Kā palīdzēt bērnam, kurš pārlieku satraucas par gaidāmo skolas sākumu?

Kāpēc pēc vasaras ir grūti atgriezties skolas ritmā?

Ne visiem bērniem skolas sākums asociējas ar satraukumu, daudzi 1. septembri gaida ar prieku un labprāt atgriežas skolas ikdienā. Tomēr, kā skaidro Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne, arī bērniem, kuri skolas sākumu uztver pozitīvi, pēc vasaras brīvlaika var būt nepieciešams laiks, lai atkal pielāgotos mācību dienas ritmam. Vasarā ikdiena nereti kļūst brīvāka – bērni vēlāk ceļas, vēlāk dodas gulēt un mazāk domā par skolas pienākumiem, tāpēc pēkšņa pāreja uz agru celšanos, mācībām un regulāru pienākumu veikšanu var radīt papildu spriedzi. Gatavojoties skolas sākumam, pārmaiņas ieteicams ieviest pakāpeniski, nevis vienā dienā mainīt visus bērna ieradumus. Vasarā bērnam nav nepieciešams ievērot tikpat stingru dienas kārtību kā mācību gada laikā, tomēr arī brīvlaikā svarīgi saglabāt zināmu dienas ritmu. Ja brīvlaikā bērna ikdienas paradumi ir būtiski mainījušies, jau augusta vidū vērts pamazām pielāgot celšanās un gulētiešanas laiku, tādējādi pakāpeniski sagatavojoties skolas ikdienai.

Miegs – viens no svarīgākajiem ieradumiem

Viens no būtiskākajiem paradumiem, kam pirms jaunā mācību gada pievērst uzmanību, ir miega režīms. Miegs un ēdiens ir nozīmīgi bērna emocionālās labsajūtas pamatelementi, tāpēc arī vasaras nogalē svarīgi pakāpeniski sakārtot gulētiešanas laiku. Īpaši būtiski tas ir pusaudžiem, kuri vasaras laikā nereti aizraujas ar viedtālruņiem un citiem ekrāniem un gulētiešanu atliek līdz vēlai naktij. Situācijā, kad bērns visu vasaru dodas gulēt ļoti vēlu, 1. septembrī pēkšņi pāriet uz agrāku režīmu var būt izaicinoši. Tāpēc labāk gulētiešanas laiku pakāpeniski pārbīdīt agrāk, piemēram, katru dienu par aptuveni pusstundu.

Kā palīdzēt bērnam, kurš satraucas par skolas sākumu?

Gadījumā, ja bērns par skolas sākumu izjūt satraukumu, vecākiem svarīgi šīs sajūtas uzklausīt un pieņemt, vienlaikus tās nepastiprinot. Kā norāda Rimi Bērniem eksperte, bieža jautāšana par to, vai bērnam ir bail vai viņš ir satraucies, ne vienmēr palīdz mazināt spriedzi, bet drīzāk to pastiprina. Būtiski pievērst uzmanību tam, kā pieaugušie paši runā par skolas sākumu bērna klātbūtnē, jo arī vecāku savstarpējās sarunas var ietekmēt bērna uztveri. 

Aija Krišjāne iesaka skolas sākumu uztvert kā dabisku ikdienas daļu, nepadarot to ne par kaut ko biedējošu, ne pārlieku idealizētu. Ja bērns pats vēlas runāt par savām sajūtām, svarīgi viņu uzklausīt un mēģināt saprast, kas tieši rada satraukumu. Arī vēlme bērnu nomierināt, sakot, ka skolā viss būs labi, ne vienmēr ir labākais risinājums, jo šādi var netieši noniecināt bērna emocijas. Turklāt arī skolas ikdienā var gadīties dažādi izaicinājumi – konflikts ar klasesbiedru, grūtības kādā mācību priekšmetā vai situācija, kas bērnam rada diskomfortu. Pirms skolas sākuma ar bērnu var pārrunāt, ko viņš no skolas sagaida, kas viņam šķiet interesants un ko viņš gribētu tur piedzīvot. Tikpat svarīgi ir noskaidrot, kas bērnu satrauc un par ko viņam ir bail. Vecāki var dalīties arī savā vai citu bērnu pieredzē, vienlaikus uzsverot, ka neatkarīgi no tā, kā skolā veiksies, bērns vienmēr varēs vērsties pie viņiem pēc palīdzības un atbalsta.

Pazīmes, kas liecina, ka bērnam nepieciešams atbalsts

Ne katrs satraukums par skolas sākumu liecina par nopietnām grūtībām vai nepieciešamību pēc speciālista palīdzības. Ja bērna uzvedība un noskaņojums kopumā nav mainījies, viņš joprojām labprāt sarunājas, stāsta par savām dienas gaitām un iesaistās ierastajās aktivitātēs, vecākiem ieteicams vienkārši turpināt interesēties par bērna ikdienu – kas viņam dienā paticis, kas bijis grūtāk un kā viņš jūtas. Savukārt, ja pēc skolas sākuma bērna uzvedībā parādās izteiktas un iepriekš neraksturīgas pārmaiņas, tām vērts pievērst lielāku uzmanību. Bērns var kļūt emocionālāks, kašķīgāks, biežāk iesaistīties konfliktos vai citādi uzvesties sev neraksturīgi. Satraukums var izpausties arī pretēji – bērns kļūst noslēgtāks, klusāks, atsakās no ierastajām aktivitātēm, vairs nevēlas apmeklēt pulciņus vai retāk tiekas ar draugiem. 

Kā norāda Rimi Bērniem eksperte, šādās situācijās svarīgi vispirms aprunāties ar bērnu un mēģināt noskaidrot, kas ir mainījies un vai viņam nepieciešama palīdzība. Ja pārmaiņas saglabājas, būtiska ir arī sadarbība ar skolu – vecākiem ieteicams sazināties ar klases audzinātāju un pastāstīt par mājās novērotajām izmaiņām. Tas ļauj arī skolā pievērst bērnam papildu uzmanību un kopīgi labāk izprast, kas varētu būt viņa pašsajūtas vai uzvedības pārmaiņu pamatā.

Nezaudēt 1. septembra svētku sajūtu

Lai arī atgriešanās skolā nozīmē pārmaiņas ierastajā ikdienas ritmā, 1. septembris var būt arī skaists un emocionāli īpašs notikums. Tāpēc Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne aicina vecākus kopā ar bērniem saglabāt šīs dienas svētku sajūtu un uztvert skolas sākumu kā nozīmīgu jaunu posmu. Sapošanās, ziedi un kopīga gatavošanās skolai var palīdzēt radīt īpašu noskaņu un bērnam parādīt, ka šī diena ir gaidīts un pozitīvs notikums. Eksperte mudina vecākus šo laiku izbaudīt kopā ar bērniem un nezaudēt prieku par jaunā mācību gada sākumu.