieva Cīrule (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca).

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Ja jaundzimušajam ir vecāki brāļi vai māsas, ir jāļauj viņiem mazo ņemt rokās, samīļot, nobučot un būt kontaktā

Rakstu sērija "Veselai mazuļa ādai" tapusi sadarbībā ar zīmolu "Lovela"

Kā atzīst speciāliste, par alerģiju profilaksi tiek spriests un diskutēts visos līmeņos, ir veikti arī dažādi pētījumi. Tāpēc joprojām vienas un konkrētas atbildes uz jautājumu, kā veikt jaundzimušā alerģiju profilaksi, nav. Viens vispārīgs princips, pēc kura ieteicams dzīvot jaunajām ģimenēm, – jo dabīgāka un vienkāršāka vide ir apkārt, jo labāk. Jaunajiem vecākiem, par to domājot, ir vērts atcerēties, ka alerģija ir organisma reakcija, kad imūnā sistēma izstrādā pretvielas pret parastām, apkārtējā vidē sastopamām vielām, piemēram, pārtiku, putekšņiem.

Viens vispārīgs princips, pēc kura ieteicams dzīvot jaunajām ģimenēm, – jo dabīgāka un vienkāršāka vide ir apkārt, jo labāk.

Taču ir vairākas lietas, ko jaunie vecāki var ņemt vērā, lai mazinātu risku izraisīt bērniem alerģiskas reakcijas.

1. Izvairīties no mākslīgā piena maisījuma došanas jaundzimušajam vismaz pirmās trīs dienas.
Kā norāda Dr. I. Cīrule, pētījumos ir pierādīta saistība starp mazuļa alerģisku reakciju pret piena produktiem un agrīnu mākslīgā piena maisījuma saņemšanu. “Pētījumi liecina, pirmajās trīs bērna dzīves dienās nevajadzētu dot mazulim mākslīgo piena maisījumu. Ja pirmajās dienās zīdainim iedod piena maisījumu kaut vai vienu reizi, tas imūnsistēmai ir liels kairinājums un slodze,” teic I. Cīrule. Viņa uzsver, ka pirmajās dienās, lai arī piena daudzums māmiņām parasti ir neliels, ieteicams mazuli pie krūts likt daudz reižu, nevis paļauties, ka, saņemot mākslīgo maisījumu, bērns labāk jutīsies vai gulēs. Kā norāda speciāliste, arī šī viena reize var veicināt alerģijas attīstīšanos nākotnē – tas var būt cēlonis piena alerģijas attīstībai.

2. Izvairīties no smēķējošiem pieaugušajiem.
Gan mātes, gan apkārtējo smēķēšana palielina risku, ka mazulim var attīstīties kāda alerģiska reakcijas. Ir pierādīts, ka jaundzimušā pasīvā smēķēšana veicina gan astmu, gan citas elpceļu slimības.

Ja pirmajās dienās zīdainim iedod piena maisījumu kaut vai vienu reizi, tas imūnsistēmai ir liels kairinājums un slodze

3. Izvairīties no saskares ar dūmojošiem, smakojošiem garaiņiem no gāzes plītīm, apkures iekārtām.
Arī regulāri sadūmojumi no gāzes plītīm, kamīniem vai citām iekārtām ir faktori, kas var saasināt alerģiju attīstīšanos. Tāpēc labs, tīrs un svaigs gaiss ir viens no labākajiem līdzekļiem alerģiju profilaksē.

4. Pastaigas svaigā gaisā.
Jaundzimušajam svaigs gaiss un regulāras pastaigas laukā ir būtisks veids, kā uzturēt labu veselību.

Daudzi bērni mūsdienās piedzimst ar paaugstinātu ādas jutību, ādas defektiem – tam visam ir jāseko līdzi un atbilstoši jākopj ar aptiekās nopērkamiem losjoniem vai krēmiem, kas domāti maziem bērniem ar jutīgu ādu.

5. Ādas kopšana.
Interesanti, ka arī ādas kopšana var kalpot kā alerģijas profilakse jaundzimušajam. Ja mazulim ādas strukturālais veselums ir traucēts, alergēni, kas ir apkārtējā vidē, gaisā, ir spējīgi iekļūt arī ādā un kairināt organismu jau daudz spēcīgāk. Ja bērns ir piedzimis ar sausāku vai raupjāku ādu, ir ļoti svarīgi to atbilstoši kopt un mitrināt ar tam paredzētu krēmu, lai izdotos atjaunot ādas veselumu. Daudzi bērni mūsdienās piedzimst ar paaugstinātu ādas jutību, ādas defektiem – tam visam ir jāseko līdzi un atbilstoši jākopj ar aptiekās nopērkamiem losjoniem vai krēmiem, kas domāti maziem bērniem ar jutīgu ādu. Ja zīdainim parādās sausi, sarkani plankumi, iespējams, ar lobīšanos vai krevelēm, tie noteikti jāparāda ģimenes ārstam, un tālāk būtu nepieciešama alergologa vai dermatologa konsultācija.

6. Nevairīties no dažādām vidēm.
Viens no iemesliem, kāpēc bērni kļūst arvien alerģiskāki, ir pārlieku lielā vides sterilitāte. Kā norāda speciāliste, uz sterilitāti noteikti nav jātiecas. “Ja jaundzimušajam ir vecāki brāļi vai māsas, ir jāļauj viņiem mazo ņemt rokās, samīļot, nobučot un būt kontaktā. Tāpat, ja mājās ir mājdzīvnieks, bez liekas vajadzības nav nepieciešams jaundzimušo no tā izolēt. Citu bērnu un mājdzīvnieku mikroflora labvēlīgi ietekmē jaundzimušā imūno sistēmu,” stāsta Dr. I. Cīrule. Viņa norāda uz pētījumiem, kas apliecina, ka tie jaundzimušie, kas dzīvo mājās, kur ir citi bērni vai mājdzīvnieki, ir ar mazāku noslieci uz alerģiju.

Dzīvošana tuvāk dabiskajai videi nāks par labu jaundzimušā alerģiju profilaksei, tāpēc, ja ir iespējams, ieteicams ar mazuli doties padzīvot laukos, ārā no pilsētas.

7. Būt saiknē ar dabu.
Dzīvošana tuvāk dabiskajai videi nāks par labu jaundzimušā alerģiju profilaksei, tāpēc, ja ir iespējams, ieteicams ar mazuli doties padzīvot laukos, ārā no pilsētas. Pilsētās, kur visapkārt lielākoties ir asfaltēti vai bruģēti celiņi, ēkas, automašīnas, cilvēkam nav iespēju būt saskarsmē ar zemi, augsni, kurā atrodas visi neskaitāmie mikroorganismi, kas ir labvēlīgi imūnās sistēmas nobriešanai. “Ja visu šo mazo mikroorganismu nav, imūnā sistēma netiek trenēta un tā sāk darboties pret lietām, pret kurām normāli tai nevajadzētu iedarboties, piemēram, pret dažādiem pārtikas produktiem. Kad imūnajai sistēmai nav šo draudzīgo mikrobu, ar ko cīnīties, tā vēršas pret citām lietām,” teic I. Cīrule.

8. Daudzveidīgs un sabalansēts uzturs mātei, kas baro ar krūti.
Pētījumi ir pierādījuši, ka to mazuļu, kas nav kādā no riska grupām, mātēm bez vajadzības nav jāietur nekāda diēta un nav jāizslēdz noteikti pārtikas produkti no uztura, lai izvairītos no bērna alerģijām. Mātei mēra robežās ir jāēd viss – tieši sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs mātei ir vislabākais gan grūtniecības laikā, gan barojot ar krūti. Protams, kad bērnam jau ir alerģiskas izpausmes, ir jāvēršas pie ārsta.